Jezga ap 'Depo' celtniecību Jelgavā: pilsētnieki lūdz iesaistīties Vējoni  (58)

Vēstules autori norādījuši, ka lielveikals plānots blakus Lielupes promenādei un labiekārtotai atpūtas vietai, kā arī netālu no Jelgavas pils. Jelgavnieki, kuru vidū ir mākslinieki Ilmārs un Ilona Drīliņi, žurnālists Gaitis Grūtups, arhitekts Vents Grietēns un citi, pauž satraukumu, ka SIA "Auras centrs" iecerētais projekts "kaitēs pilsētvides ainavai, agresīvi ielaužoties šajā pilsētai tik nozīmīgajā un ilgu gadu garumā labiekārtotajā vidē, nomāks gan šo atpūtas zonu, gan arī radīs neatbilstošu, kontrastējošu pilsētas kultūrvidei – pilij – svešķermeni".

Iniciatīvas grupa arī pauž izbrīnu, ka Jelgavas pašvaldība un būvvalde uzskata, ka lielveikals-noliktava, ja tās projektēšanā noticis fasāžu risinājumu konkurss un ēkai veikti daži arhitektoniski uzlabojumi, var būt reprezentabla būve.

Savā vēstulē Vējonim jelgavnieki par labu esam atzinuši arhitekta Ingurda Lazdiņa izstrādāto alternatīvo "Depo" projektu, taču vienlaikus pauž bažas, ka šonedēļ būvvalde izsniegs būvatļauju SIA "Auras centrs".

"Nerespektējot jau gadiem konsekventi Lielupes krastu labiekārtojumu un attīstības konceptu, varētu tikt dots slikts signāls visiem, un ne tikai jelgavniekiem, ka mēs savu pilsētu nespējam veidot ar mīlestību un ilgtspējīgi, jo būvmateriālu veikals-noliktava nav ilgtspējīgas būvniecības stūrakmens," norādīts vēstulē.

Tā kā jelgavnieki nav saņēmuši atbildi no projekta attīstītāja un lielveikala nomnieka – SIA "Depo Diy" – par iespēju īstenot Lazdiņa projektu, pilsētnieki problēmsituācijas risināšanā aicina iesaistīties prezidentu.

Tāpat vēstule nosūtīta arī Latvijas arhitektu savienībai (LAS), lūdzot skaidrot, vai veikals-noliktava ir reprezentatīva būve un kādi ir reprezentivitātes kritēriji.

Ņemot vērā, ka iepriekš LAS pārstāvji piedalījušies iecerētā veikala fasāžu risinājumu vērtēšanā, jelgavnieki jautā, vai līdzīgi konkursi ir garants, ka sabiedrība iegūst labāko risinājumu, un kāda ir izeja no situācijas.

Jau vēstīts, ka Lazdiņa izstrādātais projekts, kam atbalstu paudis gan Rundāles pils direktors, gan Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, paredz lielveikala galveno fasādi pagriezt nost no Rīgas ielas, veikalu no ielas puses un Lielupes paslēpjot zem zaļā uzkalniņa, ko vēlāk var arī labiekārtot, paredzot, piemēram, rekreācijas zonas. Šādi veikals neradītu kontrastu ar Jelgavas pili, ko, iebraucot Jelgavas centrā no Rīgas puses, autovadītāji pamanītu vienā brīdī ar iecerēto "Depo". Projektā, ko piedāvā attīstītājs SIA "Auras centrs", auto stāvlaukums arī atrodas centrālās – Rīgas – ielas pusē, taču Lazdiņš piedāvā to izbūvēt Veco Strēlnieku ielas pusē.

Tāpat ziņots, ka, Igaunijas fondam "EfTEN Capital" Jelgavā iepazīstinot ar ieceri Lielupes krastā būvēt lielveikalu "Depo", plaša viedokļu apmaiņa izvērtās par to, cik reprezentatīva būs jaunā būve.

Vairāki jelgavnieki iebilda, ka iecerētais objekts neizskatītos reprezentatīvi, lai arī teritorijas lokālplānojumā noteikts, ka apbūvei teritorijā pie Lielupes jābūt augstvērtīgai un reprezentatīvai. Piemēram, Jānis Āboliņš, pārstāvot iniciatīvas grupu, kas nav mierā ar veikala būvniecību, pauda, ka "reprezentatīvs" nozīmē "pārstāvniecisks", un jautāja, ko īsti pārstāves tipveida ēka pie upes.