Monopola gals gāzes tirgū: kas no šodienas mainās iedzīvotājiem un uzņēmumiem  (134)

Tas nozīmē, ka gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem būs tiesības izvēlēties, no kura tirgotāja iegādāties gāzi. Sākotnēji gan tirgotājs obligāti jāizvēlas juridiskajām personām, bet mājsaimniecības izvēli var atlikt uz vēlāku laiku.

Tirgus atvēršanas mērķis ir palielināt Latvijas enerģētisko drošību, nodrošināt konkurenci un pastāvīgas piegādes gāzes tirgū, kā arī stiprināt Eiropas Savienības vienoto dabasgāzes tirgu, uzsver Ekonomikas ministrijā. Tiesa gan, ar šo procesu Latvijai negāja viegli. Portāls "Delfi" piedāvā apkopojumu par to, kas no pirmdienas mainās iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī ieskatu tirgus atvēršanas vēsturē.

Līdz tirgus atvēršanai Latvijas dabasgāzes tirgū darbojās viens uzņēmums – "Latvijas gāze", kas nodrošināja dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas gāze" pieder Krievijas "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II" (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un Krievijas "Itera" meitasuzņēmumam "Itera Latvija" (16%).

Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, un līdz šim bija tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Līdz ar tirgus atvēršanu rodas iespējas transportēt gāzi, piemēram, no Klaipēdas termināļa – šādu vēlmi iepriekš pauda uzņēmums "Latvenergo".

Sākotnēji Ekonomikas ministrija piedāvāja gāzes sadales sistēmu operatoru nodalīt jaunā uzņēmumā līdz 2015. gada 1. janvārim, taču 2014. gadā termiņš tika atlikts līdz 2017. gada 3. aprīlim.

Pret ātrāku tirgus liberalizāciju ilgstoši iebilda "Latvijas gāze", norādot uz uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpumiem un draudot ar tiesvedību.

Pērn februārī Saeimas trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, pēdējo posmu, paredzēja sadalīt "Latvijas gāzi" divos uzņēmumos.

Saskaņā ar EM piedāvāto vienā uzņēmumā nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet otrā - sadales un tirdzniecības sistēmas operators.

No "Latvijas gāzes" neatkarīgs gāzes pārvades un uzglabāšanas operators bija jāizveido līdz 2017. gada 3. aprīlim, bet līdz 2017. gada beigām šis uzņēmums jāpārdod jau citiem īpašniekiem, kuri nav saistīti ar "Latvijas gāzes" akcionāriem.

Pērn 22. decembrī tika dibināta "Latvijas gāzes" māsaskompānija ''Conexus Baltic Grid'', kurai no ''Latvijas gāzes'' nodoti dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvi.

''Conexus Baltic Grid'' lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" un "Itera Latvija". Kopumā jaunajam uzņēmumam ir 4839 akcionāri, ziņo LETA. 34,1% kapitāldaļu pieder "Gazprom", 29,1% - "Marguerite Fund", 18,3% - "Uniper", 16% - "Itera Latvija". Pārējiem akcionāriem pieder 2,5% ''Conexus Baltic Grid'' daļu.

Jānorāda, ka valstij ir paredzētas pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Līdz šim valsts nav atklājusi, vai un cik jaunā uzņēmuma akcijas iegādāsies.

Mājsaimniecībām paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana – tātad, ja iedzīvotājus apmierina esošais tirgotājs, pakalpojuma kvalitāte un cena, arī pēc pirmdienas mājsaimniecībai nekādas darbības nav jāveic, stāsta Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

2017. gada 3. aprīlī visi mājsaimniecības lietotāji kļūst par saistītajiem lietotājiem un turpina saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja – "Latvijas gāzes" – par regulatora noteiktu (regulētu) cenu.

Vienlaikus ministrija aicina mājsaimniecības sekot līdzi tirgus attīstībai un rūpīgi izvērtēt tirgotāju piedāvājumus, kad par tiem saņemta informācija, un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu.

No pirmdienas par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs komersanti un citas juridiskās personas, kurām līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs un sev piemērotākais piedāvājums, un jānoslēdz jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums.

Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu cenu plus 20%, norāda Ekonomikas ministrijā, aicinot uzņēmējus sekot līdzi norisēm tirgū un līdz šā gada 15. jūnijam izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka pašlaik gatavību sākt darbību atvērtā dabasgāzes tirgū pauduši 15 komersanti, tostarp AS "Latvenergo", SIA "Scener", UAB "Litgas", SIA "Enefit", SIA "Frenzo" u.c.

Ministrija aicina tirgotājus no pirmdienas aktīvi iesaistīties atvērtā dabasgāzes tirgū, izstrādājot piedāvājumus dažādām klientu grupām un informējot par saviem piedāvājumiem.

Par tirgotāju piedāvājumiem ir iespējams uzzināt vēršoties pie konkrētā tirgotāja, tirgotāja publicētajā informācijā tā tīmekļa vietnē vai tirgotāja individuāli izplatītajā informācijā katram dabasgāzes lietotājam.

Dabasgāzes tirdzniecības procesu atvērtā tirgū iecerēts nodrošināt pēc iespējas vienkāršāku, tāpēc kā efektīvākais izvēlēts tirgus modelis, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs – viens līgums, viens rēķins un viena klientu apkalpošanas vieta, līdzīgi kā elektroenerģijas tirdzniecībā, uzsver EM.

Ministrija arī piebilst, ka dabasgāzes kopējo cenu turpmāk veidos šādas komponentes:

Dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecības lietotājiem arī turpmāk apstiprinās regulators.

"Būs vērojamas nelielas izmaiņas saņemtajā rēķinā – turpmāk blakus jau pierastajiem patērētās dabasgāzes kubikmetriem tiks uzrādīta arī patērētās dabasgāzes enerģētiskā vērtība kilovatstundās," klāsta EM.