Viņš sacīja, ka uzņēmums saistībā ar notikušo ir vērsies ar iesniegumu Valsts policijā (VP). VP darbinieki vakardien bija ieradušies uzņēmuma ražotnē, lai apsekotu nozieguma vietu.
Policijas pārstāve Simona Grāvīte apliecināja, ka par notikušo ir sākta resoriskā pārbaude.
Pēc Veckaktiņa teiktā, kopumā no audzētavas būriem izlaista 41 ūdele, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu izdevās noķert un nogādāt atpakaļ būros. Taču, kamēr ūdeļu mātes bija izlaistas laukā, lielākā daļa nesen dzimušo mazuļu gāja bojā, jo bija atstāti bez mātes siltuma. Ļaundaru rīcības dēļ kopumā naktī nosaluši 90 ūdeļu mazuļi, bet 15 ūdeļu mātes neizdevās noķert, lai ievietotu atpakaļ būros.
Veckaktiņš teica, ka patlaban dabā visiem dzīvniekiem, tajā skaitā ūdelēm, dzimst mazuļi. No būriem izlaižot ūdeļu mammas, dzīvnieki netiek glābti, bet gan tiem tiek nodarīts pāri. Līdz ar to šāda rīcība nav loģiska un ir nevēlama no dzīvnieku aizsardzības viedokļa.
Kompānijas valdes priekšsēdētājs nemācēja teikt, kas varētu būt bijuši ļaundari, bet pieļāva, ka tie bijuši ar dzīvnieku aizsardzības idejām pārņemti cilvēki, kuri domājuši tādējādi glābt ūdeles, neapzinoties savas rīcības neatgriezeniskās sekas. "Zvērkopības nozare tāpat kā visas pārējās lopkopības nozares ir pilnīgi normāla nozare, tā ir pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Mēs ievērojam dzīvnieku aizsardzības un labturības normas, neesam ieinteresēti slikti izturēties pret dzīvniekiem. (..) Tikpat labi var pateikt, ka saimniece, kas tur kūtī divas cūkas un 15 vistas, tās nemīl, nekopj un tur tikai apēšanai," pārdomās dalījās Veckaktiņš.
Viņš teica, ka šī ir pirmā reize, kad "Gauja AB" zvēraudzētavā notikusi ielaušanās ar mērķi atvērt būrus. Taču pirms vairākiem gadiem biedrības "Dzīvnieku biedrība" pārstāvji iekļuva vairākās ūdeļu, tajā skaitā "Gauja AB", audzētavās, lai "tendenciozi filmētu dzīvnieku labturības prasību ievērošanu", atmiņās dalījās Vackaktiņš. Vienlaikus viņš izslēdza, ka šajā gadījumā varētu būt vainojami "Dzīvnieku brīvības" pārstāvji. "Nedomāju, ka "Dzīvnieki brīvība" būtu tādi, kas sev par sliktu taisītu šādu akciju un laistu zvērus laukā. Domāju, ka tie ir bijuši drīzāk viņu ideju samusināti jaunieši, kas sevi iztēlojas kā kādu Robinu Hudu ar domu – izlaidīsim un atbrīvosim šos zvērus, lai gan patiesībā viņi tos nogalināja, nevis atbrīvoja," sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs.
Veckaktiņš teica, ka pēc notikušā "Gauja AB" plāno pastiprināt drošību. Taču neatklāja, kādā veidā, lai pasargātu audzētavu no atkārtotiem ļaundaru uzbrukumiem. Pēc viņa teiktā, ņemot vērā "Gauja AB" notikušo, arī citas zvēraudzētavas Latvijā plāno būtiski pastiprināt drošības pasākumus, sevišķi periodā, kad dzīvnieku audzētavās dzimst mazuļi.
Jau ziņots, ka kažokzvēru audzētavā "Gauja AB" notikusi ielaušanās, nodarot uzņēmumam zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Saskaņā ar uzņēmuma pārstāves Aijas Ikstenas iepriekš pausto, kaitnieciskos nolūkos atverot vairākus desmitu būru, izbēgušas ūdeles un būros palikušie mazuļi gājuši bojā.
Kažokzvēru audzētava atrodas Inčukalna novadā, Gaujas ciematā, Centra ielā 8. "Gauja AB" Latvijā darbojas kopš 1946. gada. Saimniecībā tiek nodrošinātas vairāk nekā 60 darbavietas, rekonstrukcijas laikā, un saspringtākos darba periodos tiek pieņemti papildus darbinieki uz laiku. Audzētavā ir 15 000 vaislas ūdeļu māšu, kā arī 400 vaislas lapsu māšu.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka uzņēmums 2015. gadā strādājis ar 129 197 eiro zaudējumiem. Par 3 % samazinājies arī apgrozījums, sasniedzot 2 566 474 eiro.
Kažokādu ražotājs "Gauja AB" reģistrēts 1996. gadā, un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 355 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma lielākā īpašniece ir Svetlana Druva, kurai pieder 52 % "Gaujas AB" kapitāldaļu, savukārt pa 24 % kompānijas kapitāldaļu pieder Tamārai Klimenko un Agrim Nagliņam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
