Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) raksturojis NAP2020 gan kā valsts "biznesa plānu", gan "sabiedrisko līgumu", kurā noteikts, ko valsts apņemas paveikt līdz 2020. gadam un ko tā sagaida no sabiedrības.
2017. gads ir NAP vidēja termiņa novērtējuma gads, kad jāsasniedz virkne NAP noteikto mērķu. Portāls "Delfi" izvērtēja dažādus NAP rādītājus, secinot – lai arī daži no tiem pārsniedz cerēto, lielākoties sasniegumi neatbilst gaidītajam. To, ka virkne NAP mērķu ir pārāk ambiciozi, atzīst arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Iepriekš viņš pieļāva, ka NAP būtu jāpārskata, bet tagad premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars skaidro, ka nav jēgas tam tērēt resursus: "Plāna darbība beidzas jau 2020. gadā, bet valdības rīcības plāns, kas ir ievērojami konkrētāks dokuments – 2018. gada nogalē".
Neskatoties uz to, ka esošais NAP nav ievērots, Kučinskis pauž apņēmību izstrādāt NAP laika posmam pēc 2020. gada. "Šādam dokumentam ir jābūt, bet tajā jābūt norādītiem konkrētiem uzdevumiem, izpildes termiņiem, kā arī atbildīgajiem par izpildi. Tam ir jābūt reālam plānošanas dokumentam, nevis vēlmju sarakstam, kurā katrs iekļauj to, ko gribētos tur redzēt," min premjers.
Piedāvājam iepazīties ar NAP paredzētajiem sasniegumiem, kas tā arī paliks nerealizēti, un ekspertu vērtējumu par NAP2020.
Cerības saista ar naudu
NAP 2012. gadā tika pieņemts pēc plašām diskusijām, bet ne visi bija apmierināti. Tā laika premjers Valdis Dombrovskis (V) gan bija cerīgs. "NAP būs reāli strādājošs dokuments gadījumā, ja izdosies saglabāt to, ka plāna prioritātes ir sasaistītas ar pieejamajiem finanšu resursiem – tad šis dokuments nenonāks atvilktnē", Dombrovska teikto tolaik vēstīja LETA.
Par plāna uzraudzību atbildīgais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) gan jau 2015. gadā ziņoja, ka vairākās jomās cerētais nav sasniegts.
Šogad jau sākts darbs pie NAP2020 vidus posma novērtējuma, kas noslēgsies gada otrajā pusē, iesniedzot ziņojumu Saeimā. Kopumā PKC ziņo par NAP2020 mērķu īstenošanas progresu reizi divos gados (2015. un 2019. gadā), nodrošina plašāku starp-posma jeb vidus posma novērtējumu 2017. gadā un gala novērtējumu 2021. gadā.
PKC pārstāve Elīna Krūzkopa portālam "Delfi" apliecina, ka arī tagad PKC identificējuši mērķus, kuru sasniegšanā novērojamas grūtības. "Mērķi, kuru sasniegšana atpaliekam no plānotā, tostarp ir pievienotās vērtības īpatsvars apstrādes rūpniecībā no IKP 18% apmērā un ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no IKP," atzīst centrā.
Šie jautājumi ir uzrunāti valdībā, sarunās ar ministriem un citos formātos, piemēram, Nacionālajā attīstības padomē un starpresoriskās koordinācijas grupās, min Krūzkopa.
Deviņi nereāli mērķi
Izvērtējot PKC, ekspertu teikto un publiski pieejamos datus, secināms, ka NAP mērķi, kas netiks sasniegti, ir:
- Apstrādes rūpniecības ieguldījuma daļa iekšzemes kopproduktā (IKP,%)
NAP paredz, ka 2017. gadā tiem jābūt 18%, bet 2020. gadā – jau 20%. Kā bāzes vērtība norādīts 2011. gada sniegums – 14,1%.
Ekonomists Uldis Osis portālam "Delfi" norāda, ka apstrādes rūpniecības izlaide pēc pievienotās vērtības 2012. gadā, kad tika izstrādāts NAP2020, veidoja 11,8% no IKP. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015. gadā šī attiecība bija nedaudz samazinājusies – līdz 11,5%. Tādēļ maz ticams, ka līdz 2020. gadam tā varētu pieaugt līdz 20%.
Vienlaikus viņš rosina diskutēt par to, vai apstrādes rūpniecības daļas pieaugums IKP ir tik nozīmīgs, ja Latvijai šajā jomā tāpat nav būtisku salīdzinošu priekšrocību. "Taču tam būtu nepieciešami plašāki analītiski pētījumi, kas līdz šim veikti nepietiekoši. Līdz ar to NAP2020 uzstādītais mērķis par apstrādes rūpniecības daļas izmaiņām IKP, nešķiet pietiekami pamatots," vērtē Osis.
