Kā valdība ārstēs ekonomiku – konsultēs, nevis sodīs, atvieglos grāmatvedību  (118)

Tiesa gan, šādu plānu valdība apstiprina ik gadu, un sekmes tā īstenošanā iepriekš bijušas dažādas. Paveiktā izvērtēšanai Ekonomikas ministrija izmanto Pasaules bankas veidoto reitingu "Doing Business", kā arī Globālās konkurētspējas indeksu. Par mērķi noteikts arī šogad saglabāt vietu "Doing Business" indeksa pirmajā divdesmitniekā, kā arī nonākt Globālā konkurētspējas indeksa pirmo 40 valstu grupā.

Šonedēļ apstiprinātajā plānā iekļauti 47 pasākumi, par kuru izpildi noteiktos termiņos atbildīgas vairākas ministrijas un to padotībā esošās iestādes.

Arī turpmāk iecerēts ieviest arvien vairāk tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vienkāršot gan uzņēmumu reģistrēšanu, gan to likvidēšanu, gan samazināt birokrātiju būvniecībā, nodokļu administrēšanā utt.

Jaunākajā Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija ierindota 49. vietā, kas ir par piecām vietām zemāk nekā iepriekš. Gan Igaunija, gan Lietuva novērtētas augstāk - attiecīgi 30. un 35. vietā. "Doing Business" indeksā Latvija ierindota 14. vietā (Igaunija - 12. vietā, Lietuva - 21. vietā).

"Problemātiskākās jomas, ar kurām uzņēmēji saskaras, ir nodokļu likmju un to regulējumu politika, kā arī valsts pārvaldes birokrātija," secina Ekonomikas ministrija. "Šobrīd ir skaidri redzams, ka Latvijā uzņēmēju attieksme pret valsts politiku ir daudz negatīvāka nekā Lietuvā vai Igaunijā, tas savukārt nozīmē, ka Latvijai ir jāvelta ļoti liela uzmanība, lai šo situāciju mainītu un nākotnē uzņēmēju attieksme uzlabotos."

Ieviešot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā ietvertos pasākumus, Latvija varētu sasniegt Nacionālās attīstības plānā noteikto mērķi - 13. vietu "Doing Business" reitingā.

Sākot ar 2018. gada janvāri, Latvijā uzņēmumu reģistrēt varēs portālā "www.latvija.lv". Pašlaik tas notiek, izmantojot notāru pakalpojumus un dokumentus iesniedzot papīra formātā Uzņēmumu reģistrā.

Pašlaik, reģistrējot uzņēmumu ar pamatkapitālu, kas ir lielāks par 2800 eiro, jāmaksā nodeva 142 eiro apmērā, kamēr, piemēram, Lietuvā šāds maksājums ir 51 eiro. Turklāt Latvijā vēl jāmaksā arī 27 eiro maksa par publikāciju "Latvijas Vēstnesī". Iecerēts kopējās reģistrācijas izmaksas šādiem uzņēmumiem samazināt līdz 100 eiro.

Ja uzņēmuma pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, tad nodeva un maksājums par publikāciju ir attiecīgi 21 un 14 eiro.

Jau kopš 2012. gada plānā ir mērķis likvidēt uzņēmumu dokumentācijas ģeogrāfisko piekritību. Proti, ļaut dokumentus iesniegt jebkurā Uzņēmumu reģistra filiālē un elektroniskā veidā, nevis kā pašlaik - tikai konkrētā filiālē, kur glabājas konkrētā uzņēmuma lieta. Reģistrs iegādājies tehnisko risinājumu, lai šo principu ieviestu, tomēr vēl nepieciešami grozījumi virknē likumu, ko Tieslietu ministrija valdībā iesniegusi pērnā gada rudenī un kas tikai sāk savu gaitu Saeimas gaiteņos.

Gan šo ierosinājumu, gan, piemēram, iespēju Uzņēmumu reģistra mājaslapā pārliecināties par juridiskajā adresē reģistrētiem uzņēmumiem, paredzēts ieviest līdz nākamā gada sākumam. Tāpat līdz gada beigām šo mājaslapu paredzēts tulkot angļu valodā, bet 2018. gada vidū arī pakalpojumi interneta vietnē būs angļu valodā.

Valdības mērķis ir diezgan ambiciozs - "Doing Business" reitinga sadaļā, kas attiecas uz būvniecības procesa saskaņošanu, no šī brīža 23. vietas 2019. gadā pakāpties līdz otrajai. Būvniecības saskaņošanas ilgumu iecerēts no 147 dienām samazināt līdz 78.

Līdz 2018. gada sākumam uzdots ieviest nepieciešamās dokumentācijas saskaņošanu un saņemšanu Būvniecības informācijas sistēmā. Tāpat paredzēti citi pasākumi, lai procesu padarīt efektīvāku, kā arī pilnveidotu apdrošināšanas sistēmu, lai uzlabotu būvniecības kvalitāti.

Nekustamā īpašuma reģistrācijai nepieciešamo procedūru skaitu iecerēts no četrām samazināt uz divām, bet procesa ilgums no 16 dienām varētu sarukt līdz 10.

Soļi šī mērķa sasniegšanai paredz iespēju īpašumu reģistrēt bez notāra, ja uzņēmumi lieto drošu e-parakstu. Plānā uzsvērts, ka krāpšanas gadījumos, visticamāk, tiek izmantotas arī viltotas pilnvaras un personas dokumenti, tādēļ notāra iesaiste procesā šādus noziegumus nenovērš. Laika posmā no 2013. gada līdz 2015. gadam policija kriminālprocesos no zemesgrāmatām izņēmusi dokumentus 70 gadījumos, bet pērnā gada pirmajā pusgadā - sešos gadījumos. No kopējā darījumu skaita šādi gadījumi veido 0,03% - 0,04%.

Tāpat šī gada laikā iecerēts uzlabot elektronisko paziņojumu sistēmas uzlabošanu zemesgrāmatā, radīt monitoringa sistēmu, kas personai nosūtītu informāciju par viņam piederošiem īpašumiem veiktiem nostiprinājumiem.

Birokrātiju varētu mazināt plāns, ka personām valsts vai pašvaldību iestādēs nevajadzēs iesniegt zemesgrāmatu apliecību vai zemesgrāmatu tiesneša lēmuma izdruku - tā vietā iestādes informāciju pārbaudīs pašas elektroniskajā zemesgrāmatā.

Līdz šī gada jūlijam uzdots vienkāršot ielu tirdzniecības atļauju saskaņošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

Attiecībā uz investoru tiesību aizsardzības uzlabošanu valdības plāni nav tik ambiciozi kā dažās no citām sadaļām: no 42. vietas "Doing Business" reitingā paredzēts pakāpties uz 40.

Viens no uzlabojumiem būs sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitāla regulējuma uzlabošana, lai šo komercdarbības formu varētu plašāk izmantot holdingkompāniju darbībā un investīciju piesaistē.

Tāpat iecerēts vienkāršot reorganizācijas procesu un saīsināt laiku, kas nepieciešams SIA pārveidošanai par akciju sabiedrību (AS).

Šogad uzdots ieviest regulējumu, kas AS ļaus emitēt priekšrocību akcijas uz noteiktu termiņu bez nepieciešamības pēc termiņa beigām samazināt pamatkapitālu. Iecerēti arī uzlabojumi dividenžu ienākuma aizturēšanas regulējumā.

Nodokļu deklarēšanai nepieciešamo dienu skaitu plānots samazināt no 168 līdz 130.

Līdz nākamā gada sākumam Ekonomikas ministrijai uzdots izvērtēt iespēju ieviest 0% uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestētajai peļņai. Šāda prakse jau pastāv Igaunijā, un arī Latvijā par to jau iepriekš notikušas plašas diskusijas.

Startapiem un mazas saimnieciskās darbības veicējiem varētu tikt ieviests 0% birokrātijas modelis nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē. Tas jāizvērtē līdz 2018. gada sākumam.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzdots pakalpojumu un saziņas nodrošināšanu arī angļu valodā. Tāpat tiks apsvērts arī ļaut grāmatvedību uzturēt angļu valodā.

