Valsts ar pārsteidzīgiem lēmumiem draud sagraut alus nozari, gaužas ražotāji  (87)

Ceturtdien, 8. jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā lems par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu noteikt, ka grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Jāatgādina, ka Saeima likuma izmaiņas skata atkārtoti – Valsts prezidents Raimonds Vējonis 20. maijā atgrieza likumprojektu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, aicinot izvērtēt, cik pamatota ir izmaiņu spēkā stāšanās atlikšana uz trim gadiem.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš un "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone atgādina, ka pārrunās ar Valsts prezidentu alus nozares uzņēmēji apliecinājuši gatavību nākotnē atteikties no alus ražošanas divu litru plastmasas (PET) iepakojumā, taču pārejai jābūt pakāpeniskai, lai izvairītos no nesamērīgām izmaksām, un nepārkāpjot tiesiskās paļāvības principu.

"Veicot uzņēmējiem nozīmīgas izmaiņas likumdošanā, aicinām ievērot Eiropas Savienībā pieņemto praksi un noteikt samērīgu pārejas periodu 2-4 gadus. Šobrīd deputātu balsojumā likumprojekts paredz tā stāšanos spēkā ar 2018. gada 1. janvāri, kas nav pat pusgads," norāda ražotāji.

Pēc viņu teiktā, pēdējos gados alus tirgus katru gadu arvien sarūk un nozare strādā ar vairāku miljonu eiro lieliem zaudējumiem – pēdējos trīs gadus zaudējumi ir 6,2 miljonu eiro apmērā. "PET iepakojums šobrīd aizņem 40% no visa alus tirgus, un arī šim segmentam ir tendence ir samazināties. Vēršanās pret alus nozari neatrisinās alkohola patēriņa problēmas valstī, bet radīs netaisnīgus ierobežojumus un zaudējumus atsevišķiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar alus brūvēšanu Latvijā," uzsver nozares pārstāvji.

Viņi pauž bažas, ka valsts ignorē uzņēmējus un šobrīd ar pārsteidzīgiem lēmumiem draud sagraut alus nozari. Jebkurā ražošanas procesā, nepieciešams saprātīgs pārejas periods, lai pārorientētos un varētu veikt investīcijas, min nozarē. "Šobrīd noteiktais likumprojekta spēkā stāšanās termiņš ir nesamērīgs, un pieņemtais lēmums ir signāls, ka uzņēmēji vairs nevar paļauties uz valsti – tā vietā, lai atbalstītu ražošanu un uzņēmējdarbību, tieši pretēji – tiek noteikti krasi un nepārdomāti ierobežojumi, kas uzņēmējiem radīs būtiskus zaudējumus un ietekmēs vietējo ražotāju konkurētspēju, kas draud gan ar ražošanas apjomu, gan darbinieku skaita samazinājumu," teikts vēstulē parlamentāriešiem.

Galvenie jomas iebildumi saistīti ar strauju noteikumu maiņu: "Tautsaimniecības komisijas pieņemtais priekšlikums par likumprojekta spēkā stāšanās laiku noteikt 2018. gada 1. janvāri, un par to pēdējā, 3. lasījumā, lemt jau 2017. gada 8. jūnijā, bez nosūtīšanas uz Eiropas Komisiju, pārkāpj demokrātiskas valsts, Eiropas Savienības, līdztiesības, samērīguma, tiesiskās paļāvības un saprātīgas tiesību normu piemērošanas principus".

Ražotāji aicina ikvienu Saeimas deputātu būt saprātīgam, nosakot likumprojekta spēkā stāšanās termiņu, un noraidīt Tautsaimniecības komisijas atbalstīto priekšlikumu, tādējādi saglabājot zināmu uzņēmējdarbības vides prognozējamību un alus nozares pastāvēšanu.

Jau ziņots, ka Saeima 11. maijā pieņēma grozījumus, kas paredz, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus no 2020. gada 1. septembra aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem.

Tāpat šos dzērienus nedrīkstēs tirgot plastmasas pudelēs ar tilpumu virs viena litra, ja to stiprums nepārsniedz 5,8 grādus.

Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai komplekso iepakojumu, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē.