No zvejnieku kolhoza līdz memuāriem Spānijā: noslēdzas Loginova ēra Rīgas ostā  (102)

Neilgi pirms stāšanās amatā Loginovs laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" 1998. gada februārī teica: "Ar mani viegli nebūs, man ir zināmi mērķi, kurus vēlos sasniegt. Par marioneti neviena rokās kļūt negrasos un tāpat nedomāju klausīties kaut kādas politiskās ambīcijas – man ir vienalga, par ko vienojušās kādas politiskās partijas".

"Loginova vadībā Rīgas brīvosta neapšaubāmi attīstījusies un kļuvusi par līderi Latvijā," īsi pēc 1954. gadā dzimušā Loginova paziņojuma par karjeras beigām brīvostā teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Kā liecina Rīgas brīvostas mājaslapā pieejamie dati, ostas kravu apgrozījums kopš 2006. gada ir pieaudzis, taču trīs gadus pēc kārtas piedzīvots apgrozījuma kritums. Tāpat ostā apkalpo arvien mazāk kuģu.

"Jā, bet nu labi, tas viens miljons pie 40 neko neizsaka un nav jau tāds ievērības cienīgs," par kravu samazinājumu viedokli raidījumam "de facto" pērnā gada augustā pauda Loginovs.

Loginova pēcteča meklēšanai ceturtdien apstiprināta atlases komisija. Konkursa nolikumu uzdots izstrādāt līdz 29. martam, bet līdz tam pārvaldnieka amata pienākumus pildīs Loginova vietnieks Aigars Pečaks.

Loginovs ikgadējās amatpersonas deklarācijas iesniedz kopš 2000. gada. Pa šo laiku ir kritušies viņa skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, taču Loginovs ticis pie ievērojama autoparka un īpašumiem, tostarp eksotiskās vietās.

Pirms trim gadiem Loginovs no tēva, 87 gadus veca izbijuša zvejnieka, mantojumā saņēma luksusa automašīnu "Maybach", izpētīja raidījums "de facto".

Līdzās Loginovam brīvostā strādā vai ir strādājuši vairāki viņa ģimenes locekļi, tostarp arī sieva. Tā kā pārējiem Loginova ģimenes locekļiem amatpersonu deklarācijas nav jāiesniedz, nav zināms, kāda ir Loginovu ģimenes bagātību kopējā vērtība.

Pirms pieciem gadiem intervijā žurnālam "Kapitāls" Loginovs ieskicēja savus ar mākslu un literatūru saistītos nākotnes plānus. "Jau solīju, ka tajā dienā, kad aiziešu no šejienes, es ne tikai sākšu zīmēt, bet arī rakstīt memuārus, atmiņas. Varbūt tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc mani nemaz tik briesmīgi no šejienes ārā nemet," sacīja Loginovs.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks atceras kāda uzņēmēja teikto, ka viņam no Rīgas brīvostas pārvaldes ir ceļš uz vienu vietu – uz kapiem. "Man nācies ne to vien dzirdēt. Šajā laika periodā diezgan daudz nācies arī redzēt," apgalvoja Loginovs, apstiprinot, ka piedzīvojis arī fiziskus uzbrukumus.

Par iedvesmu Loginova gaitām radošajā pasaulē varētu kalpot villas Spānijā, kuras Loginovs pērn nomājis par 10 tūkstošiem eiro, bet šo darījumu amatpersonas deklarācijā nenorādīja.

Raidījums "de facto" ziņoja, ka 2002. gadā Loginovs par 480 000 eiro iegādājās zemi Tenerifē. Gadu vēlāk Spānijā nodibināja uzņēmumu "Tenerlat SL", kura kapitāls sakrīt ar iegādātās zemes vērtību. Karte internetā kā "Tenerlat SL" juridisko adresi uzrāda plašu, palmām aizaugušu zemes gabalu netālu no pludmales. Tur redzamas arī divas villas. Viena no tām būvēta nesen, jo redzama tikai jaunākajos satelīta attēlos.

