Virtuālā realitāte, mākslīgais intelekts un degradēto teritoriju renesanse – jaunieši attīstīs novadus  (22)

Jauniešu biznesa projektu konkursā "Radām novadam" šogad iesaistījušās vairāk nekā 60 komandas, kuras vēlas savas idejas realizēt 37 Latvijas novados.

Konkursa mērķis ir dot iespēju apliecināt sevi talantīgiem un uzņēmīgiem Latvijas jauniešiem, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus Latvijas novados.

Konkursu organizē biedrība "Radām novadam" sadarbībā ar portālu "Delfi". Konkurss īstenots "Erasmus+: Jaunatne darbībā" un Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2017. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Par ideju attīstību gādā komandas kapteinis Nauris Meija, kurš Latvijas Lauksaimniecības universitātē studē komercdarbību un uzņēmumu vadību. Lai gan vairums "Radām novadam" komandu savā novadā apņēmušās īstenot tikai vienu biznesa ideju, Meija sarunā ar portālu "Delfi" uzstāj, ka viņš apņēmies īstenot visas četras.

Vēžu audzēšanas un tirdzniecības ieceres īstenošanā Meija paļaujas uz Saldus novada atbalstu, kas biznesam varētu piešķirt ūdenstilpni vēžu audzēšanai. Meija zina stāstīt, ka Saldū ir vairākas karjeras, dzirnavu dīķis un upe, kur mīt vēži. "Skaties, kur gribi – visur vēži. Bet cits jautājums, kā tie tiek izmantoti. Pārsvarā vēžus iegūst maluzvejniecībā," teic "Saldus smukumu" kapteinis, kurš zina stāstīt, ka arī teritoriju privātīpašnieki iesaistījušies cīņā ar maluzvejniekiem.

Legāli nozvejotie vēži galvenokārt ceļos uz ārzemju tirgiem. "Latvijā arī, piemēram, restorānos. Bet galvenokārt būs eksports uz Lietuvu, kur jau daļēji esam nodibinājuši sakarus," stāsta Meija.

"Saldus smukumi" plāno nodarboties arī ar hidrografiku. "Ūdenī ir jāiemērc izdrukāta plēvīte ar rakstu. Minūtes laikā plēvīte izšķīst. Tad jāpārsmidzina aktivators. Pēc tam šajā ūdenī var iemērkt detaļu ar blīvu virsmu, piemēram, metālu, koku vai plastmasu. Šis objekts ūdenī nokrāsojas vai nu ar rakstu, logo vai jebko citu," hidrografikas drukas procesu izskaidro Meija.

Šādas metodes priekšrocības, salīdzinot ar citiem krāsošanas paņēmieniem, ir ātrums (detaļu krāsošana aizņem trīs līdz piecas minūtes), iespēja iegūt unikālu rakstu, resursu taupīšana un kvalitatīvs krāsas pārklājums. Hidrografiku izmanto, piemēram, ķiveru un automašīnu riepu disku krāsošanai.

Meija gan atzīst, ka Saldus novadā pieprasījums hidrografikas drukāšanai varētu būt neliels, tomēr viņš ir pārliecināts, ka klienti atradīsies citviet Latvijā un ārzemēs. "Saldus smukumi" cer, ka pašvaldībai ieceres īstenošanai nodrošinās telpas.

Trešā komandas iecere saistīta ar Saldus novadā aktuālu problēmu – drifta entuziastiem, kuri adrenalīnu gūst pilsētas ielās un lielveikalu stāvlaukumos, neskatoties uz to, ka pašvaldība par šādām aktivitātēm ir noteikusi sodu. Problēma samilzusi pēc tam, kad aizvērusies privātā autotrase, kura pēdējos gados bijusi sliktā stāvoklī.

"Pašvaldībai nevis jāmeklē, kā sodīt, bet gan jārod risinājums," stāsta Meija, kurš vēlētos novadā radīt jaunu trasi autobraucējiem. Turklāt ieguvums būtu arī tiem, kurus drifts neuzrunā, jo tur būtu iekārtots arī "Airsoft" laukums. "Dienu dienā jau visi nebrauks uz trasi "plēst riepas". Sadalīsim, ka vienās brīvdienās ir driftēšana un sacensības, bet nākamajā - "Airsoft" sacensības un spēles," plānu ieskicē Meija.

Savukārt automātisko pārnesuma kārbu servisa izveidē "Saldus smukumi" vērš uzmanību uz Cēsīs strādājošo uzņēmumu "Recro", kuri Latvijā pirmie uzsāka automātisko kārbu restaurāciju. Divi Meijas draugi ir strādājuši "Recro", tāpēc varēs piedāvāt gan zināšanas, gan kontaktus.

