Mežs, dators pašiem mazākajiem un rūpes par kultūrmīļiem – kā jaunieši iekustinās novadus  (7)

Jauniešu biznesa projektu konkursā "Radām novadam" šogad iesaistījušās vairāk nekā 60 komandas, kas vēlas savas idejas realizēt 37 Latvijas novados.

Konkursa mērķis ir dot iespēju apliecināt sevi talantīgiem un uzņēmīgiem Latvijas jauniešiem, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus Latvijas novados.

Par citām komandām, kas plāno attīstīt novadu, uzsākot ražošanu, var lasīt šeit. Par jauniešiem, kuri izvēlējušies attīstīt savu novadu, piedāvājot kā vietējiem, tā viesiem jaunas atpūtas iespējas, var lasīt šeit. Savukārt ar konkursa komandām, kas nākušas klajā ar idejām, kā savā novadā veicināt tūrisma attīstību, var iepazīties šeit.

Konkursu organizē biedrība "Radām novadam" sadarbībā ar portālu "Delfi". Konkurss īstenots "Erasmus+: Jaunatne darbībā" un Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2017. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros

Šobrīd platformā rodama plaša informācija par dažāda veida pasākumiem Rīgā, pie tās gan mājaslapas veidotāji neapstāsies, stāsta "Kurp.es" pārstāvis Gustavs Upmanis. Plānots, ka "Kurp.es" aptvers visu Latviju, visas pašvaldības. Pirmā, ko komanda uzrunās, būs Ogres novada pašvaldība.

"Ogre ir gana liels un kulturāli nozīmīgs centrs, kas arī nav tālu no Rīgas. Līdz ar to ģeogrāfiski tā izplešanās ir loģiska," norāda Upmanis. "Ilgtermiņā mums ir plāns platformu pielāgot konkrēti lietotāju vajadzībām, personalizēt to pēc viņu vēlmēm un pēc viņu pagātnes meklējumiem, kā arī interesēm. Tāpat ilgtermiņā esam plānojuši uzsākt tirgot biļetes uz pasākumiem caur platformu."

Aptuveni pēc mēneša plānots palaist jauno platformas versiju, līdz ar to tiks arī atjaunota "Kurp.es" lietotne "Android" operētājsistēmas lietotājiem. Tāpat tāda tiks izstrādāta iOS operētājsistēmas lietotājiem.

Šobrīd pie platformas strādā vairāku cilvēku komanda, tostarp piesaistīti trīs programmētāji.

Komanda "Kurp.es" darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju biznesa inkubatorā Rīgā, ir piesaistījusi investīcijas no "biznesa eņģeļiem", kā arī startējusi vairākos konkursos. Tostarp komanda plūkusi laurus tūrisma aģentūras "Latvia Tours" organizētājā zinātnisko darbu konkursā "Latvia Tours Traveltech".

"Mēs mēģinām sevi bīdīt kā startapu. Ilgtermiņa plāni ir stabilizēties Latvijā un doties tālāk uz ārzemēm," iezīmē Upmanis.

"Meža bērnudārzs ir pirmsskolas izglītības iestāde – bērnudārzs, kurā bērni apgūst mācības brīvā dabā," portālam "Delfi" stāsta komandas līdere Joanna Osmane.

Šādam izglītības iegūšanas veidam Latvijā manāmas vien "pirmās saknītes" – Valmierā un Priekuļos, tāpēc jaunieši ir apņēmības pilni atvērt pirmo meža bērnudārzu Latvijā, lai bērni varētu mācīties labākā vidē. "Viņi iet ārā un mācās to pašu, kas paredzēts pirmsskolas izglītības programmā, tikai viņi to dara, esot ārā," uzsver komandas pārstāve.

Šobrīd Joanna ar komandas biedriem strādā pie biznesa plāna. Ar savu ideju cer iepazīstināt Sējas, Saulkrastu un Ādažu novadu pašvaldības. Sākotnēji iecere bijusi dibināt jauno pirmsskolas izglītības iestādi tieši Sējas novada Murjāņos, kur ir ļoti liela dabas daudzveidība. Tāpat Murjāņi atrodas stratēģiski izdevīgā vietā – tur savas atvases uz darba laiku varētu atstāt vecāki, kuri darba gaitās no Valmieras un Siguldas dodas uz Rīgu.

