'Enefit' apgrozījums pērn krities; peļņa kāpusi seškārtīgi  (1)

Pērno gadu 2006. gadā dibinātais "Enefit" noslēdza ar 47,75 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2015. gadā. "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers norāda, ka apgrozījuma kritums skaidrojams ar vispārējās elektroenerģijas cenu kritumu Baltijas reģionā.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa no 137,8 tūkstošiem eiro 2015. gadā pērn palielinājās līdz 910 tūkstošiem eiro.

Pērn Latvijas uzņēmumiem "Enefit" kopumā pārdeva 1130 GWh elektroenerģijas, kā arī apkalpo 2048 uzņēmumu lielu klientu portfeli, sasniedzot 16% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa. Elektroenerģiju uzņēmums tirgo 15 069 pieslēguma punktos.

Savukārt "Enefit" mātes kompānija "Eesti Energia" pērn elektroenerģijas ražošanas apjomu kāpināja par 18%, saražojot 9071 GWh enerģijas. Arī igauņu mātes kompānijas apgrozījums ir nedaudz krities – 742 miljoni eiro pērn, salīdzinot ar 777 miljoniem eiro 2015. gadā.

Taču "Eesti Energia" peļņa ir trīskārtīgi pieaugusi līdz 171 miljonam eiro pērn, salīdzinot ar 40,5 miljoniem eiro 2015. gadā. Bethers skaidro, ka rekordaugsto peļņu veicinājusi uzņēmuma "General Electric" samaksātā 66 miljonu eiro kompensācija par novēlotu stacijas nodošanu uzņēmumam.

Igaunijā "Eesti Energia" veido 59% no mazumtirdzniecības tirgus daļas. Savukārt kopumā Baltijā – 26%. Vismazākā tirgus daļa uzņēmumam ir Lietuvā – 5%.

"Enefit" plāno ieiet arī Polijā, kur "Enefit" uzņēmumu nodibināja 2016. gadā. Šogad uzņēmums cer uzsākt elektrības un gāzes tirdzniecību. Bethers norāda, ka Polijas gāzes un elektrības tirgus ir lielāks par visu trīs Baltijas valstu kopējā tirgus. Uzņēmums met acis arī uz Skandināvijas tirgu.

Latvijā "Enefit" uz "Lattelecom" ienākšanu elektroenerģijas tirgū vērtē pozitīvi. Tāpat "Enefit" strādā pie jaunu pakalpojumu piedāvāšanas biznesa klientiem, īpaši pievēršoties klientiem, kas tērē zem vidējā elektroenerģijas patēriņa valstī.

Kā vienu no 2017. gada izaicinājumiem "Enefit" valdes priekšsēdētājs Bethers izceļ obligātās iepirkumu komponentes (OIK) nākotni. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka nepieciešams pārvērtēt OIK maksājumus, kā arī atcelt 1200 obligāto darba stundu prasību.

"Ja izdosies izpildīt visas ieceres, tad Baltijā būs ieviests tirgus modelis, kas atbilst visām jaunākajām tendencēm. Būsim pat soli priekšā Skandināvijā izveidotajam balansēšanas modelim," gaidot 2018. gada janvārī gaidāmās pārmaiņas balansēšanas tirgū, norāda Bethers.

Uzņēmums gatavojas arī dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā, par piemēru ņemot igauņu mātes uzņēmuma pieredzi. "Eesti Energia" Igaunijas tirgū trīs gadu laikā izveidojusi sev 23% tirgus daļu. Igaunijā novērots, ka mājsaimniecības nav motivētas mainīt tirgotāju un visbiežāk izvēlas fiksētas cenas piedāvājumu. Uzņēmums aplēsis, ka Igaunijā gāzes piegādātāju mainījuši ap 10% patērētāju.

"Eesti Energia" dabasgāzi iepērk gan no Krievijas uzņēmuma "Gazprom", gan Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, taču Bethers atteicās precizēt iegādes proporciju.

Kā izaicinājumus ienākšanai Latvijas tirgū "Enefit" valdes priekšsēdētājs Bethers uzskata uzņēmuma tehnisko gatavību un komerciālos nosacījumus – vairumtirgus cenu līmeni, "Latvijas Gāzes" piedāvājumu gala lietotājiem pēc tirgus atvēršanas, "Conexus Baltic Grid" pārvades sistēmas operatora tarifus, kā arī infrastruktūras lietošanas noteikumus un balansēšanas cenas.

AS "Eesti Energia" ir Igaunijas valstij piederošs uzņēmums, kas pārvalda degslānekļa ieguvi un elektroenerģijas ražošanu. Uzņēmums darbojas Baltijas valstīs, Polijā, Vācijā, Jordānijā un ASV. Uzņēmums, izmantojot "Eenefit" zīmolu, tirgo elektroenerģiju Latvijas, Lietuvas un Polijas atvērtajā tirgū.