Grants ceļu sakārtošanai ik gadu vajag 130 miljonus eiro; pieejami vien 10, taisnojas LVC  (25)

Viņš negribēja piekrist apgalvojumam, ka šajā pavasarī grants ceļu stāvoklis būtu kritiskāks nekā citus gadus. "Nevaru teikt, ka tas ir labāks vai sliktāks nekā citus gadus," teica Lange.

Taču šajā ziemas sezonā grants ceļiem pamatīgi kaitējuši laikapstākļi. Šajā ziemā ir bijuši pieci cikli, kad periodiski zeme sasalst un apsnieg un tad atkūst. Pēc Langes teiktā, tas arī ir iemesls, kādēļ vietējie un grants ceļi šogad ir ļoti izdangāti.

"Ņemot vērā klimatiskos apstākļus ziemā pēdējos gadus, ja netiks mainīts finansējuma sadalījums, tad situācija ar grants ceļiem kļūs arvien sliktāka," atzina LVC vadītājs.

Viņš stāstīja, ka Latvijā grants ceļu kopējais garums ir aptuveni 11 tūkstoši kilometru un gadā kopumā šo ceļu remontiem ir atvēlēti 10 miljoni eiro no valsts budžeta. Šāds finansējuma apmērs ir apmēram astoņas reizes mazāks nekā nepieciešams. Ik gadu vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro.

Lange atzīmēja, ka tas ir jautājums par prioritātēm, jo Eiropas Savienības fondu nauda, kā arī valsts budžeta līdzekļi tiek ieguldīti asfaltēto ceļu remontos, kur ir lielāka satiksmes intensitāte. Asfaltēto ceļu stāvoklis katru gadu uzlabojas par 2%.

Viņš arī norādīja, ka pašreizējos laika apstākļos nav iespējams kaut ko darīt, lai uzlabotu grants ceļu stāvokli. Vien atsevišķos posmos ir iespējams novadīt ūdeni no ceļiem. Lai sāktu grēderēšanas darbus ir jāgaida labvēlīgāki laika apstākļi. Tāpat pašvaldībām un arī pašiem iedzīvotājiem ir jāraugās, lai uz ceļiem tiek ievēroti masas ierobežojumi, kas šobrīd noteikti uz apmēram 70% grants ceļu.

Jau vēstīts, ka, protestējot pret valsts grants ceļu kritisko stāvokli, Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāji gatavi bloķēt šoseju Rīga-Bauska-Lietuvas robeža.

"Ceram gan, ka tik ekstrēmi jārīkojas nebūs. Valstij ir jāmeklē problēmas risinājums," iepriekš norādīja pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova, piebilstot, ka cilvēku neapmierinātība ir ļoti augsta, taču tiks gaidīta valsts institūciju reakcija uz novada iedzīvotāju aicinājumu ceļus glābt. Atbilde tiks gaidīta likumā noteiktajā kārtībā - mēneša laikā.

Tāpat vēstīts, ka Bauskas novada deputāti 6. martā domes ārkārtas sēdē nolēma aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju Bauskas novada administratīvajā teritorijā saistībā ar valsts autoceļu ar grants segumu kritisko stāvokli un noteikt nekavējoši veicamos nepieciešamos pasākumus ārkārtējās situācijas novēršanai.

Pirmdien akceptētajā Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes rezolūcija pausts, ka Saeimai un valdībai jābeidz izturēties pret ceļiem kā pret traucējošu sadaļu valsts budžetā, kurai finansējumu var viegli izsvītrot uz vairākām desmitgadēm. Tā nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Ekonomikas ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, VAS "Latvijas Valsts ceļi", Bauskas novada domes deputātiem.

Pieņemtajā rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība steidzami veidot valstisku mehānismu grants ceļu glābšanai un atjaunošanai, nosakot galvenās prioritātes, tajā skaitā finanšu atbalsta un nodokļu politikas saskaņošanu. Padome, pirms pieņemt rezolūciju, iepriekš organizēja tikšanās ar iedzīvotājiem novada pagastos un uzklausīja viņu viedokli. Pieaicinot ceļu būves speciālistus, pagastos tika veikta ceļu apsekošana, identificējot problemātiskos ceļus, konstatējot būtiskos defektus, ceļu uzturēšanas vājās vietas.

LVC izveidoti 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārziņā esošais valsts autoceļu kopgarums ir apmēram 20 000 kilometru.