Jūlija izskaņā valsti pāršalca ziņa par Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes "Lidl" iespējamo ienākšanu Latvijā. Tiesa, pagaidām oficiāls paziņojums no "Lidl" pārstāvju puses nav izskanējis un viņu plāni publiski nav zināmi, tādēļ, kā vērtē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, par "Lidl" veikalu iespējamo ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgu ir pāragri spriest.
Vaicāts par to, vai "Lidl" ienākšana Latvijā nozīmētu tirgus pārdali, Krūzītis atbildēja, ka pagaidām par "Lidl" plāniem ir pārāk maz informācijas, proti, nav zināma nedz stratēģija, nedz veikalu skaits, ar kādu uzņēmums vēlas ienākt Latvijā. Viņš gan norāda, ka, piemēram, Lietuvā, kur veikalu ķēde ienāca pērn, vismaz pagaidām "Lidl" nav pamatīgi kāpinājis veikalu skaitu un "īpaši daudz to veikalu nav".
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs gan lēš, ka "Lidl" varētu ieviest kādas pārmaiņas vietējā tirgū: "Skatoties, kā viņiem izdevās Lietuvā pabīdīt nost tirgotājus, tad arī Latvijā viņiem tas izdosies. Pamatā arī Lietuvā viņi atņēma tirgus daļas lielajiem tirgotājiem, Latvijas gadījumā tie būtu "Rimi" un "Maxima", Lietuvā arī "Norfa"."
Arī mazumtirdzniecības veikalu tīkla "top!" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte uzsver, ka, ienākot jaunam spēlētājam, tirgus pārdale ir neizbēgama, taču šobrīd ir pārāk daudz nezināmā, lai spētu precīzāk to prognozēt. Viņa skaidro, ka "Lidl" ienākšana tirgū varētu radīt papildu konkurenci, kas jau šobrīd esot asa: ''Pieaugošās konkurences apstākļos mazumtirdzniecības nozarē, kur tirgus ir ļoti piesātināts un iedzīvotāju daudzums nepalielinās, jebkura tirgus dalībnieka ienākšana Latvijā radīs papildu konkurenci.''
''Jauna spēlētāja ienākšana, ja tas spēs piedāvāt pircējiem krietni zemākas cenas, kā to dara līdzšinējie tirgus dalībnieki, vai arī pilnīgi jaunu iepirkšanās pieredzi, iespējams, pircējiem liks mainīt savu ierasto iepirkšanās kārtību,'' pauž Priedīte, piebilstot gan, ka "top!" veikalu apgrozījuma pieauguma temps ir lielāks par vidējo pieaugumu mazumtirdzniecības nozarē. Viņa arī lēš, ka situācija dažādos reģionos varētu būt atšķirīga, taču kopumā "top!" uz jauna veikala ienākšanu tirgū raugās pozitīvi, jo tas liek sasparoties visai nozarei.
Tā kā "Lidl" darbojas zemo cenu segmentā, tas zināmā mērā ierobežo patērētāju loku, kas ir ieinteresēti veikala piedāvājumā, skaidro Krūzītis: "Arī Eiropas pieredze mums to parāda – ja ir praktiski vienā segmentā strādājošs tirgotājs, ne jau visi uz to pavelkas. Nav "Lidl" tāds visu segmentu spēlētājs."
Jau ziņots, ka ar skandālu par koku izciršanu Dzelzavas ielā 75B, Rīgā, plašāku sabiedrību sasniedza ziņas par iespējamo "Lidl" veikalu ienākšanu Latvijā. Sabiedrības neapmierinātību izraisīja zemes īpašnieces SIA "Investīciju aģentūra" ierosinājums nocirst tur augošās kļavas, liepas, bērzus un citus kokus, lai sāktu būvēt lielveikalu. Toreiz Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) sociālajā tīklā "Facebook" solījās pieskatīt kokus un norādīja, ka "Lidl" lielveikals nav sliktākais, ko var atvērt apkaimē.
Ja Purvciemā tiks atvērts "Lidl", tas būs pirmais šī Vācijas zemo cenu tīkla veikals Latvijā. Tiesa, Vācijas veikalu ķēde jau iepriekš mēģinājusi ienākt Latvijā, taču, tā arī neatvērusi nevienu veikalu, no tirgus aizgāja.
"Man ir grūti pateikt, kāpēc viņi toreiz neienāca, kāpēc neuztaisīja ekspansiju toreiz. Bet tagad viņi ir dabūjuši Eiropas naudu attīstībai," stāsta Danusēvičs. Vaicāts par to, vai pilsētās ir gana daudz zemes gabalu, kur celt veikalus, viņš vien norādīja: "Par naudu visu var nopirkt. Mēs redzam, ka arī nekustamā īpašuma tirgū pieaug zemes gabalu cenas tieši tādēļ, ka "Lidl" uzpērk zemi sev izdevīgās vietās."
Par to, ar cik veikaliem uzņēmums varētu ienākt Latvijā, eksperti vēl neņemas spriest, taču pieļauj, ka tas varētu būt līdzīgi kā Lietuvā, kur pērn vasaras sākumā vairākās pilsētās tika atvērti 15 "Lidl" veikali.
Raugoties ilgtermiņā, Vācijas zemo cenu mazumtirdzniecības uzņēmuma ienākšana Latvijā nekādus ieguvumus nenesīs, ražotāji no tā būs vien zaudētāji, vērtē Danusēvičs: "Ražotāji obligāti būs zaudētāji, jo "Lidl" pamatā bāzējas uz lielajiem Eiropas līmeņa iepirkumiem. Tā tas bija arī Lietuvā – sākotnēji bija daudz vietējo ražotāju, bet pēc gada palēnām tika atsijāti."
Viņš gan lēš, ka cenas šajos veikalos būs zemas – to nodrošina lielie iepirkumi, kurus veic "Lidl". "Lielie Eiropas iepirkumi nodrošina viņiem arī labu iepirkuma cenu, līdz ar to viņi var arī piedāvāt labāku cenu pircējiem," skaidro Danusēvičs.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2004. gada janvārī tika lēsts, ka pirmais "Lidl" veikals Latvijā varētu tikt atvērts 2005. gada sākumā, pēc tam tika prognozēts, ka tas darbu sāks pavasarī, bet 2006. gadā, tā arī neatvēris nevienu veikalu, "Lidl" paziņoja par aiziešanu no Latvijas tirgus un iepriekš iegādāto 22 zemes gabalu pārdošanu. Atsaucoties uz biznesa avīzes "Handelsblatt" vēstīto, laikraksts "Diena" toreiz vēstīja, ka šādu lēmumu uzņēmums pieņēmis, jo tirgus šeit esot pārāk mazs.
SIA "Investīciju aģentūra", kas rosināja izcirst kokus Dzelzavas ielā 75B, īpašniece ir SIA "Triaito Latvija", secināms no informācijas "Lursoft" datubāzē. Pērn starp "Investīciju aģentūru" un SIA "MMS Property Solutions" noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līguma notariālais akts par nekustamā īpašuma pārdošanu, liecina Zemesgrāmatas dati. Atzīme Zemesgrāmatā veikta pagājušā gada 7. decembrī.
Uzņēmums "MMS Property Solutions" pilnībā pieder Vācijas "CE-Beteiligungs-GmbH" – tam pašam uzņēmumam, kam piederēja šobrīd likvidētais "Lidl Latvija". "Lidl Latvija" tika dibināts 2002. gadā, bet no Uzņēmumu reģistra tas izslēgts 2011. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