"Saldus smukumu" trijotne nāk no Saldus novada. Meija gan norāda, ka komanda drīzumā varētu strauji paplašināties, jo četru ideju realizācijai nepietiek darba roku. "Kad lektors izstāstīja par "Radām novadam" projektu, es biju šokā, jo nevienam [kursabiedram] nebija interese par to. Nākamā problēma bija atrast komandas biedrus, jo grūti atrast apņēmīgus jauniešus," klāsta Meija.

"Ne velti aizgāju studēt. Gribu taisīt savu biznesu. Ja šādu iespēju piedāvā, tad ko vēl citu gaidīt? Ja man piedāvā sponsorēt un palīdzēt visu ātrāk izdarīt, tad ko gan vēl var prasīt," rezumē "Saldus smukumu" kapteinis Meija.

Komandas "Dzīves izaicinātāji" mērķis ir izveidot aktīvas atpūtas vietu, kura būtu interesanta gan Gulbenes novada iedzīvotājiem, gan novada viesiem. Jauniešu ideja ir izveidot vairākas velotrases. Trases sniegtu iespēju iepazīt Gulbenes novadu un aktīvi atpūsties, pārbaudot savus spēkus šķēršļu trasē.

"Mūsu komandā ir vairāki velo entuziasti, kas katru brīvo minūti labprāt pavada, dodoties izbraucienos ar velosipēdu," portālam "Delfi" norāda komandas pārstāve Laura Avotiņa. "Mēs uzskatām, ka izbraucieni ar velosipēdu ir lielisks aktīvās atpūtas veids brīvā laika pavadīšanai kopā ar ģimeni vai draugiem."

Komanda plāno orientēties uz aktīvo atpūtu, tādējādi cenšoties radīt jaunu piedāvājumu tūrisma jomā. "Protams, attīstot ideju, trasēs plānojam iekļaut arī dažādus izglītojošus uzdevumus, lai saviem klientiem sniegtu iespēju ne tikai atpūsties, bet arī gūt jaunas zināšanas par novadu," uzsver Avotiņa.

Galvenā projekta mērķauditorija būs novada iedzīvotāji un cilvēki, kas atbalsta aktīvu atpūtu pie dabas.

Ideja gan vēl ir tapšanas stadijā. Ir apkopoti apskates objekti, noteiktas iespējamās naktsmītnes, noteiktas aptuvenās vietas, caur kurām tiks virzīti maršruti. "Šobrīd tiek izskatīti arī iespējamie šķēršļu varianti, ko varētu izbūvēt izvēlētā maršruta reljefā un kas būtu pa spēkam ikvienam interesentam, kurš vēlēsies veikt trasi," klāsta Avotiņa.

Vaicāta, kā plāno pārliecināt novada pašvaldību par atbalstu iecerei, komandas pārstāve skaidro: "Manuprāt, galvenais ir izstrādāt idejas konceptu tā, lai mēs paši būtu pārliecināti par idejas dzīvotspēju. Ja no komandas puses būs pārliecība par to, ka ideja nostrādāta līdz tādam līmenim, ka mēs paši ar dzirkstelēm acīs varēsim pateikt: "Šis 100% izdosies!", tad arī pārliecināt kādu citu par ieceres dzīvotspēju būs daudz vieglāk."

Bez Avotiņas komandā vēl startē Mārtiņš Ilgažs, Gundega Sebre un Amanda Beinaroviča – visi novadnieki, kuri šobrīd mācās un strādā trīs dažādās Latvijas pilsētās.

"Mēs visi nākam no Gulbenes novada, un esam pārliecināti par to, ka arī mūsu novadā ir daudz skaistu vietu, ar ko lepoties," klāsta komandas pārstāve. "Novads ir bagāts ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, mums ir vienīgais bānītis Baltijas valstīs, mums ir skaista, sakopta pilsēta, mums ir, ko parādīt."

"Cesvaines novadā var apskatīt dažādas saistošas un interesantas vietas, kuru tūrisma potenciāls nav atklāts līdz galam. Mūsu komandas biedri labi pārzina Cesvaines novadu un tā vēsturi. Ir daudz kontaktu, kas palīdzēs darbu veikt ātrāk un kvalitatīvāk," par to, kāpēc idejas realizācijai izraudzīts Cesvaines novads, stāsta komandas kapteinis Jānis Gavars.

"Reality" komandā Gavaram palīdz viņa studiju biedri no Biznesa augstskolas "Turība" – Reinis Mellis un Rūdolfs Freibergs. Mellis un Freibergs Cesvainē ir uzauguši, tāpēc komandā ir lielākie novada patrioti.

