Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija nav apvienojama ar kādu mazāku valsts iestādi, pauž Birne  (11)

Vienlaikus viņa pauda, ka IAUI būtu iespējams pievienot kādai lielākai iestādei, taču tas palēninātu IAUI veiktspēju. "Par pievienošanu lielai iestādei runājot, uzskatu, ka lielākais risks ir lielas iestādes lēnās, birokrātiskās hierarhijas darbība, kas var ietekmēt veicamo uzdevumu un pieņemto lēmumu termiņus un kvalitāti."

Viņa skaidroja, ka IAUI ir maza iestāde, jo tā līdz šim ir iespējami "optimizēta". Proti, grāmatvedības uzskaites pakalpojumus veic ārpakalpojumā Valsts kase, personālvadības dokumentu ievadīšanu sistēmā veic Valsts kase, IAUI nav pastāvīgas Stratēģijas un plānošanas nodaļas. Tāpat inspekcijā nav Komunikācijas nodaļa, ne arī komunikācijas speciālists.

Inspekcijas veiktās funkcijas neviens cits Latvijā nedublē un neveic. Azartspēļu un izložu nozare ir specifiska un līdztekus finanšu ieguvumiem - apgrozījuma pieaugums un nodokļu un nodevu maksājumi budžetā - ir arī daudz būtiskākie nefinanšu riski, proti, nozares radītās sociālās problēmas.

"Inspekcijas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai piedāvātās spēles būtu atbilstošas likuma prasībām un spēlētājam būtu iespējams saņemt aizsardzību problēmu gadījumā. Ievērojot tehnoloģiju straujo attīstību un jaunu spēļu veidu rašanos, naudas atmazgāšanas nepieļaušanas prasību pastiprināšanos, IAUI iesaisti spēļu rezultātu sarunāšanas novēršanas jautājumos, darba apjoms un darbinieku profesionālās kompetences prasības būtiski pieaug," atzīmēja Birne, piebilstot, ka patlaban inspekcija nodarbina 19 cilvēkus, taču ar to esot par maz, lai nodrošinātu vēl efektīvāku IAUI darbu.

Kā ziņots, Citskovskis valsts pārvaldes reformas kontekstā apsver reformēt tādas mazās valsts iestādes kā Latvijas Institūts, Latvijas Zinātnes padome un Datu valsts inspekcija, intervijā atzina Citskovskis.

Kopumā Valsts kancelejas direktors identificējis 24 mazās valsts iestādes, kurās tiek nodarbināts mazs darbinieku skaits. Šo iestāžu vidū ir Latvijas Institūts ar piecām amata vietām, Latvijas Zinātnes padome ar septiņām amata vietām, Valsts dzelzceļa administrācija ar 11 amata vietām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ar 19 amata vietām, Valsts administrācijas skola ar 20 amata vietām, Datu valsts inspekcija ar 25 amata vietām u.c.

Valsts kanceleja ir nosūtījusi Valsts kontrolei izvērtēt situāciju ar mazajām valsts iestādēm, un pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas Citskovskis plāno lemt par mazo iestāžu reformēšanu. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka viņš neplāno likvidēt mazās iestādes, bet gan pievienot kādām lielākām institūcijām vai apvienot mazās iestādes.