Pēc tirgus izpētes jaunieši sākuši apsvērt arī ideju par Saulkrastu un Ādažu novadu. Pēc sarunām ar novadu pašvaldībām, tiks izlemts par labu vienam novadam.

Jau šonedēļ "Zaļā bērnība" dosies uz Valmieras "Zaļo skolu", lai iepazītos ar izglītības iestādes līdzšinējo pieredzi un gūtu atbildes uz virkni praktisku jautājumu, piemēram, kā iespējams bērniem nodrošināt mežā prasībām atbilstošu tualeti un kā mācības norisinās ziemā.

Joanna gan skaidro, ka nav gluži tā, ka viss mācību process notiek ārā, jo bērniem ne tikai jāpaēd pusdienas, bet arī jāguļ diendusa. Tāpat ir zināma temperatūra, pie kuras tik mazi bērni nemaz nedrīkst atrasties ārā.

Uz jautājumu, kā radusies ideja par meža bērnudārza dibināšanu, komandas līdere smej: "Ja godīgi, noskatoties "Youtube" video." Joanna noskatījusies video par meža bērnudārzu Vācijā, tas mudinājis viņu interesēties tālāk.

Daudzie pētījumi liecina, ka meža bērnudārzi attīsta bērniem koordināciju, atbildības sajūtu, kā arī spējas socializēties, stāsta "Zaļās bērnības" pārstāve. Virkne šādu pētījumu veikti Dānijā, kur meža bērnudārzu skaits pārsniedz 500. "Mežā viņiem ir vairāk jāapzinās riski, viņi iemācās labāk koordinēt kustības, pieņemt lēmumus, viņi ir mierīgāki un ar labāku imunitāti. Tāpat arī sociālās prasmes ir labākas," norāda Joanna.

Bez Joannas pie idejas tapšanas strādā vēl Rihards Osmanis, Dace Černišova un Dita Kantore, tomēr komanda meklē vēl papildu spēkus. Jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piebiedroties komandai un kopīgiem spēkiem īstenot ideju, ir aicināti rakstīt – joanna.osmane@gmail.com.

Komandas pārstāve Gundega Marčenko stāsta, ka komandas mērķis ir izveidot sociāli atbildīgu uzņēmumu, sniedzot iespēju Jelgavas un Jelgavas novadam iedzīvotājiem attīstīties IKT jomās. Lai gan sākotnēji apmācību centrs koncentrēsies uz bērnu un jauniešu interešu izglītību un zinātkāres attīstīšanu, paplašinoties komanda pievērsīsies arī pieaugušo mūžizglītībai un sociālajai uzņēmējdarbībai.

"Get Smart" pārstāve Marčenko nenoliedz, ka Jelgavā un Jelgavas novadā interešu izglītību IKT jomā iespējams apgūt pulciņos skolās, kā arī bērnu un jauniešu centrā "Jauda". Tomēr komanda uzskata, ka mācību iestādes piesaista vien ierobežotu skaitu interesentu. Tāpēc "Get Smart" mācību centrā laipni gaidīs gan pirmsskolas vecuma bērnus, gan 12. klašu skolēnus, kuriem komanda piedāvās vecumam un interesēm atbilstošas nodarbības, kuras vadīs jauni savas jomas speciālisti, cenšoties skolēnus ieinteresēt un iedegties par tēmām, ko viņi apgūst.

Vēlāk "Get Smart" plāno pievērsties arī studentiem un pieaugušajiem, piedāvājot mūžizglītības programmas, kuru mērķis būs apmācīt uzņēmumu darbinieku vadības un automātikas sistēmu projektēšanā un programmēšanā. "Mērķauditorija šiem kursiem būtu ražošanas, sistēmu integratoru, projektēšanas uzņēmumu darbinieki, kuriem šīs prasmes nepieciešamas uzņēmumā ienākot tehnoloģijām," stāsta Marčenko.

"Radām novadam" konkursā "Get Smart" komanda ir ieguvusi mentoru – "JCI Latvia" viceprezidenti Jekaterinu Šimi, kura palīdz komandai dziļāk izprast nepieciešamos resursus biznesa izveidei un motivē turpināt darbu.