Vienīgai šajā sadaļā paredzētais pasākums ir Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) ieviešana. Satiksmes ministrijai līdz šī gada beigām jāizstrādā un jāiesniedz valdībā projekta apraksts par šīs sistēmas ieviešanas otro kārtu.

Sistēmā iespējams elektroniski iesniegt informāciju un dokumentus starptautisko kravu pārvadājumu dalībniekiem.

Tieslietu ministrija ierosinājusi izstrādāt jaunu pakalpojumu uzņēmumiem, kas ļautu saņemt atgādinājumus par nozīmētām tiesas sēdēm, kur firma ir reģistrēta kā dalībnieks.

Tāpat monitorings ļautu saņemt paziņojumus par izmaiņām tiesvedību datos.

Šo pakalpojumu ieviešana paredzēta līdz 2017. gada jūlijam.

"Sadales tīkla" portālā "e-st.lv" tiks ieviesta iespēja iesniegt pieteikumus, saņemt tehniskos noteikumus, noslēgt vienošanos par projektēšanu, noslēgt pieslēguma līgumu, saņemt un apmaksāt rēķinus, kā arī iesniegt kabeļu izbūves aktus.

Pagaidām Latvijā nav noteiktas kompensācijas par elektroenerģijas pārrāvumiem. Zaudējumi tiek kompensēti tikai par bojātu elektrotehniku, nevis zaudētu peļņu. Tiek apsvērta šāda kompensācijas mehānisma ieviešana.

Plānā norādīts, ka pašlaik informācija par tendencēm maksātnespējas jomā nav caurskatāma un ir nepieejama sabiedrībai.

Kamēr vidēji OECD valstīs nodrošinātie kreditori uzņēmumu maksātnespējas gadījumos atgūst 73% no saviem līdzekļiem, tad Latvijā šis rādītājs ir 49%. Nenodrošinātajiem kreditoriem, piemēram Valsts ieņēmumu dienestam pēdējo gadu laikā no maksātnespējīgiem uzņēmumiem izdevies atgūt mazāk nekā 1% parādu.

Darba likuma normas iecerēts pārskatīt, paredzot "lielāku elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās", teikts plānā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā iesniegusi virkni rekomendāciju, kas ietver, piemēram, darba devēju apmācību izdevumu atlīdzināšanu, ierobežojumu noteikšanu uz blakus darba strādāšanu, konfidencialitātes pienākuma saglabāšanu darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas izmaksu tikai par laika periodu, kam nav iestājies noilgums utt.

Plānā nav minēts, kuri no šiem vai citiem ierosinājumiem varētu tikt atbalstīti, bet Labklājības ministrijai uzdots līdz jūlijam izstrādāt un valdībā iesniegt izmaiņas Darba likumā, par tām konsultējoties ar iesaistītajām pusēm.

Valsts pārvaldē un institūcijās paredzēts ieviest principu "konsultē vispirms". "Šobrīd īpaši vērojams, ka sabiedrībā arvien vairāk rodas neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzas ar soda piemērošanu likuma normu nezināšanas dēļ," teikts dokumentā.

Ja ir acīmredzams, ka pārkāpums konstatēts pirmo reizi, tad institūcijām būs pienākums skaidrot normas un prasības un dot termiņu nepilnību novēršanai.

Šāda principa idejas būtība ir nodrošināt tiesiskas uzņēmējdarbības vidi, nevis valsts iestādēm nodrošināt represīvu uzraudzības mehānismu.

Paredzēts stiprināt elektroniskus risinājumus publiskajā pārvaldē, tostarp izmantojot ārvalsts elektronisko identifikāciju Latvijas e-pakalpojumos.

Portālu "Latvija.lv" iecerēts pilnveidot ar informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām prasībām pēc "ceļa kartes" principa.

Savukārt iepirkumos paredzēts ieviest elektronisku sistēmu. Pašlaik pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana notiek papīra veidā.