Publiski pieejamajās datu bāzēs informācija par "Tenerlat SL" pēdējo reizi atjaunota 2013. gadā. Uzrādīts, ka tobrīd Loginovs bija šī uzņēmuma īpašnieks. Pats Loginovs to noliedza, sakot, ka jau sen viņam "Tenerlat SL" nepiederot. Tāpat reģistros atrodams, ka "Tenerlat SL" vadītāja ir Loginova sieva Irina Gorbatikova-Bondarenko. Taču Loginovam par uzturēšanos šajos īpašumos esot jāmaksā.

"Tie ir bankas pārskaitījumi. Es pārskaitīju pagājušajā gadā, ja nemaldos, 10 000 eiro uzņēmumam, jo tās mājas pieder uzņēmumam. Tās ir vairākas. Es būvēšu vēl divas mājas tur," norādīja Loginovs.

Stokholmas mērijas padomnieks Georgs Tārs presē 2001. gadā izteicās, ka Rīgas ostā valda mafija. Savukārt Loginovs esot vien marionete tās rokās.

"Ostā vienmēr ir pastāvējusi liela nedrošība tieši šīs nenoteiktības dēļ, jo potenciālajiem zviedru partneriem nav skaidrs, kas ir noteicējs, ar kuru cilvēku interesēm ir jārēķinās, jo ir skaidrs, ka šai ostai ir viens noteikts "jumts", ar kuru ir jārēķinās. Kas ir šī mafija, zina tikai pilsētas dome, jo reāli tā šajā jautājumā ir domes darba devējs. Nav divu domu par to, ka Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs visā šajā pasākumā ir tikai marionete," teica Tārs.

Skandināvi izrādīja interesi par kuģu līniju atvēršanu starp Rīgu un Stokholmu, taču viņus atbaidījis "ostā valdošais negodīgums". Pēc Stokholmas mērijas pārstāvja teiktā, zviedru uzņēmēji vairākkārt saskārās ar divām lielām problēmām. Pirmkārt, ja prāmju līniju organizē kāda zviedru kompānija, tai esot jārēķinās, ka Rīgas ostā tai noteiks mistiskus, nepamatoti augstus tarifus. Otrkārt, Zviedrijas pusei vairs neesot pārliecības, ka tās vēlas izmantot šo līniju, lai vestu pasažierus, jo esot pamatotas aizdomas – Latvijas kompānijas līniju Rīga–Stokholma izmantojušas, lai veiktu dažādus "netīrus" darījumus.

Loginovs noraidīja Tāra pārmetumus: "Lai ostu nosauktu par mafiju, ir jābūt ne tikai konkrētiem pierādījumiem, bet arī saprašanai par to, kas vispār ir mafija. Man ļoti gribētos zināt, kurš ir šīs mafijas krusttēvs. Tā kā konkrētu pierādījumu nav, apgalvojumi par mafiju ostā ir pilnīgi absurdi."

Apvainojumus Loginovs skaidroja ar ekonomiskiem apsvērumiem, jo, viņa ieskatā, privātām firmām uzturēt prāmju līniju starp Rīgu un Stokholmu neesot izdevīgi – ienākumi nenosedz izdevumus.

Pārmetumus par nesakārtotību ostā Loginovs kliedēja, noveļot vainu uz saviem priekšgājējiem – savulaik Rīgas ostā bijis "ārkārtīgi liels haoss", jo vienas ostas teritorijā darbojās piecas dažādas ostas.

Bet zviedru bažas par augstajiem tarifiem ir nepamatotas – Rīgas osta esot viena no lētākajām Baltijas ostām, tolaik teica Loginovs.

2003. gadā premjers Einārs Repše paziņoja, ka Loginova "dienas ir skaitītas". Repše iecerēja brīvostai atrast jaunu pārvaldnieku, jo "esošais ir bijis vismaz neveiksmīgs".

