'Latvenergo' koncerns pērn nopelnījis provizoriski 130 miljonus eiro  (22)

Uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere pavēstīja, ka ''Latvenergo'' finanšu rezultātus pozitīvi galvenokārt ietekmēja par 36% lielāka Daugavas hidroelektrostaciju (HES) izstrāde, kā arī zemākas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas Latvijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dabasgāzes cena Latvijā bija par 24%, bet elektroenerģijas cena - par 14% zemāka. ''Latvenergo'' EBITDA pērn palielinājusies par 28%, sasniedzot 393,2 miljonus eiro.

Vienlaikus Bidere atzīmēja, ka ''Latvenergo'' koncerns ir viens no lielākajiem nodokļu maksātajiem Latvijā. 2016. gadā koncerns valsts budžetā ir iemaksājis 209 miljonus eiro, tajā skaitā dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu iemaksāti vairāk nekā 77 miljoni eiro. Atbilstoši 2017. gada valsts budžetam ''Latvenergo'' par 2016. gadu maksājamais dividenžu paredzamais apmērs ir 90,1 miljons eiro.

Pērn ''Latvenergo'' koncerns saglabājis elektroenerģijas tirdzniecības līdera pozīciju Baltijā ar tirgus daļu aptuveni 30%. Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apmērs veidoja gandrīz trešdaļu no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apmēra un sasniedza 2376 gigavatstundas (GWh), kas ir par 20% vairāk nekā konkurējošo elektroenerģijas tirgotāju pārdošanas apmērs Latvijā.

Pēc Bideres paustā, mazumtirdzniecības klientiem Baltijā kopumā uzņēmums pārdeva 7580 GWh elektroenerģijas. Latvijā pārdotās elektroenerģijas apmērs bija 5204 GWh, Lietuvā - 1464 GWh un Igaunijā - 912 GWh. Koncerna klientu portfelis Baltijā ir saglabājies stabils. Kopējais klientu skaits ārpus Latvijas ir aptuveni 35 000.

Kopējais mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apmērs pērn sarucis par 3,7%.

''Latvenergo'' koncerns 2016. gadā savās ražotnēs saražojis par 21% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš jeb 4707 GWh un par 11% vairāk siltumenerģijas jeb 2675 GWh. Vislielākais kāpums saražotās elektroenerģijas apmērā ir Daugavas HES kaskādē. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas pērn ir pieaudzis par 36% - līdz 2449 GWh. To veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā 2016. gada otrajā pusē.

Savukārt Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2016. gadā ir pieaugusi par 9%, sasniedzot 2206 GWh. Labvēlīgus apstākļus Rīgas TEC elektroenerģijas izstrādei radīja dabasgāzes vidējās cenas samazinājums par 24%, salīdzinot ar 2015. gadu.

''Būtiska nozīme ''Latvenergo'' koncerna augstās pozīcijas noturēšanā ir prasmīgai darbībai jaunā elektroenerģijas tirgus situācijā, ko pērn ietekmēja vairāki faktori. Pirmkārt, darbu sāka divi jaunie elektroenerģijas pārvades starpsavienojumi (''NordBalt'' un ''LitPol''), kas veicināja likviditātes pieaugumu tirgū, kā arī cenu izlīdzināšanos starp Ziemeļu un Baltijas valstīm. Pirmo reizi tirgū izveidojās situācija, kad elektroenerģijas cena Latvijā atsevišķās nedēļās bija zemāka nekā Igaunijā, kur līdz šim bijusi pieejama elektrība par zemāku cenu. Otrkārt, dabasgāzes cenas samazinājums Latvijā palielināja konkurētspējīgas elektroenerģijas izstrādi Rīgas TEC. Tas vienlaikus novērsa elektroenerģijas cenas pieauguma risku reģionā, kad bija vērojami traucējumi starpsavienojumu darbībā un svārstības kaimiņvalstu ražošanas piegādēs un pieprasījumā,'' klāstīja Bidere.

Viņa piebilda, ka, optimāli kombinējot ''Latvenergo'' koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar reģiona importa iespējām, lietotāji Baltijā ieguva gan cenas tuvināšanos Ziemeļu valstu līmenim, gan tās stabilitāti.

''Latvenergo'' kopējais investīciju apmērs 2016. gadā bija 200,7 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākā daļa jeb 64% līdzekļu ieguldīti tīklu aktīvos, tādējādi mērķtiecīgi uzlabojot to pakalpojuma kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu. Vērienīgajā Daugavas HES rekonstrukcijā ieguldīti 35,2 miljoni eiro. Līdz 2022. gadam ir plānota 11 nerekonstruēto hidroagregātu pakāpeniska nomaiņa, nodrošinot to darbību nākamos 40 gadus. Kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro, no kuriem patlaban ir ieguldīti 86,7 miljoni eiro.

Turpinās arī elektroenerģijas pārvades infrastruktūras uzlabošanas investīciju projekti - ''Kurzemes loks'' un Trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums starp Igauniju un Latviju.

Bidere norādīja, ka investīciju projektu finansēšanu ''Latvenergo'' koncerns veic no pašu līdzekļiem, kā arī ārējā aizņemtā ilgtermiņa finansējuma, kas tiek regulāri un laikus piesaistīts finanšu un kapitāla tirgos. 2016. gada aprīlī ''Latvenergo'' sekmīgi noslēdza zaļo obligāciju piedāvājuma programmu 100 miljonu eiro apmērā. 2016.gada oktobrī ''Moody’s'' piešķīra zaļajām obligācijām augstāko novērtējumu. Aptuveni ceturtā daļa no koncerna kopējiem aizņēmumiem veido obligācijas.

Pērn 19. oktobrī akcionāru sapulcē tika apstiprināta ''Latvenergo'' koncerna vidēja termiņa darbības stratēģija laika periodam no 2017. līdz 2022. gadam. Ņemot vērā sagaidāmos izaicinājumus nozarē un biznesa vidē, stratēģijā ir definēti trīs galvenie darbības mērķi - nostiprināt ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu tirgus pozīciju mājas tirgos (Baltijā), vienlaikus apsverot ģeogrāfisku un/vai produktu/pakalpojumu ekspansiju; attīstīt sinerģijai ar tirdzniecību adekvātu un koncerna vērtību palielinošu ģenerācijas portfeli; attīstīt klientu vajadzībām atbilstošu funkcionālu, drošu un efektīvu tīklu.

"Latvenergo" koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu.

"Latvenergo" koncernā ir mātessabiedrība AS "Latvenergo" un meitassabiedrības - AS "Latvijas elektriskie tīkli", AS "Sadales tīkls", "Elektrum Eesti", "Elektrum Lietuva", AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" un SIA "Liepājas enerģija".