Nepieciešamas aktīvākas EK sarunas ar Norvēģiju, norāda kuģa 'Senators' īpašnieks  (15)

"Mēs noteikti vēlētos aktīvāku un mērķtiecīgāku rīcību no EK puses sarunu procesā ar Norvēģijas karalisti. Kas attiecas uz Latvijas valdības un nozares ministriju līdzšinējām aktivitātēm Latvijas interešu aizstāvībā, tad kopumā vērtētu tās kā adekvātas šai situācijai un pietiekami profesionālas. Zveja tika uzsākta pilnīgā saderībā ar starptautisko likumdošanu un Latvijai ir solīts tiesisks pamats aizstāvēt savas intereses, kas arī tiek valdības līmenī darīts," sacīja Pildegovičs.

Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi apzināties, ka Latvijas valdība, Zemkopības ministrija un Ārlietu ministrija (ĀM) šajā lietā aizstāv, pirmkārt, valsts nevis kādas konkrētas privātas kompānijas intereses. "Šis resurss - sniega krabju kvota Barenca jūrā - nākotnē piederēs Latvijas valstij, nevis privātām personām, būs Latvijas republikas aktīvs. Šī jaunā zvejniecības nozare Latvijai gadā tiešos nodokļos budžetā ienesīs vairākus miljonus eiro, bet attīstot produktu pārstrādi Latvijā, šis ieguvums vēl ļoti būtiski augs," pauda Pildegovičs.

Zvejas kuģa "Senators" īpašnieks arī teica, ka nevēlas prognozēt, kad varētu atrisināties situācija Svalbārā. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka pēc tam, kad jautājums būs atrisinājies, Latvijas flote zvejos Svalbāras apgabalā. "Gadījumā, ja Norvēģijas karaliste neizrāda gatavību atrisināt jautājumu diplomātiskā ceļā, Latvijas valstij ir iespēja šo strīdu izšķirt arī Starptautiskajā tiesā Hāgā, kas noteikti nav Norvēģijas un arī virknes citu valstu interesēs. Taisnība ir mūsu pusē un tā ir jāaizstāv," uzsvēra Pildegovičs.

Uz jautājumu, vai nesaskata interešu konfliktu apstāklī, ka viņa brālis ir ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, "Senators" īpašnieks atbildēja noliedzoši. "Nesaskatu nekādu interešu konfliktu tajā, ka ĀM aizstāv Latvijas uzņēmēju, šajā gadījumā - zvejnieku - intereses starptautiski, tas ir viņu pienākums. Fakts, ka Andrejs Pildegovičs ir mans brālis - neko nemaina pēc būtības. Ja šajā amatā nebūtu brālis, bet būtu kāds cits - ĀM rīcība būtu līdzīga," sacīja Pildegovičs, norādot, ka viņa brālis savlaicīgi informējis ĀM politisko vadību par šo radniecību.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, Pēteris Pildegovičs par kompānijas "North Star Ltd." īpašnieku kļuva 2015. gada jūnijā. Kā liecina uzņēmuma vadības ziņojums par 2015. gadu, togad uzņēmums iegādājies četrus zvejas kuģus, tostarp "Senators". 2014. gadā dibinātais uzņēmums savā pirmajā darbības gadā strādāja ar 18 518 eiro apgrozījumu un 252 280 eiro zaudējumiem. 2015. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6 134 707 eiro, bet zaudējumi - 206 921 eiro. Finanšu dati par pagājušo gadu pagaidām nav publiskoti.

Tāpat ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Pēc incidenta ĀM iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo Eiropas Savienība (ES) un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Latvija kopš 2014. gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.

Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014. - 2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.