Laikraksta rīcībā esošie dati rāda, ka pērn Latvijā iegādāti 6% no Igaunijā patērētā alus, bet šogad pavasarī šis īpatsvars sasniedza jau 10%. Pēc Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju interešu grupas aplēsēm, līdz gada beigām 17% no Igaunijā patērētā alus būs pirkts Latvijā, bet nākamgad šis rādītājs varētu sasniegt 48%, raksta avīze.
Mazumtirgotāji ir pauduši, ka vieglo alkoholisko dzērienu, piemēram, sidru un alkoholisko kokteiļu, iegādi Igaunijas iedzīvotāji Latvijā veic līdzīgā apmērā. Pērn 4% no Igaunijā patērētajiem vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika iegādāti Latvijā, bet prognozes liecina, ka līdz gada beigām šis īpatsvars sasniegs 9%, bet nākamgad - 50%.
Prognozes par stipro alkoholisko dzērienu iegādi Latvijā ir mērenākas - līdz nākamā gada beigām kopumā 33% no Igaunijā patērētā alkohola tiks iegādāti Latvijā. Vienlaikus šogad Latvijā iegādātā stiprā alkohola īpatsvars sasniegs 24%, bet pērn tas bija 15%.
Alkohola ražotāji un mazumtirgotāji lēš, ka Igaunija šogad pārrobežu tirdzniecības dēļ zaudēs 53 miljonus eiro, bet nākamgad - 170 miljonus eiro.
Pēc Igaunijas Finanšu ministrijas aplēsēm, šogad Igaunija pārrobežu tirdzniecības dēļ zaudēs 22 miljonus eiro nodokļu ieņēmumu.
Pērn Igaunijas ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa sasniedza 251 miljonu eiro jeb 29 miljoniem eiro vairāk nekā 2015.gadā. Pērn ieņēmumu prognozes tika pārsniegtas par 1,2%, informēja Igaunijas Finanšu ministrijas preses sekretārs Ots Heinapū. Viņš piebilda, ka šogad plānotie alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi bija 276 miljoni eiro jeb par 25 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