"Pēdējos piecus gadus apstrādes rūpniecība veido caurmērā 12-13% no ekonomikas un straujš nozares īpatsvara pieaugums nav gaidāms," saka premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Viņš vērš uzmanību uz strukturālām ekonomikas izmainām krīzes laikā. Piemēram, no 2008. līdz 2010. gadam apstrādes rūpniecība pieauga no 9 līdz 13%, bet tajā pašā laikā būvniecība saruka no 10 līdz 5%. "Normālos ekonomikas izaugsmes apstākļos būtiskas strukturālas izmaiņas nenotiek strauji, jo pilnīgi visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas. Būtiski palielinoties ražošanas apjomiem apstrādes rūpniecībā, uzreiz palielināsies pieprasījums pēc citu nozaru produkcijas vai pakalpojumiem un attiecīgi arī pārējo nozaru izaugsme".
- Mazuļu skaits
Jaundzimušo bērnu skaitam pēc vēlamā scenārija prognozes šogad jāsasniedz 27 tūkstošus mazuļu, taču Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopš NAP minētās bāzes vērtības – 18 825 mazuļiem 2011. gadā – šis rādītājs pieaudzis vidēji par 3,5-5,7% gadā. 2015. gadā dzimuši 21 979 bērni, kas ir par 1,07% vairāk nekā iepriekš. Līdz ar to vēlamā prognoze – 27 tūkstoši vai PKC prognoze – 25,3 tūkstoši bērnu, nešķiet sasniedzama.
- Nabadzības risks
Nabadzības riska indeksu strādājošajiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem NAP iecerēts samazināt no 9,5% 2010. gadā līdz 6,5% šogad. CSP dati liecina, ka 2015. gadā provizoriski šis indekss bija 8,5%, bet 2014. gadā – 9,4%. Viszemākais pēdējo sešu gadu laikā tas bija 2013. gadā – 8,3%.
- Apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga"
Starptautiskā lidosta "Rīga" šā gada sākumā ziņoja par to, ka 2016. gadā ir sasniegusi pasažieru skaita rekordu, apkalpojot gandrīz pusi no kopējā Baltijas lidostu pasažieru skaita – pērn lidosta apkalpoja 5,4 miljonus pasažieru, kas ir gandrīz par 5% vairāk nekā 2015.gadā. Arī šogad lidosta paredz pasažieru skaita pieauguma progresiju.
"Pašlaik pasažieru skaita pieauguma prognoze ir mainījusies un lidosta paredz 2017. gadā līdzīgu stabilu pasažieru skaita pieaugumu, kāds bijis vērojams pēdējos gados, gada beigās sasniedzot jaunu pasažieru skaita rekordu - 5,6 miljonus," saka lidostas pārstāve Laura Karnīte.
Lidostas sasniegumi gan nav tādi, kā iecerēti NAP – no 5,1 miljona pasažieru 2011. gadā līdz 5,9 miljoniem 2014. gadā un 7,3 miljoniem šogad.
- Kravu apgrozījums lielajās ostās
Latvijas lielajās ostās (Rīga, Ventspils, Liepāja) 2011. gadā tika pārkrauti 67,4 miljoni tonnu, bet šogad NAP iecerētais apjoms ir 98 miljoni tonnu. Satiksmes ministrijas statistika gan liecina, ka pēdējo divu gadu laikā kravu apjoms sarūk un pērn ostu sniegums bijis vēl vājāks nekā 2011. gadā un trīs lielās ostas pārkrāvušas 61,6 miljonus tonnu. Jāņem vērā, ka šajā laikā ieviestas sankcijas pret Krieviju un virkne kravu tiek novirzītas uz tās ostām.
"NAP bija plānots 2020. gadā ostās pārkraut 116 miljonus tonnu kravu, par gandrīz 60% vairāk nekā 2014. gadā. Pēdējos divus gados ostās kravu apjoms krīt. Zinot neskaidrību ar Krievijas kravām nākotnē, ir skaidrs, ka šo mērķi sasniegt nevarēs. Bet patiesībā jau jautājums nav tik daudz tonnās, ko pārkraujam, bet ienākumos, ko iegūstam. Ogļu kaudzes var aizstāt ar moderniem intermodāliem konteineru pārvadājumiem, kas tonnu ziņā būs mazāk, bet naudas ziņā vairāk," vērtē premjera pārstāvis.
- Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars
NAP bija prognozēts, ka īpatsvars samazināsies un būs zem 50%. Statistika rāda, ka Rīgas plānošanas reģionā jau tagad ir vairāk nekā 50% no Latvijas iedzīvotājiem, ar tendenci palielināties, Kučinska viedokli pauž Vaivars.
- Iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums
NAP mērķis 2020. gadā – nulle, ko premjers atzīst par neiespējamu: "Vecu cilvēku skaits ir krietni lielāks, nekā iedzīvotāju skaits bērna radīšanas gados. Pat būtiski samazinot mirstību un palielinot dzimstību, mēs varam tikai pietuvoties mērķa vērtībai. Šī starpība 2015. gadā bija -6500".
- Produktivitāte apstrādes rūpniecībā
2011. gadā – 7595 lati (10 807 eiro), 2014. gadā – 8640 lati (12 994 eiro), 2017. gadā paredzēts pieaugums par 28,5% - līdz 11 100 latiem (15 794 eiro).
Ekonomists Osis vērš uzmanību, ka efektivitātes rādītājiem valsts ilgtermiņa attīstībā ir daudz lielāka nozīme. Apstrādes rūpniecībā tie būtu, piemēram, produktivitātes rādītāji – kā pievienotā vērtība uz vienu nozarē strādājošo vai kapitāla vienību. NAP2020 produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā 2020. gadā, salīdzinājumā ar 2014. (bāzes) gadu bija paredzēts apmēram 28% apjomā. Arī šī mērķa sasniegšana rada šaubas, jo produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā 2015. gadā, salīdzinājumā ar 2010. gadu (5 gados), bija 10,5%.
"Tomēr Latvija šim mērķim 2020. gadā varētu būt visai tuvu, jo, salīdzinājumā ar citām ES valstīm, produktivitātes pieaugums Latvijas tautsaimniecībā kopumā ir viens no augstākajiem," min Osis.
- Ieguldījumi zinātnē
To, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā nesasniegs 1,5% no IKP, apliecina arī PKC.
"Par to, ka inovācijas un jauno tehnoloģiju faktoram Latvijas ekonomikas attīstībā ir ierobežota loma, liecina arī ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. NAP2020 izstrādātāji paredzēja, ka šim rādītājam 2020. gadā vajadzētu būt 1,5% no IKP. Taču, saskaņā ar "Eurostat" datiem, šis rādītājs Latvijā 2015. gadā bija vien 0,63% (prognoze). Vēl zemāks šis rādītājs starp ES valstīm ir tikai Rumānijai un Kiprai," klāsta Osis.
Kas ir sasniegts?
Vienlaikus vairāki NAP noteiktie mērķi ir sasniegti vai pat apsteigti:
- Internets
NAP2020 plānots, ka mājsaimniecību īpatsvaram, kam pieejams internets, šogad jāsasniedz 75% un 80% 2020. gadā, bet CSP dati liecina, ka 2016. gadā internets bija 77,3% mājsaimniecību un pēdējo gadu laikā šis rādītājs stabili pieaudzis.
- Melnais segums uz ceļiem
Lai arī skaļi tiek kritizēts ceļu stāvoklis valstī, atsevišķi rādītāji šajā jomā ir sasniegti. Piemēram, NAP paredzētais, ka 2017. gadā autoceļi ar melno segumu no reģionālajiem valsts autoceļiem sasniegs 81% (salīdzinot ar 75,4% 2009. gadā). "Latvijas valsts ceļos" portālam "Delfi" apliecina, ka 2016. gadā 84% reģionālo autoceļa bija ceļi ar melno segumu, un arī 2017. gadā tie būs 84%.
- "Doing Business"
2011. gadā Latvija "Doing Business" indeksā ieņēmuma 21. pozīciju, bet 2017. gadā iecerēta 17. vieta. Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) "Doing Business" 2017. gada reitingā Latvija ir pakāpusies līdz 14. vietai, taču PB uzsvēra, ka šis gada reitings nav tieši pielīdzināms "Doing Business 2016" rezultātiem, jo tika veiktas izmaiņas metodoloģijā. Ja pašlaik izmantoto metodoloģiju attiecinātu uz "Doing Business 2016" datiem, 2015. gadā Latvija būtu ierindojusies 17. vietā. Līdz ar to gada laikā Latvijas rezultāti uzlabojušies par trīs pozīcijām, ziņo LETA.
- Konkurētspēja
Latvija Globālās konkurētspējas indeksā 2011. gadā bija 64. vietā, bet 2017. gadā iecerēts kāpums uz 53. vietu. Pērn rudenī publiskotais pētījums liecina, ka Latvija ierindota 49. vietā (gadu iepriekš – 44. pozīcija) starp 138 novērtētajām valstīm.
Jauni ES fondi – jauns plāns
"Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis portālam "Delfi" atgādina, ka NAP savulaik tapa, ņemot vērā Eiropas prasības - tas bija priekšnosacījums ES fondu saņemšanai.
"Tāpēc līdz ar jauna ES fondu apguves procesa sākumu, NAP arī zaudējis savu nozīmi. Cik bieži amatpersonas piemin NAP tautsaimniecības saukli "ekonomikas izrāviens"?," viņš vaicā.