Septembrī komanda ar savu plānu iepazīstinās Jelgavas novadu. "Get Smart" ir izpētījusi novada attīstības programmu, kurā kā viens no mērķiem izcelts ieguldījums kvalitatīvā izglītībā, kas rada pamatu konkurētspējīga darbaspēka attīstībai novadā, kā arī jaunu interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu piedāvāšana, kas paplašinās iespējas novadniekiem veiksmīgāk izvēlēties profesiju un veidot savu karjeru.

Komanda apzinās, ka atbilst šim plānam, kā arī Jelgavas ilgtermiņa attīstības vīzijai līdz 2020. gadam, kur minēts – Jelgava ir Zemgales plānošanas reģiona nacionālas nozīmes attīstības centrs, kurā koncentrējas izglītības, pētniecības un jauninājumu potenciāls, kas dod pozitīvu ilgtspējīgas attīstības stimulu reģiona un valsts attīstībai kopumā.

"Mūsu vīzija tiešā veidā saskan ar Jelgavas un Jelgavas novada plāniem radīt ko jaunu un inovatīvu. Mūsu piedāvājums ir veidot mācību centru, kurā varēs apgūt darba tirgū pieprasītas zināšanas IKT jomās, tādējādi veicinot arī uzņēmējdarbības un ekonomikas izaugsmi," par projekta izdošanos pārliecināta ir Marčenko.

Komandas izvēle par labu Jelgavas novadam kritusi gan skolu tīkla un universitātes dēļ, gan tāpēc, ka daļa komandas biedru novadā dzīvo un vasarās to apciemo. "Lai arī "Radām novadam" mērķis ir nest labumu novadam, mēs neatmetam domu par labuma nešanu ne tikai Jelgavas novadam, bet ari Jelgavas pilsētai," pauž Marčenko.

Komandā "Get Smart" pulcējušies trīs entuziasti – Gundega Marčenko, Juris Fedotovs un Jānis Bukovskis. Gundega un Juris dzīvo Jelgavā, bet Jāņa dzīve rit Rīgā, lai gan arī Jelgavas novads Jānim nav svešs, jo šeit ģimenes mājā viņš šeit pavadījis neskaitāmas vasaras.

Gundega ir specializējusies pedagoģijā un šobrīd strādā lielākajā Latvijas sākumskolā, vadot informātikas, datorikas, kā arī interešu izglītības nodarbības jomās, kas saistītas ar IKT.

Juris studē maģistratūrā un strādā par automātikas inženieri. Viņam ir pieredze dažādu veidu programmēšanā, automātikā un elektronikā. Viņš ir vadījis savas jomas seminārus arī ārpus Latvijas.

Arī Jāņa darbs tiešā veidā saistīts ar IKT. Viņš strādā par programmēšanas inženieri/darbu vadītāju, lepojoties ar plašu pieredzi programmēšanā, automātikā, elektronikā, šo jomu pielietojumu radošajā industrijā.

Komanda iecerējusi ar droniem apsekot elektrostacijas, skursteņus, stabus un citus problemātiski sasniedzamus objektus, lai noskaidrotu, vai tos nav nepieciešams atjaunot. Komandas pārstāvis Viktors Bikovs norāda, ka šim uzdevumam šobrīd galvenokārt izmanto rūpniecības alpīnistus un sastatnes, kas izmaksā dārgāk un ir salīdzinoši nedrošāks risinājums.

Lai gan Bikovs nenoliedz, ka "DronePlan" tirgū ir konkurenti, komanda fokusējas uz individuālu pieeju klientiem, kas veicina uzticību zīmolam. Talkā "DronePlan" ņem arī jaunākās metodes, kas ietver mākoņu un termogrāfijas tehnoloģiju pielietošanu.

Šobrīd "DronePlan" grasās pabeigt produkta minimālo versiju, bet uz nākotni raugās ambiciozi, cerot ielauzties arī ārzemju tirgos. Par projekta mājām komanda izraudzījusies Babītes novadu, izmantojot tā tuvumu galvaspilsētai un apstākli, ka novadā dzīvo projekta vadītājs Bikovs.