Uz Rēzekni un Daugavpili nākotnē, iespējams, varētu braukt divstāvu vilcieni  (76)

Runājot par jauno elektrovilcienu iepirkumu, kurā drīzumā paredzēts izsludināt otro kārtu, Lubāns pauda, ka viens iemesliem, kāpēc iepirkums kavējās, bija arī AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts. Pirmā projekta kārta paredz elektrificēt līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils/Rēzekne, kam ir tieša ietekme uz PV darbību - esošie elektrovilcieni posmā Rīga-Aizkraukle nebūs ekspluatējami.

"Tas ir lielais nezināms - lai gan virzība it kā ir skaidra, gala lēmums vēl nav pieņemts. Mūsu risinājums tehniskajā uzdevumā it tapis pavisam nesen, bet tas ļauj būt elastīgiem un gataviem ar pēc iespējas mazāk izmaksām nodrošināt vilcienu kustība Rīga-Aizkraukle posmā. Vienlaikus būsim gatavi tam, ja ekonomika attīstīsies, kravas aizies un LDz realizēs ne tikai pirmo elektrifikācijas posmu, bet arī otro posmu, šiem vilcieniem, kuru kalpošanas laiks ir 30 vai 35 gadi, būs jābrauc 25 kilovoltu maiņstrāvas tīklā ne tikai uz Aizkraukli, bet arī uz Skulti, Jelgavu un Tukumu. Mēs to būsim gatavi izdarīt," klāstīja Lubāns.

Viņš uzsvēra, ka pēc elektrifikācijas projekta pirmās kārtas PV parādās pilnīgi atšķirīgas iespējas. "Pēc pirmās kārtas, kas ir Daugavpils, Rēzekne un Rīga, mums parādās pilnīgi atšķirīgas iespējas, un es domāju, ka pēc 2024. gada mums ir jābūt gataviem šos dīzeļvilcienus mainīt nevis pret jaunākiem dīzeļvilcieniem, bet gan moderniem tālsatiksmes vilcieniem, kas brauktu ar elektrovilci uz Daugavpili un Rēzekni un būtu atšķirīgi no šiem 32 piepilsētas vilcieniem [kurus paredzēts iegādāties pašreizējā iepirkumā]," sacīja uzņēmuma vadītājs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tehniskā atšķirība starp tālsatiksmes vilcieniem un tiem, kuri paredzēti tuvākiem maršrutiem, ir diezgan būtiska. "Tā ir komforta līmenī, iekāpšanā. Respektīvi, mēs tagad pērkam 32 vilcienus un uzskatām, ka tas Pierīgas tramvajs braucieniem Rīgas aglomerācijā, kuri nav būtiski ilgāki par stundu. Tāpēc mums ir vajadzīgi ietilpīgi vilcieni ar platām durvīm, lai pasažieru iekāpšana un izkāpšana būtu maksimāli ātra, jo mums ir pieturas ik pa trim kilometriem. Maršrutā uz Daugavpili un Rēzekni brauciens ir divarpus vai trīs stundas. Attiecīgi komfortablāki sēdekļi, nav vajadzīgs tik liels paātrinājums, cik piepilsētas zonā, iespējams, var runāt arī par divstāvu vilcieniem. Pilnīgi atšķirīgi vilcieni, kurus mēs gribam redzēt braucam līdz Aizkrauklei, Tukumam, Jelgavai un kurus līdz Rēzeknei un Daugavpilij," klāstīja Lubāns.

Savukārt, runājot par uzņēmuma plāniem Kurzemes pusē, ja arī tur notiek elektrifikācija, viņš atzīmēja, ka iespējams vērtēt maršruta atjaunošanu uz Ventspili.

"Cik man zināms, Liepāja [elektrifikācijas] projektā parādās kā elektrificēts posms, bet kā zaļais koridors. Tas nozīmē, ka tur tiek braukts bez kontakttīkla, ar lokomotīvēm, kurām enerģijas avots ir virsū jau, tātad ūdeņradis vai akumulatora lokomotīves. Tas mums neko nemaina, mēs to varētu arī šodien darīt. Attiecībā uz Ventspili tā jau ir sadarbība ar pasūtītāju. Nav nemaz pagājis tik daudz laika, kopš vilcieni uz Ventspili vairs nebrauc, bet kaut kādā situācijā varam arī atgriezties pie stāsta par elektrovilcieniem uz Ventspili tādā ekspreša/komforta režīmā," skaidroja PV vadītājs.

Kā ziņots, PV turpinās jauno elektrovilcienu iepirkumu, attiecīgajam projektam ietekmējot valsts budžeta bilanci. Konceptuālu atbalstu tam vakar pauda valdība. Ministrs kabinets tika informēts par plānotā iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci pirms iepirkuma otrās kārtas izsludināšanas. PV ir aplēsis prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžetu. Aplēses atspoguļo neto ietekmi, nevis projekta kopējās izmaksas.

Valdība pieņēmusi zināšanai, ka plānotā iepirkuma negatīvā ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019. gadā indikatīvi ir 5,7 miljoni eiro, 2020. gadā - 25,6 miljoni eiro, 2021. gadā - 44,7 miljoni eiro, 2022. gadā - 50,4 miljoni eiro un 2023. gadā - 38,8 miljoni eiro.

Finanšu ministrijai uzdots ņemt vērā minēto fiskālo ietekmi, izstrādājot fiskālās prognozes likumprojektam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam".

Vienlaikus noteikts - ja iepirkuma faktiskā negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci jebkurā gadā vairāk nekā par 5% pārsniedz šajā protokollēmumā noteikto indikatīvo ietekmi, SM, pirms PV uzņemas saistības iepirkuma nodrošināšanai, jāinformē Ministru kabinets par iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.