Latvijas IKP pirmajā ceturksnī palielinājies par 1,6%  (7)

Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 4% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem.

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 10%. Kāpumu uzrādīja gandrīz visas apstrādes rūpniecības nozares, no kurām lielākās: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – pieaugums par 5 %, pārtikas produktu ražošanā – par 2 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 14%. Ievērojams pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 37%, mēbeļu ražošanā – par 14%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 13%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 18%, bet elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 11%.

Būvniecības produkcijas apjoms 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājās par 8%. Kāpums bija visās būvniecības jomās: dzīvojamo māju – par 19%, nedzīvojamo ēku – par 7%, no kurām rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20%, inženierbūvju – par 4%, tajā skaitā: pieaugums ostu un dambju būvniecībā – par 48%, bet kritums – ceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 24%.

Mazumtirdzniecība 2017. gada 1.ceturksnī palielinājās par 3%, tajā skaitā nepārtikas preču tirdzniecība augusi par 6%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājusies par 2%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 2%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 24%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē 9% pieaugumu veicināja palielinājums pasažieru pārvadājumos par 4%, kravu pārvadājumos par 8%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās par 11%. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 4 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 2%, ēdināšanā – par 5%.

Patēriņa un biznesa cenu palielināšanās izraisīja salīdzinoši zemos pieauguma tempus daudzās pakalpojumu nozarēs. Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu par 11% radīja banku sektora izdevumu īpatsvara pieaugums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums par 50%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2017. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada 1.ceturksni audzis par 2%.

2017. gada 1. ceturksnī galapatēriņa izdevumi palielinājās par 5%. To ietekmēja privātā galapatēriņa pieaugums par 6%, kur palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 11%, atpūtai un kultūrai – par 13%, bet par 4% palielinājušies izdevumi restorāniem un viesnīcām. Izdevumi mājokļa uzturēšanai saglabājušies iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī, bet izdevumi pārtikai samazinājās par 4 %. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja mājsaimniecību ienākumu palielināšanās. Valdības galapatēriņš palielinājies par 3%.

Pēc ilgstošas lejupslīdes pozitīvu pieaugumu uzrādīja arī bruto pamatkapitāla veidošana, kas šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada pirmo ceturksni, palielinājusies par 9%. Palielinājās visas pamatkapitāla grupas: ieguldījumi iekārtās un mašīnās pieauguši par 14%, mājokļos un citās ēkās un būvēs – par 5%, bet intelektuālā īpašuma produktos – par 4%. No kopējām investīcijām 20% tika investēti transporta un uzglabāšanas nozarē. Valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē tika investēti 12%, bet 11% ieguldīti apstrādes rūpniecībā.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1. ceturksnī palielinājušies par 8%, bet importa – par 5%. Pamatā eksportu uz ES valstīm veidoja koksnes, koka un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles) un pārtikas produkti, savukārt importēti tiek pārtikas produkti un automobiļi.

Eksporta pieaugums IKP ietekmēja pozitīvi 5 procentpunktu apmērā, bet imports kopējo IKP samazināja par 3,1 procentpunktiem.

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, par 8% palielinājās darbinieku atalgojums. Šo kāpumu veicināja atalgojuma pieaugums apstrādes rūpniecībā – par 8%, būvniecības nozarē – par 6 %, tirdzniecībā – par 7% un komunikāciju pakalpojumos – par 16%. Darbinieku atalgojums veidoja 49 % no IKP. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājās par 7%.

Nodarbināto vidējā reālā darba alga 2017.gada 1. ceturksnī bija par 3,1% mazāka par nodarbināto vidējo bruto darba algu, kas saistīts ar inflācijas līmeni 3,2% apmērā.