Neraugoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijā nākošgad jūtami palielināsies budžeta deficīts, komentējot Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomisko prognozi, portālam "Delfi" skaidroja EK Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Ceturtdien publicētajā ekonomikas prognozē minēts, ka pērn Latvijas izaugsmi piebremzēja investīciju kritums, kas pamatā bija saistīts ar pāreju uz jauno Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un, attiecīgi, lēnāku ES fondu apguvi. Atbilstoši EK pavasara prognozei, līdz ar investīciju kāpumu un iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, sasniedzot 3,2% šogad un 3,5% nākošajā gadā.
Tomēr, kā minēts EK prognozē, neraugoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, jūtami palielināsies budžeta deficīts – no 0,8% no IKP šogad līdz 1,8% no IKP nākošgad.
"Budžeta deficīta pieaugums pamatā ir saistīts ar plānoto nodokļu reformu, kur vismaz pagaidām nav iezīmēti kompensējošie pasākumi negatīvās fiskālās ietekmes novēršanai. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, tiek prognozēts, ka šogad un nākošgad Latvijā būs straujākais ekonomiskās izaugsmes temps, bet vienlaikus arī lielākais budžeta deficīts," sacīja Dombrovskis.
"Pieprasījums pēc darbaspēka turpinās pieaugt, veicinot iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un bezdarba mazināšanos. Pieprasījums pēc darbaspēka un plānotais ievērojamais minimālās algas paaugstinājums noteiks arī turpmāku samērā strauju algu pieaugumu – virs 6% gadā," sacīja bijušais Latvijas premjers.
Pēc zemas inflācijas perioda iepriekšējo četru gadu laikā, šogad un nākošgad patēriņa cenu kāpums Latvijā būs straujāks – 2.0% - 2.2% robežās, minēts ekonomikas prognozē. "Straujāka inflācija ir saistīta ar pieaugošām enerģijas cenām pasaulē un augošu iekšzemes pieprasījumu Latvijā," sacīja Dombrovskis.
Ziņots, ka otrdien valdība deva zaļo gaismu jaunajai nodokļu reformai, vienbalsīgi atbalstot valsts nodokļu pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam.
Pamatnostādnes paredz samazināt IIN no 23% līdz 20% (algām līdz 45 tūkstošiem eiro gadā), ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.
Paredzēts arī palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (2020. gadā pensionāriem līdz 300 eiro), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
