Ministri atbalsta tiesāšanos sniega krabju zvejas lietā  (15)

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers šodien norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Konkrētāku informāciju par potenciālo tiesvedību Kučinskis patlaban neatklāja, norādot, ka šādas lietas ir konfidenciālas, tāpēc arī jautājums skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā.

Savukārt Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda, ka Ministru kabinets pieņem pareizus lēmumus pareizā virzienā.

Viņš norādīja, ka Latvijas zvejas kuģis joprojām ir arestēts, piemērots 200 000 eiro sods, norit tiesvedība.

Vienlaikus asociācijas vadītājs pauda nožēlu par Eiropas Komisijas rīcību, nenodrošinot pietiekamu Eiropas Savienības dalībvalstu interešu pārstāvniecību.

Šmits atzīmēja, ka nozarei attiecīgā situācija negūtajā peļņā un veiktajās investīcijās radījusi 55-60 miljonu eiro zaudējumus.

Kā ziņots, Eiropas Krabju zvejas asociācija vērsās pie premjera, uzsverot - tā kā Norvēģija turpina ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas šai valstij nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Barenca jūrā, Latvijas valdībai neatliek cita iespēja kā vērsties Starptautiskajā tiesā nolūkā panāktu taisnīgu risinājumu attiecībā uz sniega krabju zveju.

Pēc Šmita vēstītā, Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā sāka atbilstoši starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina saņemtās licences un Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), kā arī pieņemtā Eiropas Savienības regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un Eiropas Savienības līmenī.

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Pēc incidenta Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo Eiropas Savienība un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Latvija kopš 2014. gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.

Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabjuzveju, tajos ir investēti vismaz 12 miljoni eiro.