AS "Pasažieru vilciens" trešdien izsludinājis jaunu elektrovilcienu iepirkuma procedūras otro kārtu. Iepirkumā plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus, portālu "Delfi" informēja uzņēmumā.
Jauna ritošā sastāva iegāde nepieciešama, lai, sākot ar 2021. gadu, sekmīgi iekļautos Autotransporta direkcijas izstrādātajā jaunajā sabiedriskā transporta sistēmā, kur nav vietas vairāk nekā 50 gadu veciem vilcieniem ar komforta līmeni, kas atbilst pagājušā gadsimta 60to gadu izpratnei par pasažieru prasībām, skaidro uzņēmums.
Jauno elektrovilcienu piegādes grafiks tiks saskaņots ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai no 2024. gada pakāpeniski pārietu uz 25kW jaudas ritošo sastāvu. Jaunie vilcieni ļaušot būtiski palielināt vilcienu kustības intensitāti, ieviest vilcienu kustības intervāla grafiku, kā arī nodrošinās mūsdienu prasībām atbilstošu komforta līmeni.
Iepirkuma pirmo kārtu pārvarējušajiem pretendentiem – "Talgo", CAF, "Stadler", "Škoda", kā arī "Siemens AG" un "Sinara Group" kopuzņēmumam ООО "Уральские локомотивы" – ir nosūtīts uzaicinājums dalībai elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūras otrajā kārtā. Jauno vilcienu piegādes pretendenti iesniegs tehnisko piedāvājumu, pēc kā sekos finanšu piedāvājuma iesniegšana un vērtēšana. Līgumu par jaunu vilcienu piegādi ir plānots noslēgt nākamā gada sākumā.
Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai ir izvēlēta sarunu procedūra, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs vilcienu piegādes, elektroenerģijas patēriņa un citas vilcienu dzīves cikla izmaksas, vērtējot uz vienu sēdvietu.
"Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns īpaši akcentē, ka jauns ritošais sastāvs ļaus piedāvāt to pārvadājumu kvalitāti, ko pasažieri jau gadiem ir pamatoti pieprasījuši.
Lubāns trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka atbilstoši plānotajam grafikam pirmie jaunie vilcieni Latvijā gaidāmi 2020.gadā. Savukārt visus vilcienus paredzēts saņemt līdz 2023.gadam (ieskaitot), ziņo aģentūra LETA.
Savukārt Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss pauda, ka tuvākajos gados projektam būtiska ietekme uz valsts budžeta deficītu nebūs, savukārt lielāka ietekme gaidāma pēc 2020.gada.
Viņš norādīja, ka ministrija aktīvi sekojusi līdzi šim projektam, ņemot vērā, ka tā kopējās izmaksas ir aptuveni 200 miljoni eiro.
Kā ziņots, PV turpinās jauno elektrovilcienu iepirkumu, attiecīgajam projektam ietekmējot valsts budžeta bilanci. Konceptuālu atbalstu tam vakar pauda valdība. Ministrs kabinets tika informēts par plānotā iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci pirms iepirkuma otrās kārtas izsludināšanas. PV ir aplēsis prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžetu. Aplēses atspoguļo neto ietekmi, nevis projekta kopējās izmaksas.
Valdība pieņēmusi zināšanai, ka plānotā iepirkuma negatīvā ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019.gadā indikatīvi ir 5,7 miljoni eiro, 2020.gadā - 25,6 miljoni eiro, 2021.gadā - 44,7 miljoni eiro, 2022.gadā - 50,4 miljoni eiro un 2023.gadā - 38,8 miljoni eiro.
Finanšu ministrijai uzdots ņemt vērā minēto fiskālo ietekmi, izstrādājot fiskālās prognozes likumprojektam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam".
Vienlaikus noteikts - ja iepirkuma faktiskā negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci jebkurā gadā vairāk nekā par 5% pārsniedz šajā protokollēmumā noteikto indikatīvo ietekmi, SM, pirms PV uzņemas saistības iepirkuma nodrošināšanai, jāinformē Ministru kabinets par iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.