"Cesvaine ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā. Lai arī pilsēta ir maza, tā ir pilna ar vēsturiskām ēkām un vietām, kuru nozīmi un stāstu bieži vien zina tikai vietējie," klāsta Gavars. "Mēs savu vietu saredzam blakus uzņēmumiem un pašvaldībai. Mūsu plāns plāns nav ar kādu konkurēt, bet gan attīstīt Cesvaines uzņēmumu konkurētspēju, piesaistot arvien vairāk tūristu. Virtuālo realitāti mēs saredzam kā rīku, kas piedāvātās tūrisma iespējas parādīs saistošā un radošā veidā."

Par mērķauditoriju "Reality" komanda izraudzījusies gan vietējos tūristus, gan ārzemniekus, kuri apņēmušies aplūkot Latvijas dabu un apskates objektus. "Protams, sākumā mērķauditoriju segmentēsim, lai ar pieejamajiem resursiem varam uzrunāt cilvēkus kvalitatīvi. Virtuālā realitāte ir salīdzinoši jauna un to plašāk sāk izmantot tikai pēdējos gados, tāpēc sākumā komunicēsim ar tiem cilvēkiem, kuri ar virtuālo realitāti un jaunākajām tehnoloģijām ir uz "tu"," norāda "Reality" kapteinis Gavars.

Gavars prognozē, ka auditoriju viņam piesaistīt palīdzēs sadarbības partneri, uzņēmumi un organizācijas, kuras darbojas tūrisma nozarē. Viens no variantiem ir arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto iespēju izmantošana, norāda Gavars.

Biznesa plānu "Reality" cer izstrādāt līdz jūlija beigām. Cesvaines novada pašvaldību par atbalstu iecerei komanda cer pārliecināt, argumentējot, ka projekts ir lieliska dāvana ne tikai pašvaldībai, bet arī Latvijai. "Tūrismam ir būtiska nozīme, lai veicinātu dažādu nozaru, piemēram, ekonomikas un kultūras attīstību," paskaidro Gavars.

Kā portālam "Delfi" norāda komandas pārstāvis Iļja Šovdra, konkursa laikā jaunieši plāno izveidot velosipēdu pašapkalpošanās nomu Olainē, kas būtu pieejama kā vietējiem iedzīvotājiem, tā pilsētas viesiem.

Idejas realizēšanai jaunieši cer piesaistīt sponsoru – kādu uzņēmumu no Rīgas vai Olaines, kura reklāmu varētu izvietot uz nomas velosipēdiem. Jau nolūkota potenciālā vieta, kur izvietot nomu, – Olaines centrs.

Šovdra ar saviem komandas biedriem – Jegoru Artjomovu un Emīliju Borovsku – ir olainieši. Ņemot vērā, ka novads strauji attīstās un tā iedzīvotāju skaits aug, jaunieši vēlas atrisināt velosipēdu deficītu novadā. Proti, novadā ir daudz velosipēdiem piemērotu ceļu, taču velonoma nav pieejama.

Jaunieši iepriekš veikuši aptauju, kurā piedalījušies teju 200 Olaines iedzīvotāji. Tajā secināts, ka aptuveni 37% iedzīvotāju būtu gatavi izmantot velonomas pakalpojumus, savukārt aptuveni puse respondentu šādu iespēju apsvērtu. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, jaunieši cer pārliecināt novada domi par nomas nepieciešamību.

Tāpat komanda pieļauj, ka nomā varētu tikt veidots specializēts piedāvājums bērniem. Jauniešu aplēses liecina, ka cenas nomā varētu būt par 20% mazākas nekā tās ir Rīgā.

"Mūsu spēle ir simulācija, jo mēs rūpīgi pieejam pasaules, mijiedarbības tajā un personāžu rakstura atveidei, kā arī spēle spēj spēlēt pati sevi – arī bez spēlētāja iejaukšanās no ārpuses notikumu ritums neapstāsies. Tā ir funkcionāli un estētiski noformēta kā lomu spēle. Tās mērķis ir darboties kā uzlabotai vizuālajai novelei, interaktīvajam stāstam," par datorspēli stāsta komandas pārstāvis Jānis Strankals.

