Delfi foto misc. - 52947
Foto: LETA
Aizliegta vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem, jo no aizliegtas vienošanās, kas paredz minimālo zemāko cenu uzņēmumiem, cieš gan patērētāji, gan valsts, gan pati pašvaldība, pirmdien preses konferencē skaidroja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

"Vēl daudz dzirdēsiet, ka tās bijušas iedzīvotāju intereses, sociālās intereses. Pilnības muļķības. Tās ir tikai divu uzņēmumu intereses," sacīja Ābrama.

Viņa norādīja, ka SIA "Rīgas satiksmē" (RS) palielinājušās dotācijas, jo braukšanas maksas kompensācija balstīta uz ekonomiski nepamatotu tarifu. Pasažieri nevar izvēlēties cenas ziņā izdevīgāko pakalpojumu, kā arī ir samazinājies piedāvātais mikroautobusu skaits no 37 maršrutiem laikā, kad pakalpojumus piedāvāja astoņi neatkarīgi komersanti, līdz 20 maršrutiem patlaban.

Jau ziņots, ka Konkurences padome uzlikusi pašvaldības RS 2,1 miljona eiro sodu par konkurences kropļošanu saistībā ar aizliegtu vienošanos ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi" (RMS), bet RMS - 87 948,40 eiro apmērā. Vienlaikus uzlikts tiesiskais pienākums pārtraukt aizliegtās vienošanās īstenošanu, kā arī RMS noteikt braukšanas maksu neatkarīgi, balstoties uz objektīviem aprēķiniem par viena pasažiera brauciena pašizmaksu.

Preses konferencē Ābrama norādīja, ka, protams, uzņēmumiem ir tiesības tiesāties par šo KP lēmumu un soda naudu, taču viņa norādīja, ka uzņēmumi nedrīkst tām piemērotās soda naudas iekļaut sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju tarifos.

Vaicāta par soda izpildi, Ābrama skaidroja, ka neatkarīgi no iespējamās tiesāšanās, uzņēmumiem ir jāizpilda to tiesiskais pienākums attiecībā uz abu uzņēmumu tarifiem, bet gadījumā, ja tiesa lemj, ka uzliktais naudas sods ir pamatots, bet tas netiek samaksāts, tad Konkurences padome gatava naudas sodu piedzīt ar tiesu izpildītāju palīdzību.

Savukārt, ja trīs mēnešu laikā uzņēmumi neizpilda tiesisko pienākumu, Konkurences padome var ar piespiedu naudas piemērošanu par neizpildi motivēt uzņēmumu izpildīt tiesisko pienākumu. Uzņēmums var vērsties tiesā, lūdzot atcelt tiesisko pienākumu, taču KP prakse liecina, ka parasti tas nenotiek.

Ābrama stāstīja, ka KP lietu par sabiedrisko pakalpojumu piegādātāju rīcību ierosinājusi jau 2015. gada februārī, kad abiem pakalpojumu sniedzējiem cena tikusi vienādota. Ābrama skaidroja, ka šāda vienošanās nedrīkst pastāvēt, jo abi ir neatkarīgi un autonomi pārvadītāji, kuriem ir katram savi finanšu rādītāji, gan peļņa, gan izdevumi.

RS vienošanās ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi" liecina, ka RMS braucieni nedrīkst būt lētāki par RS tā brīža pamattarifu – 0,5 lati (0,7 eiro), RMS turpmāk ir pienākums pielāgot brauciena maksu RS tarifam un gadījumā, ja RS paaugstina braukšanas maksu, to dara arī RMS.

Runājot par vienošanās pirmsākumiem, Ābrama skaidroja, ka līdz 2012. gadam Rīgā sabiedriskā transporta pakalpojumus pamatā nodrošinājusi Rīgas domei piederošais uzņēmums "Rīgas satiksme". Tajā pašā laikā pasažieriem bijusi iespēja izmantot astoņu neatkarīgu komersantu piedāvātos pārvadājumus mikroautobusos. 2011. gada nogalē Rīgas dome piešķīrusi RS ekskluzīvas tiesības nodrošināt jebkura veida sabiedriskā transporta pakalpojumus pilsētā. 2012. gadā RS izsludināja konkursu par apakšuzņēmēja, kam uzticēt pasažiera pārvadāšanu mikroautobusos līdz 35% no kopējā maršrutu tīkla garuma, piesaisti.

Konkursā kā viens no galvenajiem kritērijiem bija ekonomiski izdevīgākais piedāvājums, kas izpaudusies kā RS prasība – minimālajai braukšanas maksai nav jābūt zemākai par RS noteikto pamattarifu, kas tobrīd bija 50 santīmi.

RMS piedāvājums atbildis RS prasībām, un 2013. gadā uzņēmums noslēdza apakšuzņēmēja līgumu un RMS ieguva tiesības pārvadāt pasažierus. Līgumu, ar kuru RS daļu no Rīgas domes saņemtajām ekskluzīvajām tiesībām nodevusi RMS, KP vērtē kā vertikālu vienošanos. Vienlaikus KP konstatējusi, ka līguma izpildes laikā vertikālās vienošanās rezultātā starp RS un RMS kā autonomiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem tika ierobežota konkurence arī horizontālā līmenī, jo abi uzņēmumi ir konkurenti.

KP konstatējusi, ka līgums paredzējis RMS sākotnējās braukšanas maksas veidošanas noteikumus, kā arī tiesības līguma darbības laikā pielāgoties RS tarifiem. Vēlāk līgums papildināts ar vienošanos, kas paredzējusi RMS braukšanas maksas turpmāku pielīdzināšanu RS tarifam.

2015. gada janvārī abu uzņēmumu sniegto pārvadājumu tarifi pilnībā izlīdzinājušies, no 0,70 eiro palielinoties līdz 1,15 eiro, savukārt, pērkot biļeti pie vadītāja, turpmāk tika noteikta maksa 2 eiro apmērā, neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja.

KP uzsver, ka mazāk nekā divu gadu laikā RMS konkursa piedāvājumā norādītā cena 50 santīmu apmērā ir pieaugusi pusotru reizi. Vienlaikus RMS nav izpildījis konkursā izvirzīto prasību nodrošināt 34 maršrutus. Patlaban pasažieriem pieejami vien aptuveni 20 dažādi maršruti, norāda KP.

Konkurences uzraugs skaidro, ka cenu izmaiņas uzņēmējdarbībā ir normāla prakse, taču tām jābalstās uz pamatotām izmaksām un katra pārvadātāja neatkarīgi veiktiem aprēķiniem par viena brauciena pašizmaksu. Izmeklēšanas laikā KP no RMS nav saņēmusi objektīvi pārbaudāmus aprēķinus, kas pamatotu uzņēmuma braukšanas maksas atbilstību RS pārvadājumu tarifam. KP apšauba, ka abu uzņēmumu izmaksas ir vienādas un līdz ar to vienāda varētu būt arī maksa par vienu braucienu. KP skaidro, ka to pierāda arī RS un RMS finanšu rādītāju salīdzinājums.

Vienlaikus KP pieļauj, ka pastāv risks konkurences neitralitātes principa ievērošanai RD darbībā, jo tā vienlaikus ir gan RS īpašniece, gan lēmuma pieņēmēja par tarifiem Rīgā. Līdz ar to pašvaldība, kuras mērķis varētu būt savas kapitālsabiedrības ieņēmumu un peļņas palielināšana, var nebūt ieinteresēta nodrošināt reālas konkurences pastāvēšanu starp RS un RMS. KP ieskatā tarifi būtu jāapstiprina neatkarīgai iestādei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!