2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Saeimā skatīja grozījumus Enerģētikas likumā, lai Latvijā varētu atvērt gāzes tirgu. Grozījumi paredzēja valstij pirmpirkuma tiesības uz Inčukalna krātuvi un maģistrālajiem cauruļvadiem no šī gada 3. aprīļa, kad tirgus tiek atvērts.
Pirms galīgā balsojuma Ekonomikas ministrija atbildīgajai komisijai iesniedza priekšlikumu, lai pirmpirkuma tiesības valstij noteiktu uzreiz. Tam piekrita arī Sabiedrisko pakalpojumu regulators un Tautsaimniecības komisijas deputāti, vienbalsīgi atbalstot ministrijas priekšlikumu.
"Latvijas gāze" nekavējoties sniedza komisijai viedokli, ka pirmpirkuma tiesības pārkāpj akcionāru līgumu. Jau nākamajā dienā ministrija savu priekšlikumu atsauca . Gala balsojumā pirmpirkuma tiesības valstij noteica no šī gada 3. aprīļa.
"Šie ir juridiski jautājumi, kas saistās ar privatizācijas līgumu, kas tika noslēgts 1997. gadā. Un juristi savā starpā konsultējas, lai mēs neiebalsotu priekšlikumus, kas var radīt tiesvedības sekas," viedokļa maiņu Tautsaimniecības komisijā komentē tās priekšsēdētājs Romāns Naudinš (NA).
Tā laika ekonomikas ministre, tagad finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatcerējās, kādēļ domas mainījās, bet arī atsaucas uz "juridisko analīzi, kas tika veikta, vērtējot privatizācijas līgumu".
No komisijas sēžu ierakstiem izriet, ka komisijas sēdē pirms galīgā balsojuma ministre Reizniece-Ozola tieši pretēji uzsvēra, ka nekāds līguma pārkāpums no pirmpirkuma tiesībām nerastos. Bija citi iemesli, kādēļ ministrija atsauca savu priekšlikumu.
Ministrija satraucās, ka Saeimā varētu tikt atbalstīti opozīcijas deputāta Aivara Meijas (NSL) priekšlikumi gāzes pārvades un uzglabāšanas operatora izveidē. Tādēļ ministrija gribēja nodrošināties ar valsts pirmpirkuma tiesībām. Taču Meijas iniciatīvas atbalstu neguva.
"Tā kā Meijas priekšlikums nav atbalstīts, iespējams, tas nav tik principiāli un pirmpirkuma tiesības var noteikt no 2017. gada aprīļa. Manis personisks viedoklis, ka varētu noteikt ātrāk. Privatizācijas līguma pārkāpums tas nebūtu," toreiz komisijas deputātiem teica ministre.
Deputātu lemtais paredz, ka pirmpirkuma tiesības uz kompāniju "Conexus Baltic Grid", kas atdalīta no "Latvijas Gāzes", valstij būs no 3. aprīļa.
Kā ziņots, kontekstā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, kas paredzēta 3. aprīlī, pagājušā gada nogalē tika dibināts ''Conexus Baltic Grid'', kuram no ''Latvijas gāzes'' nodoti dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvi. Kompānijas pamatkapitāls ir 39 786 089 eiro, kas sastāv no 39 786 089 akcijām viena eiro nominālvērtībā.
"Conexus Baltic Grid" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" ("Uniper") un "Itera Latvija". Kopumā jaunajam uzņēmumam ir 4839 akcionāri. Tostarp 34,1% kapitāldaļu pieder "Gazprom", 29,1% - "Marguerite Fund", 18,3 % - "Uniper", 16% - "Itera Latvija", bet pārējiem akcionāriem pieder 2,5% ''Conexus Baltic Grid'' daļu.
Pašreizējie ''Conexus Baltic Grid'' lielākie īpašnieki ir tādi paši, kādi ''Latvijas gāzei'', taču līdz šā gada beigām uzņēmums jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar ''Latvijas gāzes'' īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru "Marguerite Fund". Iespējas iegūt akcijas ''Conexus Baltic Grid'' vērtē arī Latvijas valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
