Pašvaldību uzņēmumu bizness: lielākie pelnītāji Rīgā, hroniski zaudējumi – olimpiskajiem centriem  (13)

Kopumā pašvaldību kapitālsabiedrības 2015. gadā pēc nodokļu nomaksas nopelnījušas 6,31 miljonu eiro. Analizējot pašvaldību uzņēmumu skaitu vairāku gadu dinamikā, "Lursoft" secinājis, ka pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par 27,27%.

"Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību," portālam "Delfi" pavēstīja "Lursoft" komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Pašvaldību kapitālsabiedrības 2015. gadā kopumā apgrozījušas 828,41 miljonu eiro, nopelnījušas 6,31 miljonu eiro un ar darba vietām nodrošinājušas 33,63 tūkstošus darbinieku. Deviņām kapitālsabiedrībām patlaban reģistrēts likvidācijas process (senākais no tiem uzsākts jau 2009. gada maijā), bet trijām – maksātnespējas process.

Pašvaldību kapitālsabiedrību populārākās darbības nozares:

Piedāvājam iepazīties ar pētījuma rezultātiem par to, kurās pašvaldībās ir visvairāk uzņēmumu, kur tie strādā ar peļņu, bet kur – nes zaudējumus.

Saskaņā ar "Lursoft" pētījumu pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009. gada samazinājies 45 pašvaldībās. Līderos izvirzījusies Rīga, kur 2009. gadā ar vismaz 51% dalību bija reģistrēti 57 uzņēmumi, taču 2016. gada izskaņā – vairs tikai 18.

Otrs lielākais pašvaldībām piederošo uzņēmu skaita samazinājums bijis Kuldīgas novadā, kur astoņu gadu laikā pašvaldībai piederošo uzņēmumu skaits sarucis par septiņām kapitālsabiedrībām (2009. gadā – 11 pašvaldības uzņēmumi, 2016. – četri). Tūlīt aiz Kuldīgas novada seko Jelgavas novads (2016. gadā pašvaldībai piederējuši trīs uzņēmumi, kamēr 2009.gadā – deviņi) un Saldus novads (astoņu gadu laikā pašvaldības kapitālsabiedrību skaits samazinājies no 10 uzņēmumiem 2009. gadā līdz piecām kapitālsabiedrībām 2016. gadā).

"Lursoft" izmaiņas skaidro gan ar pašvaldības uzņēmumu apvienošanos, gan ar likvidāciju. Proti, kopš 2009. gada likvidēti 96 uzņēmumi, kuros pašvaldībām piederējis vismaz 51% kapitāldaļu, bet reorganizēti – 74 uzņēmumi.

Vienlaikus 11 pašvaldības izvēlējušās pretēju soli – dibinājušas jaunas kapitālsabiedrības. Pēdējo astoņu gadu laikā gan Līgatnes, gan Babītes novada pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību skaits audzis par diviem uzņēmumiem, savukārt Alojas, Dundagas, Engures, Ikšķiles, Līvānu, Ogres, Olaines, Salacgrīvas un Tukuma novados skaits palielinājies par vienu pašvaldības uzņēmumu katrā novadā, min eksperti.

Kamēr visvairāk pašvaldībām piederošo uzņēmumu ir Latvijas lielajās pilsētās (Rīga – 18, Daugavpils – 14, Liepāja – 14, Ventspils – 11), 18 pašvaldības izvēlējušās uzņēmumus nedibināt, kā rezultātā tām nepieder neviens uzņēmums.

Pašvaldības, kurās nav reģistrētu uzņēmumu ar pašvaldības kapitālu:

Pētnieki arī analizē pašvaldības uzņēmumu skaitu kontekstā ar kopējo pašvaldībā esošo uzņēmumu skaitu. "Savdabīgs rekordists šajā ziņā ir Zilupes novads, kur 2,78% no visiem novada teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pašvaldības kapitālsabiedrības. Proti, 2016. gada izskaņā novadā bijuši reģistrēti 108 uzņēmumi, no tiem trīs – pašvaldībai piederoši," vēsta "Lursoft". No trim Zilupes novada pašvaldībai piederošajiem uzņēmumiem ar peļņu 2015. gadā strādājis SIA "Zilupes veselības un sociālās aprūpes centrs" (818 eiro peļņa). Gan SIA "Bidrija", gan SIA "Zilupes LTD" 2015. gads nesis zaudējumus. Kopumā visi trīs uzņēmumi 2015. gadā apgrozījuši 740,7 tūkstošus eiro un strādājuši ar 32,87 tūkstošu eiro zaudējumiem, nodarbinot 53 darbiniekus.

Vairāk nekā 1% no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita pašvaldības kapitālsabiedrības veido arī Viesītes (1,27%), Viļānu (1,18%), Aizkraukles (1,10%), Cesvaines (1,09%), Aknīstes (1,08%) un Varakļānu (1,02%) novados.