"Te nav kāda donkihotiska cīņa par atsevišķiem elementiem, ļauniem cilvēkiem vai ļauniem spēkiem. Te ir cīņa par patiešām godīgu demokrātiskai valstij atbilstošu valsts pārvaldi un valsts uzņēmumu pārvaldi," darbības ap Rīgas ostu rezumēja valdības vadītājs.

Loginovs nekomentēja Repšes pausto, sakot, ka viņam šajā jautājumā neesot nekāda viedokļa.

Žurnāls "Ir" apkopojis, ka no Loginova "atbrīvoties" savulaik tīkojis arī Repšes toreizējais partijas biedrs un Rīgas mērs Aivars Aksenoks. Centieni bijuši arī no "Zatlera Reformu partijas" un "Vienotības" rindām.

2013. gada martā arī Rīgas brīvostas pārstāvji vienojās lūgt ostas valdes priekšsēdim Andrim Amerikam (GKR) sasaukt ostas ārkārtas valdes sēdi, kurā izskatīt jautājumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar pārvaldnieku Loginovu.

Sēdē četri valsti pārstāvošie valdes locekļi nobalsoja par Loginova atstādināšanu no amata, savukārt visi četri pašvaldību pārstāvošie valdes locekļi balsoja pret Loginova atlaišanu, tādēļ brīvostas pārvaldnieks darbu nezaudēja.

Ameriks skaidroja, ka diskusijai par Loginova atlaišanu ir jābūt balstītai faktos, nevis uz "sirdsapziņu, revolucionāru pārliecību vai mēness fāzēm."

Pārstāvju iecere atstādināt Loginovu uzvirmoja pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojuma, kurā secināts – laika periodā no 2009. līdz 2011. gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā.

Saistībā ar pārkāpumiem ostā VK arī tiesībsargājošajās iestādēs. Tā secināja, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā. Valsts kontrole arī informējusi, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro.

Prokurors, nolasot apsūdzību, skaidroja, ka Loginovs veica prettiesiskus ziedojumus, kā arī izdeva prettiesiskus rīkojumus par prēmiju izmaksu. Tādas pašas darbības tika inkriminētas arī viņa vietniekam Aigaram Pečakam.

Šā gada janvārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.

2011. gada nogalē, iebilstot vien diviem locekļiem, brīvostas valde ļāva 166 hektārus ostas zemes iznomāt nesen dibinātai kompānijai, kuras īpašnieki reģistrēti Singapūrā. Vēlāk izrādījās, ka uzņēmuma īpašnieki saistīti ar brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.

Brīvosta iepriekš solīja neparakstīt līgumu, kamēr nebūs skaidrības, vai Loginovs nav nonācis interešu konfliktā. Loginovs pārkāpumus nesaskatīja un skaidroja, ka apzināti sākotnēji nav informējis valdes locekļus par sevi kā iespējamo brīvostas zemju nomnieku. Viņš arī norādīja – "ja kādam nepatiks, ja būs arguments, ka es tur esmu, tad es pārdodu, ja nepatiks tas projekts vispār, tad es ar to projektu iešu uz Tallinu."

Potenciālais investors, kas nolūkoja 166 hektārus plašo teritoriju Spilves pļavās, solīja grandiozus attīstības plānus – vairāk nekā 2700 darba vietu un gadā pārkrautus vismaz 180 000 konteineru.

Vēlāk Singapūras uzņēmējs lauza līgumu par teritorijas nomu. Savukārt brīvostas valdes valsts pārstāvji rosināja izvērtēt Loginova darbību saistībā ar šo darījumu. "Acīmredzama ir labas pārvaldības principu pārkāpšana. Tas ir skaidrs," tolaik uzsvēra "Zatlera reformu partijas" biedre Sandra Sondore-Kukule.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē nekonstatēja likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumus.

Tomēr KNAB papildus informēja, ka saskaņā ar likumu, valsts amatpersona darbojas attiecīgi ar atbilstošajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātiem uzvedības un ētikas kodeksiem. Tāpēc valsts amatpersonai ir jāatsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amatu savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.