Valdība aiz slēgtām durvīm vienojusies neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti 'Nord Stream 2'  (31)

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas, Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu "Nord Strem 2" un sekmē tā īstenošanu.

Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta "Nord Strem 2" īstenošanā.

Jau vēstīts, ka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") paziņojis, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi "Noord Natie Ventspils Terminals" un "Eurohome Latvija" saņēmuši piedāvājumu iesaistīties "Nord Stream 2" gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro.

"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. "Nord Stream" gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom", Lielbritānijas un Nīderlandes grupa "Shell", Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi "Uniper" un "Wintershall" 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu "Nord Stream 2" Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā "Nord Stream", un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.