Jaunu kases sistēmu ieviešanas kopējās izmaksas uzņēmējiem nepārsniegs 20 miljonus eiro  (36)

Deputāti Artuss Kaimiņš (KPV LV), Inguna Sudraba (NSL), Gunārs Kūtris (NSL), Ringolds Balodis (NSL), Aivars Meija (NSL), Silvija Šimfa (NSL), Jūlija Stepaņenko (S), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK), Valērijs Agešins (S) un Andrejs Klementjevs (S) finanšu ministrei bija iesnieguši pieprasījumu skaidrot, kādas ir iespējamās izmaksas uzņēmējiem par jauno kases aparātu ieviešanu un pamatot reformu. Tāpat deputāti aicināja komentēt ieviestās reformas aktualitāti pēc vairākiem gadiem un to, vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nebūs papildus nepieciešams darbaspēks.

Sudraba norādīja, ka minētā kases aparātu reforma ir sasteigts un nesagatavots risinājums, jo šobrīd uzņēmējiem nav pieejami jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti. Pēc viņas teiktā, VID reģistrē kases aparātus, kas neatbilst Ministru kabineta (MK) prasībām. Tādējādi valsts pārkāpj pašas izvirzītos noteikumus, reģistrējot neatbilstošus kases aparātus.

Sudraba arī norādīja, ka saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aprēķiniem uzņēmējiem jaunu kases aparātu iegāde kopumā varētu izmaksāt aptuveni 70 miljonus eiro. Turklāt papildu līdzekļi būs nepieciešami arī 50 000 depozīta nodrošināšanai VID kā garantijai, ja kases sistēmas kļūdas gadījumā valstij tiks radīti zaudējumi.

Tāpat, pēc Sudrabas teiktā, prasības ieviest jaunus kases aparātus šogad ir sasteigtas, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) tiesu regulas prasībām 2020.gadā kases aparātiem būs atkal jaunas prasības. "Mēs izvēršam valstī kaut kādu jaunu reformu, liekam biznesam maksāt par jaunu kases aparātu ieviešanu šogad, zinot, ka pēc trīs gadiem atkal būs jāmaina kases aparāti, jāpielāgo tie nākamajām prasībām," neizpratni pauda Sudraba, aicinot finanšu ministri skaidrot situāciju.

Reizniece-Ozola norādīja, ka saskaņā ar VID aprēķiniem jaunu kases sistēmu ieviešanas kopējās izmaksas uzņēmējiem neveido 70 miljonus eiro, bet mazāku summu. Patlaban valstī ir reģistrētas 61 236 elektroniskās ierīces un iekārtas, un, saskaņā ar pašreizējiem datiem, nodokļu maksātājiem būtu jānomaina 15 085 ierīču. Lielu daļu no ierīcēm iespējams pilnveidot, kas kopumā izmaksātu 3,8 miljonus eiro. To ierīču, kuras jānomaina, kopējās izmaksas ir līdz 16 miljoniem eiro. Līdz ar to kopējās, maksimālās izmaksas, pēc VID pašreizējām aplēsēm, varētu veidot 20 miljonus eiro. No kopējām izmaksām pievienotās vērtības nodokļa maksātāji var atskaitīt priekšnodokli 21% apmērā un nodokļu maksātāji var norakstīt nolietojumu uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

Reizniece-Ozola teica, ka jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti maksā, sākot no 250 eiro un kases sistēma, atkarībā no sarežģītības, maksā no 600 - 1000 eiro. Savukārt esošo kases aparātu pielāgošana jaunajām prasībām izmaksā 50-100 eiro. Jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošas kases sistēmas jau ir pieejamas tirgū, par ko VID februārī informējis to potenciālos lietotājus.

Viņa teica, ka jaunās kases aparātu prasības neattieksies, piemēram, uz vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri izmanto bezskaidras naudas darījumus. Tāpat prasības varētu neattiekties arī uz fiziskajām personām un mazajiem nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja slieksni, izņemot ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur vērojams augsts krāpniecisku gadījumu īpatsvars.

Pēc viņas teiktā, jaunām tehniskajām prasībām atbilstošu kases aparātu ieviešana ir nepieciešama, lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Piemēram, ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā laikā no 2013.-2015.gadam sasniedz 24,9%. Pēc finanšu ministres teiktā, šobrīd ir ārkārtīgi plaši izplatīti krāpniecības gadījumi - vai nu kases aparātu darbības netiek pilnībā uzskaitītas vai kases sistēmās tiek veiktas manipulatīvas darbības un nodoklis Valsts kasē neienāk, neraugoties uz to, ka klients saņem čeku.

Piemēram, no 2296 gadījumiem, kad VID veica tematiskās pārbaudes, 73% gadījumu ir bijušas manipulācijas ar kases aparātiem. Tāpat VID pērn veicis 28 padziļinātās kases aparātu pārbaudes, no kurām 18 gadījumos konstatēta nopietna iejaukšanās kases aparātu sistēmu programmatūrā, sacīja finanšu ministre.

"Uzņēmēju, kuriem tika konstatēti 18 pārkāpuma gadījumi, uzrādītais apgrozījums gadā ir 28 miljoni eiro," sacīja Reizniece-Ozola, piebilstot, ka līdzšinējās kases sistēmas neļauj pārliecināties, ka tas patiešām ir reālais uzņēmumu apgrozījums un summa, no kuras būtu jāmaksā nodokļi. Esošie kases aparāti neļauj VID fiksēt manipulatīvas darbības un pārkāpumus ir grūti pierādīt. Ieviešot jaunos kases aparātus, valsts budžetā papildu jau 2017.gadā izdotos iekasēt 18,4 miljonus eiro.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane norādīja, ka EK prasības, kas stāsies spēkā 2020.gadā neattiecas uz kases aprātiem, bet aparātos izmantojamo papīru. Līdz ar to uzņēmējiem būs jānomaina tikai papīrs, ko izmantot savās tehniskajās ierīcēs, bet jauni kases aparāti nebūs nepieciešami.

Viņa arī sacīja, ka, ieviešot jaunas kases aparātu sistēmas, VID samazināsies iegūto datu analīze, kas patlaban aizņem ļoti ilgu laiku un kamdēļ VID šādas pārbaudes spēj veikt ļoti ierobežotā laikā. Tāpat jaunajās kases aparātu sistēmās datus nebūs iespējams slēpt un, ja tie tiks dzēsti, tos būs iespējams atjaunot. VID fiksēs jaunās kases sistēmas pirmkodu, kas dos iespēju pierādīt, ka veiktas datu izmaiņas, ja notiks manipulatīvas darbības.

Noklausoties finanšu ministres un VID pārstāves sniegto informāciju, deputāti turpināja pastāvēt uz savu pieprasījumu.

Komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (ZZS) teica, ka deputāti ir vienisprātis, ka pret ēnu ekonomiku ir jācīnās un neizbēgams ir fakts, ka tehnoloģijas attīstīties un vēl pēc vairākiem gadiem būs jāievieš jaunas kases aparātu sistēmas. Viņš arī aicināja komisiju balsot par desmit deputātu pieprasījuma atbalstīšanu, taču vairākums to neatbalstīja.

Jau vēstīts, ka šogad 1.janvārī stājās spēkā noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām, kurām uzņēmējiem jāpielāgojas līdz šā gada 1.jūlijam.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem atbilstošo kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti bija jāsāk ne vēlāk kā 1.janvārī. Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, vērtējama kā zema, VID iepriekš paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas jāsāk lietot no 1.jūlija.

Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī.