No oligarhiem līdz mājām ūdens malā: kā attīstīs Zaķusalu  (75)

Pirmie Zaķusalas attīstības plāni parādījās jau 1999. gadā, kad pašvaldībai piederošajā vairāk nekā 12 hektārus plašajā teritorijā SIA "Prima S.R." piedāvāja īstenot izstāžu un atpūtas kompleksa projektu.

2002. gadā uzņēmējs Guntis Indriksons pārdeva uzņēmuma kontrolpaketi, par "Prima S.R." līdzīpašniekiem martā kļuvuši Saeimas deputāts Ainārs Šlesers un uzņēmējs Viesturs Koziols, bet vēlāk par kompānijas jauno īpašnieci kļuva 2000. gadā reģistrētā Dānijas kompānija "ICA Danmark", liecina "Dienas Biznesa" arhīvs.

Vēl 2004. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja piekrita pagarināt Zaķusalā ieplānotā izstāžu, kultūras un atpūtas centra projektēšanas un būvniecības termiņus. Tika plānots, ka "Prima S.R." centra būvprojekta 1. kārta (tirdzniecības centrs) jāizstrādā un jāsaskaņo līdz 2005. gada 2. jūlijam, 2. kārta (daudzzāļu kinoteātris un biroja centrs) - līdz 2006. gadam, bet 3. kārta (autostāvlaukums, sporta klubs, viesnīca un konferenču centrs) - līdz 2007. gada 2. jūlijam. Būvniecība, kas arī bija iecerēta trīs kārtās, bija jāpabeidz līdz 2009. gada jūlijam.

2004. gada nogalē "Prima S.R." nosaukums tiek mainīts uz "Zaķusala Estates".

Jau 2005. gada martā dome atbalstīja 12,6 hektāru teritorijas iznomāšanu Zaķusalā SIA "Zaķusala estates" multifunkcionāla centra būvniecībai. Tolaik uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Norvēģijas kompānija "Urban Development Group", kas iepriekš saistīta ar pazīstamā uzņēmēja Koziola attīstības projektiem.

2005. gadā domē sāka skatīt ieceri aizliegt spēļu zāles galvaspilsētā – izņēmums būtu atsevišķas viesnīcas, kā arī Lucavsala uz dienvidiem no Salu tilta un Zaķusala. Ideju vēlāk atjaunoja arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, taču konkrētas vietas azartspēlēm netika nosauktas.

2007. gadā Rīga dome atbalstīja "Zaķusala estate" (kura lielākā daļa tad piederēja būvkompānijai "Merks" un Koziolam) būvniecības ieceri, paredzot divu līdz 36 stāvus augstu multifunkcionāla atpūtas un izklaides kompleksa, dzīvojamo ēku, biroju, viesnīcu, izstāžu - tirdzniecības zāles būvniecību Zaķusalas krastmalā.

Apbūves izmaksas tika lēstas pat 500 miljonu eiro apmērā. Līdz ar krīzi attīstības plāni gan tika iesaldēti.

2011. gadā mediji ziņoja, ka par Zaķusalas attīstības plāniem interesējas arī tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps. Uzņēmējs un konkursa "Jaunais vilnis" organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans žurnālam "Otkritij gorod" stāstīja, ka Tramps ir ieinteresēts liela koncertzāles kompleksa būvniecībā Zaķusalā.

Uzņēmējs Viesturs Koziols "Dienas Biznesam" apliecināja, ka viņš un komponists Igors Krutojs ir tikušies ar Trampu. Toreizējais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers arī informēja, ka notikušas sarunas ar ASV miljardieri Trampu, kurš izrādījis interesi par iespēju investēt jaunu viesnīcu un koncertzāļu projektos Jūrmalā un Rīgā, kā arī attīstīt šovbiznesu Latvijā.

"Tramps sacīja - ja Latvijā būs atbilstoša infrastruktūra, tad iespējams runāt arī par dažādu ASV šovbiznesa projektu realizāciju," par Šlesera teikto vēsta LETA.

Vēlāk tā dēvētās oligarhu lietas ietvaros tika ziņots, ka ekspolitiķim Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO), SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" un SIA "Abi krasti". Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos, ziņo LETA.

Pērn jūnijā "Merks" meitasuzņēmums "Zaķusala Estates" rīkoja jaunu konkursu par labāko Zaķusalas teritorijas telpiskā plānojuma attīstības vīzijas koncepcijas izstrādi.

Par uzvarētāju atzīts Latvijas arhitektu biroja "Ruume" priekšlikums.

Projektā paredzēta dažāda apjoma dzīvojamo ēku būvniecība, kas papildināta ar nepieciešamo sabiedrisko infrastruktūru. "Cita starpā priekšlikums paredz Zaķusalas krastmalas novietojuma maiņu vairāk salas vidusdaļā, tādējādi nodrošinātu labāku ūdens malas izmantošanu," portālam "Delfi" norāda valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

Projekta realizācijai nepieciešams nostiprināt apbūves priekšlikumu Rīgas teritorijas plānojumā un saistošajos apbūves noteikumos. Šim nolūkam kompānija rosinājusi lokālplānojuma izstrādi un šis process aizņems no pusotra līdz diviem gadiem. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, lokālplāns tiks nodots arī publiskajai apspriešanai.

"Par tālākiem projekta attīstības soļiem, ieskaitot ieguldījumu apjomu un realizācijas termiņiem, mēs varēsim informēt lokālplāna izstrādes beigu posmā," saka Ozoliņš.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Prinča stāstīto Zaķusalas attīstībai aktuāli ir trīs atsevišķi projekti - "Zaķusala Estate" iecerētā dzīvojamo ēku kompleksa būvniecība, biznesa centra būvniecība un zinātnes centra izveide Televīzijas tornī.

Otrs Zaķusalā paredzētais projekts ir biznesa centrs, kas būtu novietots otrpus Salu tiltam, bet trešo projektu Televīzijas torņa ēkā paredz realizēt "Latvijas Radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Televīzijas torni plānots padarīt funkcionāli interesantu plašākai sabiedrībai, izveidojot panorāmas skatupunktu, ziņo LETA.

"Lursoft" informācija liecina, ka pašlaik 75% "Zaķusala Estate" pieder "Merkam", bet 25% pieder Norvēģijā reģistrētai kompānijai "Ze Holding AS".