Viņš klāsta, ka Latvijā ir daudz tā saucamo pagalmu saimniecības, kurās ir līdz desmit cūkām. Kopumā Latvijā ir 3964 novietnes ar cūkām, bet apmēram 45 saimniecības – komercsaimniecības – spēj nodrošināt 90% Latvijā saražotās cūkgaļas.
"Pārējās ir naturālās saimniecības, kurās cūkas tradicionāli ir papildinājušas ģimenes galdu vai ģimenes budžetu. Lieli Pārtikas un veterinārā dienesta resursi tiek tērēti, lai uzmanītu biodrošību šajās saimniecībās. Simtos skaitāmās novietnēs nav faktiski nekādas biodrošības. Lielajām komercsaimniecībām, kas strādā eksportam, šīs mazās saimniecības ir papildu risks," klāsta Rasmusens.
Viņš piedāvā mainīt Ministru kabineta noteikumus, nosakot – vai nu saimniecība ievēro vismaz elementārās biodrošības prasības, vai arī likvidē cūkas. "Ja 10 kilometru rādiusā ap lielo novietni kādā kūtiņā tiek konstatēts mēris, lielā saimniecība mēnesi nevar realizēt produkciju. Valstij šajā situācijā būtu jāiejaucas. Ja Āfrikas cūku mēra draudu dēļ ir nokautas cūkas, valsts maksā kompensāciju," norāda cūku audzētājs, uzsverot, ka no katras ražotāja realizētās cūkas valsts iegūst 15 eiro nodokļos.
"Būtu jānosaka, ka 10 kilometru rādiusā ap komerciālajām saimniecībām nedrīkst turēt cūkas piemājas saimniecībās, kurās nespēj nodrošināt elementāras biodrošības prasības. Vismaz jābūt sētai ap novietni, maiņas apaviem un nedrīkst piebarot ar zaļbarību," rosina Rasmusens.
Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī sērga Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
