Enerģijas patēriņš Latvijā 10 gadu laikā – no 2005. līdz 2015. gadam – ir samazinājies, tāpat sarucis arī kopējais enerģijas patēriņš Eiropas Savienībā (ES), liecina "Eurostat" jaunākie dati. Enerģijas patēriņa sarukums Latvijā gan nav saistāms ar ražošanas kritumu, bet skaidrojams ar to, ka ekonomika kļuvusi energoefektīvāka, portālam "Delfi" pastāstīja Ekonomikas ministrijā (EM).
Primārās enerģijas patēriņa samazinājums arī saistāms ar demogrāfiskajiem procesiem, kas šo desmit gadu laikā noritējuši Latvijā.
2015. gadā ES kopējais iekšzemes enerģijas patēriņš bijis aptuveni 1 626 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe), no kā Latvijā iztērētas 4,4 Mtoe, savukārt 2005. gadā ES kopējais patēriņš bija lēšams aptuveni 1 831 Mtoe apmērā, bet Latvijas – 4,6 Mtoe. Tātad 10 gadu laikā kopējais primārās enerģijas patēriņš Latvijā sarucis par 0,2 Mtoe.
Kā skaidroja EM, rūpnieciskās ražošanas kritums Latvijā bija novērojams tikai krīzes gados – 2008. līdz 2010. gadā –, tādēļ kopējā enerģijas patēriņa samazināšanās ar to nav saistāma. Ietekme uz enerģijas patēriņu šo desmit gadu laikā bijusi arī siltajām ziemām, kurās pieprasījums pēc siltumenerģijas bijis salīdzinoši zems.
Lai gan 2015. gadā kopējais enerģijas patēriņš krities, rūpniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs tas audzis, norādot uz ekonomisko aktivitāti, uzsvēra EM. 2015. gadā palielinājies kravu pārvadājumu ar autotransportu un reģistrēto automašīnu skaits. Tāpat pieaudzis energoresursu patēriņš metālu, koksnes, koka un korķa izstrādājumu, gumijas un plastmasu izstrādājumu, mēbeļu un citā veida ražošanā. Aizpērn nedaudz pieaugušas arī sējuma platības un dīzeļdegvielas patēriņš.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem laika periodā no 2005. līdz 2015. gadam krities ne vien kopējais enerģijas patēriņš, bet arī fosilo enerģijas avotu patēriņš. Taujājot, vai šāds sarukums liecina par to, ka Latvijas ekonomika kļuvusi "zaļāka", EM norādīja uz trim būtiskiem faktoriem, kas veicinājuši samazinājumu – pieaugusi energoefektivitāte, ekonomiskā aktivitāte šajā periodā bijusi svārstīga un laikapstākļi ietekmējuši pieprasījumu pēc siltumenerģijas.
Tāpat jāņem vērā, ka šajā periodā auguši atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomi un ietekmi uz fosilo energoresursu patēriņu atstājusi arī atsevišķu lielāko dabasgāzes lietotāju darbība. Par piemēru EM minēja Latvijas lielāko dabasgāzes patērētāju AS "Latvenergo", kura dabasgāzes patēriņa apjomu ietekmējusi konkurence Skandināvijas un Baltijas elektroenerģijas tirgū. Savukārt metalurģijas uzņēmuma "Liepājas Metalurgs" dabasgāzes patēriņa apjomu kritumu 2011. gadā ietekmēja uzņēmumā veiktā modernizācija, kad tika ieviesta elektroloka krāsns, bet vēlāk uzņēmums darbību pārtrauca.
"Eurostat" arī aplēsis, ka vislielākais enerģijas patēriņa sarukums ES, salīdzinot ar patēriņu, kāds bija 1990. gadā, bijis Baltijas valstīs. Lietuvā fiksēts 57 % samazinājums , Latvijā 45 %, bet Igaunijā 37 %. Tāpat pamatīgi patēriņš krities Rumānija (par 44%) un Bulgārijā (par 33 %). Turpretim vislielākais pieaugums laika periodā no 1990. līdz 2015. gadam fiksēts Kiprā (par 41 %), Īrijā (par 38 %), Spānijā (par 35 %) un Austrijā (par 33 %).
Tāpat Latvija ir viena no trim ES valstīm, kur laika periodā no 1990. līdz 2015. visievērojamāk krities fosilo enerģijas avotu patēriņš. Kopš 1990. gada tas sarucis par gandrīz ceturtdaļu, proti, no 83 % 1990. gadā līdz 61 % 2015. gadā.
EM šobrīd izstrādā enerģētikas nozares attīstības prognozes 2030. gadam, un sākotnējie rezultāti liecina, ka primārās enerģijas patēriņš varētu pieaugt laikā līdz 2020. gadam. To galvenokārt noteiks IKP un privātā patēriņa pieaugums.