"Spēles sižets norisinās no pasaules nošķirtā nelielā pilsētiņā, kurā no sliktajiem, kas tos vēlas iznīcināt, tiek slēpti cilvēki ar īpašām garīgām spējām. Tie tur dodas savās dzīves gaitās, risinot ikdienišķas vai reizēm ne tik ikdienišķas problēmas. Spēlētāja uzdevums ir pildīt dažādas misijas, pārņemot kontroli pār jebkuriem spēlē esošajiem personāžiem," turpina Strankals. "Āķis ir tajā, ka šī kontrole nav bezierunu. Personāžs var nerīkoties tā, kā to vēlas spēlētājs un, ja spēlētājs īpaši cītīgi cenšas nepievērst savu uzmanību personāža vēlmēm, tad zaudē iespēju to kontrolēt pilnībā."

Strankals stāsta, ka spēles mērķis ir iepazīstināt spēlētājus ar dažādām kultūrām, mentalitātēm, domāšanas veidiem, vērtībām un personībām. Nozīmīgs solis šī mērķa īstenošanā ir mākslīgā intelekta attīstīšana. "Katrai spēlei ir mākslīgais intelekts. Mēs neesam ne vienīgie, ne labākie. Mūsu mākslīgais intelekts nevar ne atrast zāles pret vēzi, ne noteikt, kas attēlots attēlā. Mūsu mākslīgā intelekta galvenais uzdevums ir maksimāli efektīvi, dabiski un mākslinieciski, atbilstoši kontrolētā personāža personībai un stāvoklim, reaģēt uz spēlē simulēto vidi, citiem mākslīgā intelekta kontrolētiem personāžiem," skaidro Strankals.

"Ar savu spēli vēlamies audzināt patiesas vērtības un katram interesentam sniegt iespēju mākslinieciski izpausties, dalīties tajā, kas viņam šķiet svarīgs vai aizraujošs. Dot rīku, kas ļauj mācīties un mācīt caur piemēru, nevis sausiem faktiem," spēles ideju rezumē Strankals.

Strankals vērtē, ka Latvijā ir gana auglīga augsne datorspēļu tirgus iekarošanai – internets ir viens no ātrākajiem pasaulē un plaši pieejams, kā arī datorspēļu izplatīšanas platformas atzīst Latviju par daļu no Eiropas Savienības. Taču spēles latviešu valodā top vien Latvijā, kur lieliem un kvalitatīviem projektiem nepietiek resursu.

"Problēma slēpjas tajā, ka ļoti reti kāds ieguldīs spēles latviskošanai nepieciešamos līdzekļus, kurus, zinot Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, diez vai izdosies jelkad atpelnīt. Ja nav angļu vai krievu valodas zināšanu, vai arī spēle, kura interesē, nav spēlējama bez jebkādām konteksta zināšanām, tad pieejamās izklaides klāsts ir mazāks. It sevišķi tas sakāms par žanriem, kuros saprast notiekošo, teikto un uzrakstīto ir vitāli nepieciešams, jo tie ir vairāk mākslinieciski un balstīti stāstā. Šādu žanru pārstāvam arī mēs," problemātiku ieskicē "LatgolAl" pārstāvis.

Strankals norāda, ka līdzīgs projekts "LatgolAl" radītajam Latvijā nav pieejams. Turklāt, lai gan datorspēļu tirgus globālā mērogā ir piesātināts, komanda tajā varētu iespraukties, pateicoties savam mākslīgajam intelektam, idejas novitātei, kā arī atvērtībai veidot papildus saturu.

"Spēles mērķauditorija ir angļu, japāņu un latviešu valodā runājoši cilvēki, kas ar spēlēm ir uz "tu", kam interesē lomu spēles vai vizuālās noveles ar dziļu un labi izstrādātu sižetu. Kam patīk iepazīt svešas kultūras un risināt sarežģītus uzdevumus, kuru izpildei jādomā ilgtermiņā un abstrakti. Vai, kā mēs sakām, cilvēki, kam patīk skatīties uz dzīvi no malas," spēlētāju loku ieskicē Strankals. Savukārt konkursa "Radām novadam" kontekstā mērķauditorija būs tie, kam interesē Rēzeknes novada un Latgales reģiona kultūra un mentalitāte. "Arī vietējiem noteikti būs interesanti paskatīties, kā mums veicies ar sevis un novada atveidi," prognozē "LatgolAl" pārstāvis.

Ideja par datorspēli Strankalam bijusi jau vairākus gadus, bet realizācija sākta pirms pusotra gada. "Līdz tam ne iespējas, ne prasmes neļāva izvērsties. Līdz šim ir realizēta daļa no iecerētā, kas arī deva drosmi piedalīties šajā konkursā, bet darāmā ir vēl ļoti daudz," stāsta Strankals.

