Kopējais kompensācijas apmērs varētu sasniegt 503,01 miljonu eiro, savukārt nākotnes saistības tas ļautu samazināt par 285,74 miljoniem eiro, salīdzinot ar situāciju, ja šāda vienreizēja kompensācija netiktu maksāta. Valsts budžeta līdzekļi nebūtu nepieciešami.
Patmalnieks norādīja, ka pašreizējais OIK apmērs Latvijā (26,79 eiro par megavatstundu) ir lielāks nekā citās reģiona valstīs un saņemti aicinājumi no patērētājiem pārtraukt atbalstu lielajām gāzes stacijām un veidot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu politiku.
EM varētu piedāvāt pieciem ražotājiem atteikties no paredzēta atbalsta 75% apmērā par elektrostaciju uzstādīto jaudu, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Tie būtu Rīgas TEC-1 un TEC-2, kas pieder AS "Latvenergo", Imantas siltumcentrāle (AS "Rīgas siltums"), "Fortum Jelgava" (Nīderlandes "Fortum Holding B.V") un "Juglas jauda" (Sergejs Meļohins un Kristina Meļohina).
Lielāko vienreizējo kompensāciju saņemtu par TEC-2, kuram atbalsta perioda beigas ir 2028. gada 23. septembris. Kompensācija būtu 427,76 miljoni eiro. Seko TEC-1 (atbalsta perioda beigas 2020. gada 30. oktobris; kompensācija - 26,52 miljoni eiro), "Fortum Jelgava" (atbalsta perioda beigas 2028. gada 23. septembris; kompensācija - 25,94 miljoni eiro), Imantas siltumcentrāle (atbalsta perioda beigas 2021. gada 19. jūnijs; kompensācija - 12,22 miljoni eiro) un "Jugla jauda" (atbalsta perioda beigas 2027. gada 22. maijs; kompensācija - 10,57 miljoni eiro).
Turpmākais ikgadējais jaudas maksājums atlikušajā periodā par TEC-2 būtu 21,28 miljoni eiro, TEC-1 - 3,68 miljoni eiro, Imantas siltumcentrāli - 1,42 miljoni eiro, "Fortum Jelgava" - 1,29 miljoni eiro, bet "Juglas jaudu" - 570 000 eiro.
Attiecīgi 2019. gadā gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām samazināsies OIK maksājumi.
Patmalnieks uzsvēra, ka šis risinājums valsts budžeta neskartu vispār. Visas kompensācijas gan par TEC, gan pārējām elektrostacijām varētu segt ar "Latvenergo" koncerna līdzekļiem. Attiecīgo risinājumu EM piedāvās valdībai.
Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!