Rakstniecības un mūzikas muzejs. Restauracija - 12
Foto: F64
VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir saņēmusi tiesas 1.marta lēmumu par prasības nodrošinājuma piemērošanu, un, tā kā tas kavē turpmāko projekta „Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija” realizāciju un finansējuma apguvi, grasās to apstrīdēt, portāls “Delfi” uzzināja VNĪ.

Aģentūra LETA vēstīja, ka trešdien, 1.martā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja būvnieku pilnsabiedrības "PMK un BBA" lūgumu nodrošināt prasību un aizliedza VNĪ slēgt jebkādus darījumus ar jauniem būvniekiem par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcijas būvniecības projektā vai tā izmaiņās paredzēto darbu veikšanu.

Tiesas lēmumā norādīts, ka "iepazīstoties ar prasības pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem, tiesa, ņemot vērā prasības pirmsšķietamo formālo juridisko pamatojumu, var izdarīt secinājumu pašreizējā procesa stadijā, ka tās pierādīšanas gadījumā, prasības apmierināšanas iespējamība ir pirmsšķietami lielāka par tās noraidīšanas iespējamību". Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tomēr VNĪ norāda, ka lēmums par prasības nodrošināšanu tika pieņemts, izvērtējot tikai vienas puses viedokli, tāpēc VNĪ izmantos savas likumā noteiktās tiesības un iesniegs tiesā pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

VNĪ, iepazīstoties ar tiesas lēmumu, secinājusi, ka tas balstīts uz vienpusējiem pilnsabiedrības „PMK un BBA" argumentiem, kuriem VNĪ nepiekrīt. Sabiedrība norāda, ka būvuzņēmējs ar savu rīcību "ir kavējis un turpina kavēt projekta attīstību un realizāciju".

VNĪ atkārtoti uzsver, ka būvuzņēmējs pirms līguma slēgšanas iepazinās ar objektu un tā faktisko stāvokli, gan ar projekta dokumentāciju un saturu. Būvuzņēmējs, iesniedzot piedāvājumu un noslēdzot līgumu, ir apliecinājis savu izpratni par būvprojektā norādīto darbu apjomu, savas cenas piedāvājumu un darbu izpildes grafiku.

Atbilstoši valstī pastāvošajai likumdošanai, pasūtītājam, kas šajā gadījumā ir VNĪ, nav pamata apšaubīt būvprojekta kvalitāti, ja tam ir veiktas nepieciešamās ekspertīzes un tas ir saskaņots likumā noteiktajā kārtībā.

VNĪ norāda, ka būvuzņēmējs būvdarbu gaitā veica ar VNĪ nesaskaņotus būvdarbus, kā arī ierosināja tādas izmaiņas, kuras sākotnēji būvprojekts neparedzēja, kā arī nebija izprotams pamatojums šādām izmaiņām un to izcenojumiem.

Pilnsabiedrība "PMK un BBA" februāra nogalē iesniedza prasību tiesā pret VNĪ par noslēgtā līguma izpildīšanu, tajā skaitā apstrīdot VNĪ paziņojumu par līguma vienpusēju izbeigšanu. Vienlaicīgi ar prasības celšanu pilnsabiedrība, atbilstoši likuma normām, lūdza tiesu piemērot prasības nodrošinājumu - aizliegt VNĪ slēgt jebkādus darījumus (līgumi, vienošanās utt.) ar jauniem būvniekiem par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcijas būvniecības projektā vai tā izmaiņās paredzēto darbu veikšanu.

Savā pieteikumā tiesai būvnieks lūdzis atzīt VNĪ paziņojumu par līguma vienpusēju izbeigšana par nepamatotu un prettiesisku, kā arī spēkā neesošu no tā izdošanas dienas, noslēgtā līguma izpildi un samaksas piedziņu par izpildītajiem darbiem.

2015. gada 11. jūnijā VNĪ izsludināja atklātu konkursu "Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūves būvdarbu veikšana Pils laukumā 2, Rīgā". 2015.gada 10.augustā "PMK un BBA" iesniedza savu konkursa piedāvājumu, taču līgums ar būvniekiem tika noslēgts tikai 2016. gada 28. aprīlī.

Būvnieki norāda, ka VNĪ prettiesiski pieņemto lēmumu rezultātā valsts uzņemto saistību termiņš fondu līdzfinansējuma apguvei tika būtiski samazināts, un kopā ar apjomīgajām izmaiņām būvprojektā ir novedis pie tā, ka vēsturiskās ēkas rekonstrukciju nav iespējams pabeigt ne līdz 2017. gada 26.j anvārim, ne arī līdz fondu līdzfinansējuma apguves termiņam 2017. gada 30. aprīlim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!