2015. gada pelnošāko pašvaldības uzņēmumu Top 5 sarakstā pārstāvēti četri reģioni – visaugstāko peļņu 2015. finanšu gadā uzrādījis SIA "Rīgas ūdens" (5,39 miljoni eiro), kura peļņa gada laikā augusi par 66,25%, aiz kura ar 1,49 miljonu eiro peļņu seko SIA "Rīgas meži" (pieaugums par 45,39%).

Līdz ar Rīgas pašvaldībai piederošajiem uzņēmumiem starp lielākajiem pelnītājiem 2015. gadā ierindojusies arī Rēzeknes pilsētas pašvaldības uzņēmums SIA "Rēzeknes slimnīca" (0,77 miljonu eiro peļņa 2015.gadā, 2014. gadā strādāts ar 1578 eiro zaudējumiem) un Valmieras pilsētas pašvaldībai un Valkas novada domei piederošā SIA "Vidzemes slimnīca" (0,76 miljonu eiro peļņa, par 33,67% mazāka nekā 2014 .gadā).

Top 5 lielāko pelnītāju sarakstu 2015. gadā noslēdz pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" ar 0,72 miljonu eiro peļņu (+137,97%).

Ar zaudējumiem 2015. gadā strādājuši 159 pašvaldību uzņēmumi, no tiem vislielākie zaudējumi bijuši Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, slimnīca ar zaudējumiem darbojusies jau piecus gadus pēc kārtas, 2015. gadā tiem pārsniedzot jau vienu miljonu eiro. Ar vērā ņemamiem zaudējumiem – 0,85 miljonu eiro un 0,74 miljonu eiro apmērā – 2015. gadā strādājuši arī divi Kurzemes olimpiskie centri – SIA "Liepājas Olimpiskais centrs" un SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils"". No 17 gadiem, par kuriem pieejami "Olimpiskais centrs "Ventspils"" gada pārskati, ar peļņu tas strādājis vien divus gadus, savukārt "Liepājas Olimpiskais centrs" kopš dibināšanas 2003. gadā uzrādījis tikai zaudējumus.

Starp visiem pašvaldības uzņēmumiem vairāki 2015.gadā pratuši savu peļņu arī palielināt. Visievērojamāko kāpumu uzrādījusi Ventspils pilsētas domei piederošā pašvaldības SIA "Ūdeka", kuras peļņa gada laikā palielinājusies no 6,22 tūkstošiem eiro līdz 301,17 tūkstošiem eiro.

No visiem pašvaldību uzņēmumiem, kuri 2015. gadā strādājuši ar peļņu, 63,87% peļņa bijusi lielāka nekā gadu iepriekš, min "Lursoft".

Pašvaldību kapitālsabiedrības ar lielāko peļņu 2015. gadā:

Pēc krituma 2009. gadā, pašvaldību kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums uzrādījis pieaugumu, pēdējo piecu gadu laikā palielinoties par 30,14% un 2015. gadā sasniedzot 828,41 miljonu eiro. Teju pusi šīs summas jeb 45,29% gan veido Top 10 lielākie pašvaldību uzņēmumi, tostarp Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" un SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", uzsver "Lursoft".

Gada laikā apgrozījuma pieaugumu uzrādījuši 56,44% uzņēmumi, taču starp līderiem ar straujāko apgrozījuma pieaugumu nav sastopami Rīgas pašvaldībai piederošie uzņēmumi. Tā vietā līderos izvirzījies SIA "Cēsu olimpiskais centrs", SIA "Dzintaru koncertzāle", SIA "Auces komunālie pakalpojumi" un SIA "Jūrmalas gaisma", savukārt lielāko apgrozījuma kritumu piedzīvojis SIA "Grobiņas HES", gada laikā apgrozījumam sarūkot par 60,92%.

Pēdējo astoņu gadu periodā pašvaldībām piederošo uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 40,06%. Pētnieki gan atzīst, ka teicamos apgrozījuma rādītājus nodrošinājusi nevis pakalpojuma unikalitāte, inovācijas vai izcils mārketings, bet gan piederība pašvaldībai un darbošanās minimālas konkurences vai bezkonkurences apstākļos. To apliecina apstāklis, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums 2015. gadā bijis 21,5 tūkstoši eiro, kamēr pašvaldību uzņēmumu vidējais rādītājs – 745,17 tūkstoši eiro uz vienu uzņēmumu.

Pašvaldību kapitālsabiedrības ar lielāko apgrozījumu 2015. gadā:

Kamēr Latvijā katrā reģistrētajā uzņēmumā strādā vidēji divi darbinieki, pašvaldību uzņēmumos vidējais darbinieku skaits ir ievērojami lielāks. "Lursoft" aprēķini liecina, ka katrā no uzņēmumiem strādā vidēji 35 strādājošie, savukārt kopējais darbinieku skaits, lai arī pašvaldību uzņēmumu skaitam ir tendence samazināties, pēdējos gados uzrādījis tieši pretēju tendenci – tas palielinājies.

