"Situācija ir komplicējusies. Tas sākās kā biznesa darījums, šobrīd tas ir diezgan politizējies, un ir jāizvērtē šī situācija," paudis "Nord Stream 2" pārstāvis Baltijas valstīs Romāns Baumanis.
Jau ziņots, ka valdība aiz slēgtām durvīm pirms divām nedēļām nolēma neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti "Nord Stream 2" projektā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis, ka projekts var tikt izmantots kā aizsegs Krievijas specdienestu aktivitātēm.
"Mēs ļoti ceram, ka var to visu vēl atrisināt un Ventspils osta būs šī projekta dalībniece, un mums būs iespēja nopelnīt," raidījumam stāstījusi biedrības "Baltijas Asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne. Viens no asociācijas biedriem "Noord Natie Ventspils Terminals" bija saņēmies piedāvājumu, kas tam būtu nesis trīs miljonu eiro lielus ieņēmumus.
Osta pagaidām neplāno šo jautājumu skatīt, kā arī norāda, ka uzņēmumi var rīkoties arī bez tās līdzdalības.
"de facto" vēsta, ka no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") pārmetis valdībai, ka tā neaizstāvot Latvijas intereses un vairāk rūpējoties par ukraiņiem un poļiem, kuriem alternatīvi gāzes vadi nav izdevīgi.
Savukārt prokuratūra, saskaņā ar raidījuma vēstīto uzskata, ka patiesā labuma guvējs "Noord Natie Ventspils Terminals" un tā lielākajā īpašniekā "Ventbunkerā" ir arī Lembergs. Viņš gan to noliedzis. Šie aktīvi ir arestēti un uz tiesas laiku ar tiem drīkst rīkoties Lemberga pretinieks – Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.
Otrs uzņēmums, kam piedāvāja iesaistīties cauruļu piegādē, ir "Eurohome Latvija". Tas pastarpināti pieder kādām Krievijas pilsonim, bet to vada Jānis Lubiņš, kurš vienlaikus strādā arī Ventspils brīvostas pārvaldē.
Kā vēsta raidījums, "Nord Stream 2" īstenotāji solījuši ostai uzbūvēt un uzdāvināt pārkraušanas laukumu, tādēļ Lembergs tagad publiski pieprasa sāpju naudu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan šādu iespēju neizskata. "Nav vienalga kam un par ko pārdoties," situāciju komentējis Kučinskis.
"Nord Stream 2" vienīgais akcionārs ir Krievijas "Gazprom", bet to piekritušas finansēt piecas Rietumvalstu kompānijas: Francijas "ENGIE", Austrijas "OMV", Lielbritānijā, Nīderlandē un ASV bāzētais "Shell" un Vācijas "Uniper" un "Wintershall".
Eiropas Komisija līdz šim nav sniegusi izsmeļošu viedokli par projektu.
"Šis ir viens projekts, kas iet pilnīgā pretrunā tam, kas noticis Eiropas Savienībā, lai dažādotu piegāžu ceļus, lai dažādotu resursu avotus, lai runātu vienotā balsī ar trešajām valstīm par piegādēm," saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds atzīmē, ka projekta sekmīga realizēšana būtu Krievijas panākums. Viņaprāt, "Nord Stream 2" kā biznesa projekts nebūtu jādramatizē, bet tam līdzi nāk politiskais fons Ukrainas krīzes dēļ: "Krievija spēj sadalīt valstis, radīt neskaidrību, kādi nosacījumi attiecas, vai tas ir gaumīgi sankciju kontekstā realizēt lielus investīciju projektus, jo pamatā šādi projekti ir iesaldēti. Krievijai ir politiskais izdevīgums. No otras puses – var teikt, ka bizness vienmēr ir bijis. Kara apstākļos vai ne kara apstākļos, bizness vienmēr ir bijis. Arī mēs ar lielāko prieku ņemam Krievijas transporta plūsmas uz mūsu ostām."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
