Krāpnieku shēma Latvijā: VID aicina uzņēmējus neatsaukties viltus piedāvājumam  (25)

VID tīkla "Facebook" kontā skaidro, ka šādi piedāvājumi ir krāpniecība un šim departamentam nav nekādas saistības ar Latvijas nodokļu administrācijas iestādēm. Šādi krāpniecības gadījumi ir novēroti arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Somijā, Vācijā utt.).

"Gadījumā, ja saņemat šādu vai līdzīgu piedāvājumu, aicinām tam neatsaukties, brīdināt arī savus sadarbības partnerus un informēt par to Valsts policijas darbiniekus," aicina VID.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka uzņēmēji Latvijā saņēmuši e-pastus un vēstules par to, ka Eiropas reģistram ir nepieciešams kompānijas PVN maksātāja numurs.

Vēstules pirmajā lapā norādīts, ka iestāšanās ir bez maksas, savukārt otrajā lapā maziem burtiem rakstīts par reklāmas gada maksu 771 eiro apmērā un līgumu uz trim gadiem.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Dairis Anučins portālam "Delfi" skaidroja – ja samaksa jau ir veikta, tas nozīmē, ka uzņēmējs pats faktiski ir akceptējis piedāvāto sadarbību – par samaksu uzturēt sava uzņēmuma nosaukumu kādā katalogā vai datubāzē it kā reklāmas nolūkos.

"Taču apšaubāmi, ka konkrētajam uzņēmumam no tā ir kāds reāls ieguvums, tādēļ Valsts policija vēlreiz aicina uzņēmējus būt vērīgiem, kā tas bijis šajā aprakstītajā gadījumā, un rūpīgi izvērtēt saņemto piedāvājumu būtību, tos izlasot un iedziļinoties nosacījumos. Tāpat aicinām neatsaukties uz aizdomīgiem piedāvājumiem, kuru sūtītājs un organizācija nav īsti zināmi un uzticami," viņš teica.

Policija arī pievienojas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv" teiktajam, ka šādi gadījumi, kad personas no ārvalstīm sūta šāda veida paziņojumus ar aicinājumu sniegt savus datus vai iekļaut informāciju par uzņēmumu datubāzē, kas patiesībā ir maskēts līgums, kur par šāda, nosacīti sakot, pakalpojuma izpildi tiek prasīta samaksa, ir reģistrēti jau iepriekš.

Saskaņā ar "Cert.lv" teikto izplatītākā ir CEO krāpšana (CEO scam) jeb biznesa e-pasta kompromitēšana, un šāda tipa uzbrukumi ir ļoti efektīvi, jo kibernoziedznieki parasti izpēta uzņēmuma mājas lapu, serverus, komunikācijas veidu u.c. Tāpat izplatīti ir krāpnieciski e-pasti grāmatvežiem.

Šajā gadījumā ir mainījies tikai krāpšanas izpildījums, vērtē "Cert.lv". Eksperti iesaka uzņēmējiem saglabāt īpašu piesardzību: "Nevajadzētu uzticēties nezināmiem vai aizdomīgajiem dokumentiem, ko uzņēmums saņem e-pastā, jo e-pastā pārsūtītos dokumentus ir viegli viltot".

Saskaņā ar internetā pieejamo informāciju shēmas būtība slēpjas otrajā lapaspusē norādītajās saistībās – parakstot līgumu, uzņēmums pasūta datu publikāciju, apņemoties par to ik gadu maksāt noteiktu summu, kas jāmaksā avansā.