Pašvaldību kapitālsabiedrībās 2015. gadā bijuši nodarbināti 33 630 darbinieki, kas ir par 0,55% jeb 183 darbiniekiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā pašvaldību uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2014. gadu, 2015.gadā samazinājies par 11. Darbinieku skaits 2015. gadā audzis 35,46% pašvaldību uzņēmumos.

Darbinieku skaita pieauguma līderos ir SIA "Lielais Dzintars", kur 2014. gadā strādājuši trīs darbinieki, bet 2015 .gadā – jau 45, kas skaidrojams ar to, ka 2015. gadā koncertzāle sāka savu darbību.

Otrs lielākais darbinieku skaita pieaugums bijis SIA "Vidzemes koncertzāle", kura savu darbību uzsākusi 2014. gada pavasarī. Ja vēl 2014. gadā Cēsīs esošā koncertzāle ar darba vietām nodrošinājusi 21 darbinieku, tad 2015. gadā tie bijuši jau 39 strādājošie.

Lielāko darba devēju saraksta priekšgalā gan izvirzījušies Rīgas pašvaldības uzņēmumi – "Rīgas satiksme", "Rīgas namu pārvaldnieks" un "Rīgas ūdens" –, tiem pa vidu iespraucoties arī divām reģionālajām slimnīcām – Daugavpils reģionālajai slimnīcai un Liepājas reģionālajai slimnīcai. Visos iepriekšminētajos uzņēmumos, izņemot Daugavpils slimnīcu, darbinieku skaits 2015. gadā samazinājies. Daugavpils reģionālajā slimnīcā 2014. gadā strādājis 1 431 darbinieks, bet 2015. gadā – par 63 vairāk.

Kamēr trešdaļā pašvaldības uzņēmumu darbinieku skaits gada laikā palielinājies, teju tikpat lielā daļā uzņēmumu (34,82%) nodarbināto skaits 2015. gadā samazinājies. Visievērojamākais strādājošo skaita kritums bijis Stopiņu novada domei piederošajā SIA "Getliņi-2". Ja 2014. gadā uzņēmumā, kura pamatdarbība saistīta ar būvniecību, tehnikas nomu, atkritumu pārstrādi un komposta ražošanu, strādājuši 11 cilvēki, tad 2015. gadā – septiņi, kas ir par 36,36% mazāk. Teju par trešdaļu mazāks darbinieku skaits nekā 2014. gadā bijis arī SIA "Liepājas Olimpiskais centrs". "Lursoft" dati rāda, ka gada laikā uzņēmumā nodarbināto skaits samazinājies par 31,58% (2014. gadā – 76 darbinieki, 2015. gadā – 52 darbinieki).

Pašvaldību kapitālsabiedrības ar lielāko darbinieku skaitu 2015. gadā:

Palielinoties pašvaldību kapitālsabiedrību apgrozījumam, peļņai un arī nodarbināto skaitam, 2015. gadā palielinājies arī šo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms. "Lursoft" pētījums liecina, ka 2014. gadā pašvaldībām piederošie uzņēmumi valsts budžetā nodokļos ieskaitījuši 170,26 miljonus eiro, bet 2015.gadā šī summa augusi jau par 4,76%, sasniedzot 178,36 miljonus eiro.

Visstraujāk nodokļos samaksātās summas apmērs audzis "Alojas novada Saimniekservisam", kas 2014. gadā nodokļos samaksājis 1,78 tūkstošus eiro, bet 2015. gadā nodokļu summa palielinājusies jau līdz 71,8 tūkstošiem eiro. Jāpiebilst gan, ka ūdens apgādes uzņēmums reģistrēts vien 2014. gada martā, bet 2015. gadā tam pievienots SIA "Alojas komunālais dienests" un SIA "Staiceles komunālais dienests".

Otrs lielākais nodokļu pieaugums bijis Ķeguma novada domei piederošajam SIA "Ķeguma stars" – gada laikā uzņēmuma nodokļos samaksātā summa palielinājusies no 3,01 tūkstoša eiro līdz 41,11 tūkstošiem eiro.

Kopumā gada laikā budžetā samaksāto nodokļu apjoms palielinājies 68,37% pašvaldību kapitālsabiedrību. Lielākie nodokļu maksātāji bijuši jau iepriekšējo topu saistībā pieminētie: "Rīgas satiksme", "Rīgas namu pārvaldnieks" un "Rīgas ūdens". Tāpat starp lielākajiem nodokļu maksātājiem izvirzījusies arī SIA "Getliņi Eko" un SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". Izņemot "Getliņi Eko", kura nodokļu maksājumi gada laikā samazinājušies par 0,84%, pārējie Top līderi 2015. gadā valsts budžetu nodokļos papildinājuši ar lielāku summu nekā gadu iepriekš.

Lielākās pašvaldību kapitālsabiedrības pēc 2015. gadā samaksātās kopējās nodokļu summas valsts budžetā: