Latvijā iemaksu apmēru otrajā pensiju līmenī no ilgtspējas viedokļa būtu jāpalielina, taču noteikti to nedrīkst samazināt, intervijā sacīja "SEB dzīvības apdrošināšanas" valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska.
Jautāta, vai Latvijā vajadzētu mainīt iemaksu apmēru pensiju otrajā līmenī, Lomanovska uzsvēra, ka šajā gadījumā jautājums ir par to, vai vajadzētu un vai varētu.
"Skatoties, cik grūti mums iet kaut vai ar naudas atrašanu veselībai, runāt par vēl viena maksājuma palielināšanu ir grūti. Pašlaik pensijām aiziet 20% sociālo iemaksu. No tiem 14% nonāk pirmajā pensiju līmenī un 6% - otrajā pensiju līmenī. No kurienes mēs varam atrast papildu resursus otrajam pensiju līmenim? Tikai pārdalot šo proporciju. Taču tad ir jāķeras klāt pirmajam pensiju līmenim, no kura tiek izmaksātas pensijas tagadējiem pensionāriem. Tādēļ tas ir tāds karsts kartupelis. Mūsu demogrāfiskā situācija mums nedod iespējas daudz žonglēt," sacīja Lomanovska.
Tāpat viņa piekrita, ka tas radīs problēmas nākotnē, jo, ieviešot triju pakāpju pensiju sistēmu, plāns bija, ka iemaksu apmēram otrajā pensiju līmenī ar laiku ir jāsasniedz 10-12%.
"Tā ir lielā izšķiršanās, vai no šīs naudas dot manai mātei vai atstāt sev, lai mani vēlāk nebūtu jāuztur bērnam. Man gribētos, lai Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi un noteikti iestājas pret šīs proporcijas samazināšanu. Es joprojām nezinu, vai mēs varam runāt par palielināšanu, lai gan no ilgtspējas viedokļa tas būtu tikai pareizi un labi," pauda "SEB dzīvības apdrošināšanas" valdes priekšsēdētāja.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
