Vispārējās valdības budžetā pērn bijis 0,01% pārpalikums  (2)

Atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2017. gada aprīļa notifikācijas rezultāti liecina, ka vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2016. gada beigās bija 10,038 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP.

CSP norāda, ka, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn vispārējās valdības sektorā vērojams uzlabojums.

"Centrālās valdības apakšsektora budžeta deficīts 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās par 402 miljoniem eiro jeb 1,6 procentpunktiem no IKP un bija 20,4 miljoni eiro. To sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugums, kā arī visu Eiropas Savienības fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas," skaidro statistiķi.

Pašvaldību apakšsektora budžeta pārpalikums 2016. gadā bija 30,5 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2015. gadu, tas samazinājās par 49,3 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP, ko CSP skaidro ar nodokļu ieņēmumu palielināšanos un izdevumu samazināšanos. Sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektora budžeta pārpalikums samazinājās par 43,8 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP un uzrādīja 6,7 miljonu eiro deficītu. Tam iemesls bija izdevumu pieaugums bezdarbnieku, slimības un citiem pabalstiem.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājās par 1,1 miljardu eiro jeb 12,8% un bija 10 miljardi eiro. Pamatā pieaugums bija no ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas rezultāta.

Valsts kases operatīvie naudas plūsmas dati par 2016. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 101,7 miljonu eiro apmērā, bet CSP atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām aprēķinātie vispārējās valdības sektora dati uzrādīja budžeta pārpalikumu.

Kā lielākās korekcijas, kas pozitīvi ietekmēja budžetu, CSP min korekciju ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 123,8 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 41,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, kā arī Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 23,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP u.c.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, tostarp korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 70,6 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 19,4 miljoni eiro jeb 0,1 % no IKP u.c.

2017. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.