Neapvienojot LMT un 'Lattelecom', uzņēmumi var zaudēt līderpozīcijas, lēš konsultanti  (94)

Ar pētījuma "Valsts stratēģijas rīcībai ar "Lattelecom" un LMT kapitāla daļām izstrāde" galvenajiem secinājumiem un iespējamiem turpmākās rīcības scenārijiem ar SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) kapitāla daļām iepazīstināja uzņēmuma konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte.

Pētījumā secināts, ka Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kur vadošo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji nav integrējušies. Šobrīd Eiropā notiek dažādu telekomunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu veidu sniedzēju integrācija, kas ļauj piedāvāt klientiem vairāk pakalpojumu vienā paketē.

Šīs tendences nākotnē var būtiski mainīt gan tirgus struktūru, gan ietekmēt "Lattelecom" un LMT tirgus daļas, lēš konsultanti.

Vienlaikus pētījumā konstatēts, ka konkurences un jaunās paaudzes tehnoloģiju attīstības rezultātā telekomunikācijas tirgus vērtība, klientu bāze un vidējie ieņēmumi uz vienu lietotāju 2010. – 2015. gada periodā Latvijā tupināja samazināties.

Tas gan atbilstot tendencēm visā Eiropā, kur notiek operatoru apvienošanās, lai samazinātu negatīvo ietekmi. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kuras vadošie operatori nepiedāvā gan mobilos, gan fiksētos pakalpojumus, uzsvērts ziņojumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgu raksturo spēcīgi līderi katrā segmentā, kā arī augsta kvalitāte, atzīmēja Miezīte.

Konsultanti aprēķinājuši, ka apvienotajam "Lattelecom" un LMT uzņēmumam būtu 52% tirgus daļa, kas ir apmēram tāda pati, kā lielākajiem integrētajiem operatoriem Norvēģijā un kaimiņvalstī Igaunijā, skaidroja Miezīte.

Pētījuma autori kopumā analizēja astoņus rīcības scenārijus trīs valsts prioritāšu kontekstā: valsts konkurētspējas attīstības, patērētāju interešu un finanšu ietekmes uz valsti kontekstā, skaidroja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Ņemot vērā abu uzņēmumu vadošās pozīcijas, konsultanti rekomendē izveidot vadošu un kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, norādīja Loginovs.

Proti, autori iesaka izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās "Telia" un Latvijai katrai pieder 30-40% akciju, savukārt 30% tiktu piedāvātas privātajiem investoriem un pensiju fondiem biržā. "Telia" un Latvijas valstij piederētu vienāds akciju skaits, nevienai no pusēm nepiederētu vairākums, precizēja PA vadītājs.

"Ieteiktais risinājums ļaus saglabāt būtisku valsts ietekmi uzņēmumā un nodrošinās valsts ieguldījumu vērtības pieaugumu iegūto sinerģiju rezultātā," vērš uzmanību konsultanti.

Savukārt, neapvienojot "Lattelecom" un LMT, pastāv risks, ka citi tirgus spēlētāji izveidotu integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļas gan LMT, gan "Lattelecom".

Lai saglabātu abu uzņēmumu nozares līderu pozīcijas un konkurētspēju, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu, uzsver konsultanti.

Tāpat ziņojumā konstatēts, ka Latvijā ir viena no zemākajām telekomunikāciju pakalpojumu faktiskajām cenām Eiropā. Miezīte gan piebilda, ka Eiropas valstīs novērojama izteikta korelācija starp valsts labklājību un telekomunikāciju pakalpojumu cenām.

Konsultantu rekomendētais scenārijs sniegtu virkni ieguvumu, piemēram, tas sniegtu iespēju attīstīt eksporta iespējas un ieiet citu valstu telekomunikāciju tirgos, kā arī tas kalpotu par iespēju attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, secināja Loginovs.

Tāpat būtu ieguvumi patērētājiem – pakalpojumi būtu ērtāki un kvalitatīvāki.

Vienlaikus Loginovs lēsa, ka, attīstoties ekonomikai, telekomunikāciju pakalpojumu cenas varētu augt.

Kā portālu "Delfi" informēja "Telia" pārstāvis Miks Lūsis, no "Telia" puses būtu pārsteidzīgi komentēt "KPMG Baltics" rekomendēto modeli un pētījumā analizētos rīcības scenārijus.

Uzņēmumam vēl nav bijusi iespēja detalizēti iepazīties ar pētījumu. "Kā saprotam, tad KPMG pētījumā ir atzīts, ka pašreizējā īpašumtiesību struktūra nav optimāla un pausts atbalsts abu uzņēmumu apvienošanai – tā ir pieeja, ko "Telia Company" jau ilgu laiku ir mudinājusi atbalstīt kā vienīgo risinājumu, lai nodrošinātu LMT un "Lattelecom" ilgtspējīgu nākotni," skaidroja Lūsis.

Vienlaikus uzņēmums atzinīgi novērtē Latvijas valdības lēmumu publiskot konsultantu veikto pētījumu. "Mēs uzskatām, ka caurspīdīgas un atklātas debates ir veids, kādā šo jautājumu beidzot atrisināt," pauda "Telia" pārstāvis.

Pētījums ietver konsultantu ieteikumus. Par galīgo risinājumu gan lems valdība.

Vēstīts, ka valdība otrdien uzdeva PA līdz 5. oktobrim izstrādāt konkrētu priekšlikumu tālākai rīcībai ar valstij piederošajām SIA LMT un SIA "Lattelecom" kapitāldaļām.

Tāpat ziņots, ka 2015. gada 20. novembrī tika saņemts LMT un "Lattelecom" apvienošanas piedāvājums no "TeliaSonera", taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un "Lattelecom" turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi.

Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar "Lattelecom" un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.

Par uzņēmumu apvienošanu vairākkārt iestājies "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka nesaskata ieguvumus no kompāniju apvienošanas.