"Mēs informēsim pašvaldību par mūsu svarīgākajiem sasniegumiem, kompetencēm un ideju. Tā kā iespējamajam uzņēmumam nav fiziskas piesaistes vietai, tad pat mērķa pašvaldības maiņa radītu tikai nelielas neērtības. Būtu skumīgi pārstāvēt svešu novadu, bet tādu iespēju neizslēdzam," par sadarbību ar Rēzeknes novadu stāsta Strankals.

"Latgales novads un it īpaši Nautrēnu pagasts ir viena no vietām, kur visspēcīgāk jūtama latgaliešu kultūras un tās darboņu elpa un nemirstīgās idejas. Ir tāds teiciens – "traks vai no Rogovkas". Komandas kapteinis nenāk no Rogovkas, tāpēc laikam vienkārši ir traks, mēģinādams realizēt šādu ideju, bet Rogovkā pavadīti visi skolas gadi līdz pat 12. klasei, iespējams, tur tas trakums un arī darbīgums noķerti," par idejas piesaisti Rēzeknes novadam stāsta "LatgolAl" pārstāvis. "Novads ir arī bagāts ar kultūras un dabas pieminekļiem, ko iekļaut spēlē. Skaistām dabas ainavām, kur smelties iedvesmu."

"LatgolAl" komandu veido divi cilvēki – Strankals un Jānis Zalāns, kas pirms astoņiem gadiem satikās Rēzeknes novadā – Rēzeknes augstskolas "Programmēšanas inženieris" studiju programmas solā.

Pašlaik komandas dalībnieki mīt katrs savā novadā, bet ideju attīstīt abiem palīdz internets.

"Arvien vairāk Latvijas pilsētās un novados varam vērot infrastruktūras attīstību un to, kā atjaunotas sabiedriski svarīgas ēkas un teritorijas, tomēr bez šīm vietām gan pilsētā, gan novadā pastāv degradētās teritorijas, pagalmi, mazi pagasti un interesantas pieturvietas ar savdabīgiem vietvārdiem," norāda komandas pārstāve Evika Muizniece.

Līdz ar to konkursa "Radām novadam" komanda ACS vēlas "vērst savu darbību uz šo vietu stāstiem, vēsturi un šarmu, apzinot šīs vietas, izveidojot to vēsturiskās attīstības aprakstu un veidojot šajās vietās pasākumus, kas palīdzētu stāstīt konkrētas vietas stāstu".

Stāsts atklātos kā mūzikā, tā ēdienā, kā arī dažādās aktivitātēs.

Jaunieši saredz, ka ar šo projektu būtu iespējams attīstīt lokālo tūrismu. "Rēzeknes novadā dzīvo ļoti daudz cilvēku, kurus saista gan interesanta satura pasākumi, gan vēsture, gan jaunu vietu atklāšana," stāsta Muizniece. Sākotnēji plānots veidot sadarbību ar jau esošajiem kontaktiem, kuru vidū esot gan dažādas organizācijas, gan mūzikas grupas.

Šobrīd komanda ir izveidojusi 12 pasākumu plānu un atradusi 12 interesantas degradētas teritorijas Rēzeknē un Rēzeknes novadā. Tāpat patlaban notiek izpētes darbs un potenciālo investoru un sadarbības partneru meklējumi.

"Tā kā mūsu izvēlētās vietas tiks pētītas, veidojot arī aprakstus un stāstus par tām, domājam, ka pašvaldības – pilsētas un novada – varētu būt ieinteresētas kaut vai šī kultūrvēsturiskā mantojuma apkopojuma dēļ," pieļauj komandas pārstāve.

Komandu bez Muiznieces veido vēl trīs dalībnieki – Jānis Biguns, Ernests Skruļs un Edgars Provejs. Komandas kapteine ikdienā strādā Latgales reģionālajā televīzijā. Tieši darbs ļāvis apzināt daudzas skaistas, bet pamestas teritorijas. Jauniete šobrīd arī studē Vidzemes Augstskolā starptautiskā tūrisma pasākumu vadību.

Biguna profesionālā darbība saistās ar kulinārijas sfēru, kurā jaunietis darbojas jau sen, un ir vairākkārt apliecinājis savus kulināros talantus, kas, kā stāsta Muizniece, projekta ietvaros ļaus izveidot arī "objekta vai vietas īpašo garšu".

Savukārt Skruļs un Provejs aktīvi darbojas kultūras, mūzikas un dejas jomā. Abi jaunieši iesaistās gan novada darbā, gan arī paši pēc savas iniciatīvas organizē dažādus pasākumus. Šajā projektā galvenais dalībnieku devums būs mūzikas izvēle un nodrošinājums pasākumu gaitā.