Mežacūku skaits Latvijā kopš ĀCM konstatēšanas samazinājies vairāk nekā trīs reizes  (4)

Balodis arī uzsvēra, ja 2014. gadā, kad ĀCM pirmo reizi skāra Latviju, valstī bija 74 000 mežacūku, tad patlaban saskaņā ar Valsts meža dienesta pēdējās uzskaites datiem Latvijā mežacūku skaits sarucis līdz 23 000. "Ja turpināsim veikt visus [biodrošības] pasākumus, iespējams, kādā brīdī varēsim runāt par vīrusa izplatīšanās apstāšanos. Jāpanāk, ka nav jaunu ĀCM saslimšanas gadījumu mājas cūkām," sacīja Balodis, paužot cerību, ka Eiropas valstīm kopīgiem spēkiem ar laiku izdosies tikt galā ar ĀCM.

Viņš atgādināja, ka Latvijai ir svarīga ne tikai cīņa ar ĀCM, bet, tāpat kā citās ĀCM skartajās Eiropas valstīs, būtiska ir cūkkopības industrija izdzīvošana. Patlaban ĀCM ir skāris pēdējo līdz šim no vīrusa brīvo reģionu - Kurzemi. Lai ierobežotu ĀCM, ļoti svarīgi ir samazināt mežacūku populāciju. Savukārt ĀCM izplatību mājas cūku vidū var ierobežot vienīgi, ievērojot biodrošības pasākumus, piemēram, ārkārtīgi svarīgi cūkas nebarot ar zaļbarību, kuru var būt skāris vīruss.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis uzsvēra, ka ĀCM izplatība ir būtiska problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. ĀCM izplatības riski pēdējā laikā ir tikai palielinājušies, īpaši, ņemot vērā slimības dinamisko attīstību Ukrainā. Vairākas valstis, kas robežojas ar Ukrainu, ir apdraudētas. Slimība ir skārusi arī, piemēram, Moldovu, līdz ar to cerēt uz ātru un vieglu izeju no situācijas nevar, viņš sacīja.

Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis uzsvēra, lai ierobežotu ĀCM izplatību, ir jāturpina sabiedrības izglītošanas kampaņas, iesaistot dzīvnieku īpašniekus, veterinārārstus, mednieku asociāciju un meža nozares pārstāvjus. Tāpat jāinformē ceļotāji par ĀCM izplatīšanas risku, pārvadājot cūkgaļu un tās produkciju.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) teica, ka ĀCM samazināšanai mājas cūku populācijā ļoti svarīga ir biodrošības pasākumu ievērošana. "Atliek vienam cilvēkam kaut ko aizmirst, neizdarīt, nebūt pietiekami uzmanīgam, piemēram, izbraukt no fermas ar traktoru kartupeļus vagot un pēc tam atgriezties atpakaļ, un vīruss var izplatīties saimniecībā. Tie visi ir riski," sacīja Dūklavs.

Dūklavs teica, ka Latvijā pastāv teorētiska iespēja ĀCM apkarot, taču, kā rāda citu valstu pieredze, tas var prasīt ļoti ilgu laiku.

Jau ziņots, ka 1. un 2. jūnijā Zemkopības ministrijā notika starptautiska konference par ĀCM izplatību Eiropā un slimības ierobežošanu. Konferences dalībnieki dalījās pieredzē par ĀCM ierobežošanas pasākumiem un apsprieda ar ĀCM apkarošanu saistītas aktualitātes.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.