Alus ražošanas apjomi Latvijā turpina kristies, un šī tendence, visticamāk, turpināsies arī šogad. To ietekmē kopējā alus patēriņa samazināšanās Latvijā un importa alus īpatsvara pieaugums, kā arī akcīzes nodokļa kāpums, atzina Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure.
"Lai arī alus patēriņš pēc oficiālajiem datiem ir krities tikai par 1%, kritums būtu daudz lielāks, ja nebūtu pierobežas tirdzniecības ar Igauniju. Pašlaik mēs pierobežā pārdodam ap 4% no visiem kopējiem alus pārdošanas apjomiem Latvijā, tādēļ mums būtu ļoti svarīgi saglabāt konkurētspējīgāku nodokļu politiku attiecībā pret tuvējām kaimiņvalstīm," sacīja Šure.
Viņa arī atzina, ka patlaban ir sarežģīti prognozēt, kā turpmāk attīstīsies alus tirgus Latvijā – tas būs atkarīgs gan no Latvijas ilgtermiņa nodokļu politikas, gan kaimiņvalstu valdības lēmumiem.
"Tāpat aktuāls ir jautājums par alus kā tradicionālā latviešu dzēriena kultūras nākotni, jo ir redzams, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk priekšroku dod stiprākiem alkoholiskiem dzērieniem. Ir skaidrs, ka tuvākā nākotne alus darītājiem būs izaicinājumiem pilna," norādīja asociācijas vadītāja.
Kā ziņots, pagājušajā gadā Latvijā kopumā saražoti 7,395 miljoni dekalitru alus, kas ir par 13,66% mazāk nekā 2015. gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Pagājušajā gadā Latvijā ievesti 8,693 miljoni dekalitru alus, un tas ir par 10,66% vairāk nekā 2015. gadā. Kopumā pērn Latvijā patēriņam nodoti 15,089 miljoni dekalitru alus, un tas ir par 1% mazāk nekā 2015. gadā. No Latvijas izvestā alus apjoms pagājušajā gadā samazinājies par 7,08% – ja 2015. gadā no Latvijas izveda 1,108 miljonus dekalitru alus, tad 2016. gadā izvesti 1,03 miljoni dekalitru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
