Valdība var zaudēt 50 miljonus, pārspīlējot ar akcīzes nodokli, norāda 'Cēsu alus'  (30)

Kompānijā norādīja, ka, izstrādājot konkrētu akcīzes nodokļa plānveida paaugstināšanas plānu un likumu periodam līdz 2018. gadam, alus nozare aktīvi iesaistījās diskusijās ar valdību, uzsverot cik būtiska nozarei ir saprātīga un plānveidīga nodokļu paaugstināšana, lai veicinātu uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi valstī kopumā. Ziņojot par ārkārtas nodokļu reformu, tajā skaitā attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, zūd tiesiskās paļāvības princips un pārliecība, ka valsts apzinās iespējamos riskus un ieguvumus no šādas reformas.

"Pēc mūsu aplēsēm pagājušajā gadā kopējie valsts ieņēmumi no pierobežas tirdzniecības sastādīja ap 25 miljoniem eiro, turklāt jāņem vērā, ka tirdzniecības pieaugums veicinājis reģionu attīstību un arī citu preču un pakalpojumu patēriņu. 2018. gadā nepārdomātas valsts nodokļu politikas dēļ, valsts var zaudēt 50 miljonus eiro," uzsvēra "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja un Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes locekle Eva Sietiņsone.

Pēc viņas teiktā, krasi palielinot nodokļus, tiek iznīcinātas pierobežas tirdzniecības iespējas. "Esam izdevīgā stāvoklī, kad kaimiņi brauc pie mums. Valdība nenovērtē ieguvumus, ko mums sniedz veiksmīgā pierobežas tirdzniecības situācija. Tā ir mūsu priekšrocība attiecībā pret kaimiņvalstīm, ka spējam saglabāt konkurētspējīgu cenu," pauda "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja.

Vienlaikus kompānijā norādīja, ka nodokļu reformas priekšlikumi ir nākuši, neņemot vērā un neapsverot būtiskos aspektus ar nozares asociācijām. Alus nozarē akcīzes nodokļa likmes kāpuma sekas var būt graujošas, ņemot vērā alus tirgus kritumu pēdējo gadu laikā. "Reformas tiešā veidā skars uzņēmējdarbību, turklāt negatīvi. Pēdējo gadu laikā alus tirgus sarūk un šādas krasas un neplānotas izmaiņas nodokļos spēcīgi ietekmēs uzņēmumu darbību. Ekonomiskais ieguvums, ja būs, tad būs īslaicīgs," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka krasas akcīzes nodokļa izmaiņas samazinās iekšējo tirgu, vairos ēnu ekonomiku un veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību.

Sietiņsone arī uzsvēra, ka novērtējama būtu saprātīga akcīzes nodokļa celšana, saglabājot iepriekš likumā noteikto apmēru - par 6%, kas jau garantētu vairāku miljonu ieņēmumus, nesamazinot tirgu un saglabājot ekonomiskos ieguvumus no pierobežas eksporta. "Šis ir viens no straujākajiem akcīzes palielinājuma plāniem pēdējo divu gadu laikā, kas var samazināt iekšējo alus tirgu par 15% un viennozīmīgi veicinās nelegālā alkohola attīstību un ēnu ekonomiku," viņa dalījās pārdomās.

Kā ziņots, nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina FM saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% - no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% - no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem plānots celt akcīzi par 15% - no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt akcīzes nodokli par 15% - no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.