Krievijas 'kurvītis' Latvijai: Antāne bažīga par tranzīta nozares galu  (572)

BATL paziņojumā medijiem norāda, ka pie šādas situācijas novedusi valdības neizlēmība, nepārdomātie un sasteigtie lēmumi, kā arī nevēlēšanās risināt ar nozares konkurētspējas paaugstināšanu saistītos jautājumus.

"Valdības lēmums aizliegt Ventspils ostai piedalīties vērienīgā starptautiskā projekta "Nord Stream 2" īstenošanā liecina, ka valdība neprot vai negrib iestāties par savas valsts ekonomiskajām interesēm. Valdības argumenti par "Nord Stream 2" radīto apdraudējumu valsts drošībai, neiztur kritiku. Saskaņā ar Latvijas ārpolitikas doktrīnu Krievija joprojām ir mūsu valsts stratēģiskā sadarbības partnere, un runāšana par spiegošanas aktivitātēm pārkraujamo cauruļu aizsegā, ir pārspīlēta situācijas dramatizēšana. Daudz reālāks drauds ir dramatiskā tranzīta kravu krituma dēļ iespējamā bezdarbnieku armija, kurai būs jāmaksā sociālie pabalsti, un kārtējā emigrācijas viļņa pieaugums," norāda Antāne.

"Nav saprotams, kā interesēs valsts amatpersonas pieņem lēmumus, kuras reāli kaitē nozarei, kura kopā ar saistītiem uzņēmumiem nodarbina līdz pat simts tūkstošiem strādājošo, un gadā Latvijas ekonomikā ienes vairāk kā miljardu eiro. Pienācis laiks uzņemties reālu atbildību par saviem lēmumiem, kuri Latvijas ekonomikai jau sāk nest ļoti smagas sekas," atzīmē Antāne.

BATL vairākkārt aicinājusi valsts prezidentu Raimondu Vējoni, premjerministru Māri Kučinski (ZZS), par nozari atbildīgo satiksmes ministru Uldi Auguli nopietni pievērsties ar transporta un loģistikas nozares konkurētspējas celšanu saistīto jautājumu risināšanai, taču ne vienota tranzīta koridora izstrādi, ne dzelzceļa tarifu izlīdzināšanu, ne arī elementāras pieklājības diktētu atbildi no valsts augstākajām amatpersonām nav sagaidījusi.

Tāpat BATL aicinājusi sadarboties arī Ventspils domi, taču arī no šīs pašvaldības līdzdalība tranzīta nozarei būtisku jautājumu risināšanā nav saņemta. "Tas liecina, ka gan valdībai, gan Ventspils pašreizējai vadībai Latvijas tranzīta nozares konkurētspēja globālajā kartē un tās tālākā attīstība neinteresē," uzskata Antāne.

Organizācijas vadītāja atzīmē, ka, piemēram, par dzelzceļa tarifu izlīdzināšanu tiek runāts jau kopš 2015. gada, kad strauji sāka sarukt kravu apjoms Ventspils virzienā. Satiksmes ministrijā tika iesniegts pētījums par ostu konkurētspēju, priekšlikumi un pat risinājumi potenciālajiem finansējuma avotiem, tomēr valdība līdz pat šim laikam nav uzskatījusi par vajadzīgu šo tranzīta nozarei vitāli svarīgo jautājumu risināt.

"Nav pareizi no valsts tautsaimniecības viedokļa, ka trīs lielajās ostās strādājošie komersanti savā starpā cīnās nevis ar pakalpojuma kvalitāti godīgos konkurences apstākļos, bet ar valsts infrastruktūras pieejamību. Attāluma dēļ Ventspils osta ir nekonkurētspējīga. Ja uzņēmējam ir par 3-5 eiro par tonnu dārgāk vest uz Ventspili, viņš vai nu paliks Rīgā vai ies uz Klaipēdu. Rezultātā zaudējam mēs visi," atgādina Antāne.

BATL vadītāja norāda, ka organizācija jau vairākus gadus neatlaidīgi prasījusi valdībai rast 20 miljonu eiro finansējumu nozarei, lai varētu vienādot dzelzceļa tarifus un visām ostām. Tas veicināšot ne tikai Ventspils ostas, bet Latvijas tranzīta koridora kopējo konkurētspēju. "Valdībai ir pienākums ne tikai iekasēt nodokļus, bet, pirmkārt, radīt priekšnoteikumus, lai šie nodokļi varētu tikt nopelnīti," uzsver Antāne.

Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dzelzceļa kompānija "Rossiskije žeļeznije dorogi" (RŽD) atteikusies veikt vairākus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, otrdien ziņoja aģentūra "Reuters".

Šāda politika var būt nopietns trieciens Latvijai, kurai tranzīta tirdzniecība ir ļoti nozīmīga.

Lielākoties RŽD klientiem nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc atteikusies pārvadāt kravas, tostarp naftas produktus, minerālmēslus, ogles u.c., kuru pārvadājumi iepriekš nodrošināti samērā viegli, aģentūrai apliecinājuši vairāki avoti.

RŽD gan "Reuters" norādīja, ka nekādi ierobežojumi kravu pārvadājumiem uz Latviju nav noteikti, un katrs pārvadājuma pieprasījums tiek vērtēts atsevišķi.

Vairāki avoti pieļāvuši, ka Krievija traucē kravu pārvadājumus Latvijas attieksmes pret gāzesvada "Nord Stream 2" projektu dēļ.

Uzņēmuma iekšējie dati, ko "Reuters" atklājušas loģistikas kompānijas, liecina par metālu, ogļu un naftas produktu kravu apjoma kritumu par 90% uz Rīgas un Ventspils ostām.

Maija pirmajā pusē dzelzceļa kravu apmērs no Krievijas uz Latvijas ostām veidoja 45,7 tūkstošus tonnu salīdzinājumā ar 750 tūkstošiem tonnu aprīlī un 1,2 miljoniem tonnu martā.

BATL pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgus uzņēmumus - AS "Ventbunkers", AS "Ventspils Tirdzniecības osta", AS "Kālija parks", AS "Latvijas Naftas Tranzīts", SIA "Noord Natie Ventspils Terminals", AS "PKL Flote", SIA "Ostas flote", SIA "Mineral-Trans-Serviss", AS "Baltic Coal Terminal", SIA "Seastar" un AS "Baltijas Ekspresis".