Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākošajā plānošanas periodā jābūt godīgākai un taisnīgākai, teica biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
"Mēs gribētu, lai jaunā KLP būtu vēl godīgāka un taisnīgāka, tostarp attiecībā uz tiešmaksājumiem. Mēs joprojām saņemam vienus no zemākajiem maksājumiem Eiropā. Nākamajā reformā gribam, lai valstis tiktu vairāk tuvinātas," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa atgādināja, ka patlaban sāktas sarunas par KLP nākamajā plānošanas periodā. Eiropas Komisija veic sabiedrisko aptauju, uz kuru Latvijas lauksaimniekiem un sabiedrībai kopumā ir jāsniedz atbildes. Aptauja būs kā pamats, lai izstrādātu pirmos piedāvājumus jaunajai KLP pēc 2020.gada. Latvijas lauksaimnieki grib, lai KLP politika paliktu kopīga un netiktu nacionalizēta. "Mēs tomēr esam mazi un viens pie otra, vienotais tirgus ļoti vienkāršo dzīvi," viņa pauda.
Tāpat vēlams, lai saglabātos atbalsts lauku attīstībai, tostarp investīciju atbalsts un atbalsts nelabvēlīgiem reģioniem un citas iespējas, uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre.
"KLP kopumā lauksaimnieki grib redzēt vienkāršāku, mazāk birokrātisku, izmantojot visas jaunās tehnoloģijas, kas ir, lai kontrolieri mazāk apgrūtinātu un prasības būtu loģiskākas. Vēlamies, lai prasības nav, tā teikt, kāda zaļā ekstrēmista izdomātas un pēc tam Briselē uz papīra uzliktas," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre. Kā negatīvu piemēru viņa minēja šajā plānošanas periodā ieviestās "zaļināšanas" prasības, kas visās ES dalībvalstīs ir vienādas, neraugoties uz ievērojamajām klimata un augsnes atšķirībām. Būtu vēlams izvirzīt reģionam piemērojamas un agronomiski pamatotas prasības. Piemēram, piemērojot prasību augus mainīt pa gadiem, nevis katru gadu liekot audzēt trīs kultūras.
Jau ziņots, ka EK sākusi pirmo posmu KLP modernizācijā un vienkāršošanā, atklājot sabiedrisko apspriešanu. Sagaidāms, ka sabiedriskā apspriešana ilgs 12 nedēļas un dos iespēju lauksaimniekiem, iedzīvotājiem, organizācijām un visiem citiem interesentiem paust viedokli par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Apspriešanas rezultātus EK izmantos, lai palīdzētu sagatavot paziņojumu, kuru plānots izdot 2017. gada beigās. Tajā būs secinājumi par KLP pašreizējo efektivitāti un iespējamajiem politikas risinājumiem nākotnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!