"NAP tā arī nekļuva par patieso, de facto, valsts plānošanas dokumentu," vērtē Dombrovskis, piebilstot, ka tas arī nav tik slikti, jo ekonomikas domāšanas jomā NAP ir "šablonu un klišeju salikums". "Piemēram, NAP fokusējas tieši uz rūpniecību, kopumā ignorējot pakalpojumu eksporta sektorus. Bet tieši šajos sektoros pēdējos gados ir vērojams kaut kas tuvs izrāvienam," norāda eksperts.
Atbildot uz jautājumu, kuri NAP mērķi varētu tikt sasniegti, Dormbrovskis min: "'Šis jautājums balstās uz pieņēmumu, ka valstij ir stratēģiskās attīstības plāns, un ka gan politiskās partijas, gan valsts pārvalde uztver to nopietni, un tikpat nopietni strādā pie NAP mērķu sasniegšanas. Es uzskatu, ka tā nav. Labāk ir atzīt, ka valstij patiesībā nav stratēģiskā attīstības plāna, nekā turpināt izlikties, ka šāds plāns ir".
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzmanības lokā ir NAP2020 prioritātes "Tautas saimniecības izaugsme" rīcības virzieni, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi un eksportu.
"Ir salīdzinoši grūti prognozēt, kuri no mērķiem tiks sasniegti un kuri nē, bet šobrīd ir redzama tendence, ka valsts ļoti mērķtiecīgi iegulda ES fondu līdzekļus pētniecības un attīstības infrastruktūras uzlabošanā, veicinot un sekmējot arī privāto komersantu piekļuvi publiskajai infrastruktūrai un līdz ar to arī privāto investīciju apjoma palielināšanos P&A," klāsta LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.
Tāpat notiek darbs pie MVU eksportspējas stiprināšanas. Pozitīvi vērtējams esot tas, ka beidzot uzsākts darbs pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas, ir apstiprināts Uzņemējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kas turpinās jau pozitīvo tendenci ar Latvijas kāpšanu augstāk dažādos starptautiskos reitingos.
Pēc Zariņas teiktā, jautājumi, kuros manāmas lielākās bažas, ir saitīti ar konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas nodrošināšanu. "Ir mērķis palielināt rūpniecības apjomu IKP, un rūpniecībā enerģijas cena ir nozīmīga izmaksu komponente, bet ir arī ļoti ambiciozi sasniedzamie energoefektivitātes mērķi. Joprojām nav skaidrs, kā tas kopumā ietekmēs elektrības cenu galapatērētājam un veicinās gan vienu, gan otru mērķu balansētu sasniegšanu," viņa min.
Bez reformām uz attīstību var necerēt
Ekonomists Uldis Osis gan uzsver – NAP2020 noteiktais galvenais mērķis ir "Ekonomikas izrāviens – katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam", un valsts līmenī kā viens no galvenajiem parasti tiek uzskatīts iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms uz vienu iedzīvotāju.
Lai arī NAP2020 tiešā veidā nav konkrētas prognozes, spriežot pēc prognožu līknēm, Latvijai 2020. gadā vajadzētu sasniegt apmēram 65% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līmeņa.
"Faktiski, saskaņā ar "Eurostat" datiem, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2015. gadā jau bija sasniedzis 64% no ES vidējā līmeņa. No tā varētu secināt, ka Latvijas attīstība ir samērā veiksmīga un kopumā tā atbilst NAP2020 galvenajam mērķim," vērtē Osis.
Tiesa gan, galvenokārt tas sasniegts ne tik daudz pateicoties kvalitatīviem uzlabojumiem tautsaimniecībā un sociālajā sfērā, bet iedzīvotāju skaita samazinājumam valstī, kā arī strādājošo skaitam vairumā tautsaimniecības nozaru.
"Lai gan daudzos uzņēmumos, tostarp apstrādes rūpniecībā, ieviesta augstražīga mūsdienu tehnika, tehnoloģija un darba organizācija, nereti pateicoties ES struktūrfondu finansējumam, citos uzņēmumos konkurētspēju tiek mēģināts panākt ar strādājošo darba intensifikāciju. Šīs iespējas lielā mērā jau ir izsmeltas. Turklāt Latvija IKP uz vienu iedzīvotāju pret IKP rādītāja ziņā atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, kuras jau sasniegušas 75% līmeni pret vidējo ES," vērtē ekonomists.
"Tādēļ perspektīvā, ja netiks veiktas būtiskas reformas izglītības sistēmā, zinātnē, valsts pārvaldē un citās jomās, Latvijai draud ekonomiskās attīstības tempu, kas jau tā nav augsti, tālāka samazināšanās," prognozē Osis.