EM: eksporta izaugsmi martā ietekmēja koksnes izstrādājumi un alkoholiskie dzērieni

Palielinājās arī piena produktu un naftas un tās pārstrādes produktu eksports. Savukārt samazinājās dzelzs un tērauda, kā arī mehānismu un ierīču eksporta vērtība.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 13,2%, savukārt imports pieauga par 15,2%.

Martā gada griezumā uz Eiropas Savienības (ES) valstīm preču eksporta vērtība pieauga par 15,3%. To būtiski ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums, atzīmēja Gergelevičs. Neraugoties uz koksnes eksporta samazinājumu uz Angliju, būtiski eksports pieauga uz tādiem nozīmīgiem tirgiem kā Zviedriju, Dāniju un Vāciju. Tāpat martā strauji pieauga graudaugu kultūru un piena produktu eksports uz ES valstīm.

Strauji turpināja palielināties arī eksports uz NVS valstīm - par 31,3%, tai skaitā uz Krieviju, eksportam pieaugot par 51,3%, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Eksporta pieaugumu uz NVS valstīm veicināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugumi. Martā gada griezumā par 7,2% saruka eksports uz trešajām valstīm, ko noteica graudaugu produkcijas eksporta vērtības samazinājums.

Preču importa pieaugumu martā gada griezumā būtiski ietekmēja nacionālās aviokompānijas "airBaltic" iegādātie lidaparāti. Pozitīvs devums bija arī naftas pārstrādes produktu, dzelzs un tērauda, plastmasu un to izstrādājumu, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importam, atzina EM eksperts.

Kopumā 2017. gada 1. ceturksnī eksports bija par 10,1% lielāks nekā pirms gada, savukārt imports pieauga par 13,3%.

Sagaidāms, ka, augot ārējam pieprasījumam, palielināsies arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu straujus eksporta pieauguma tempus, nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu, uzsvēra Gergelevičs.