Latvija zaudē Lietuvai zvanu centru biznesa attīstībā  (17)

Raidījums vēsta, ka kaimiņvalsts Lietuva jau kļuvusi par līderi reģionā šajā jomā.

Tā kā Latvijā trūkst atbilstoši izglītotu cilvēku, kas šādos centros varētu strādāt, tad vairāki Zviedrijas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi tādēļ atteikušies no biznesa izvietošanas mūsu valstī.

Telemārketingu jeb preču un pakalpojumu pārdošanu pa telefonu neveic paši tiešie uzņēmumi. Tā vietā viņi maksā zvanu centriem, kas šo uzņēmēju vārdā zvana potenciālajiem klientiem. Tāpat zvanu centri saņem arī naudu par tirgus pētījumu veikšanu un parādnieku apzvanīšanu. Šie ārpakalpojumu centri veic arī ienākošo zvanu apkalpošanu – informatīvā līnija, konsultācijas, tehniskais atbalsts, klientu apkalpošana, pasūtījumu pieņemšana. Zvanu centru biznesa galvenie īpašnieki Latvijā ir ārvalstu kompānijas.

"Lietuva ir mērķtiecīgi strādājusi uz pakalpojumu centriem, bet Latvijā vairāk nekā septiņi tūkstoši, teju astoņi tūkstoši cilvēku strādā pakalpojumu centros. Mēs bijām Lietuvai krietni priekšā, Lietuva tagad to atgūst. Lielā mērā tas Latvijas pirmais panākums bija saistīts ar ļoti labām sabūvētām ofisa ēkām," LNT atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols.

Taču Latvijas galvenā problēma nespējā piesaistīt ārvalstu zvanu centrus ir atbilstošu strādnieku, proti, tādu, kas prastu runāt kādā no skandināvu valodām, trūkums. Tieši Ziemeļvalstu ārpakalpojumu uzņēmumi ir ar lielāko interesi ienākt Latvijā.

"Es zinu uzņēmumus, kas bija apsvēruši darbības paplašināšanu Latvijā, bet saprata, – tas nav iespējams. Ja šeit būtu vairāk cilvēku, kas prastu skandināvu valodas, tad Latvijā ienāktu vairāki ārpakalpojumu centri un citi skandināvu uzņēmumi. Viņiem būtu interese, bet valodas trūkums ir liels izaicinājums," LNT atzinis Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Kims Landersons.

To apstiprina arī Latvijā vadošajā zvanu un dalīto pakalpojumu centrā "Transcom Latvia", kas nodarbina vairāk nekā 400 cilvēkus ar 11 valodu prasmēm, taču tieši zviedru, norvēģu, dāņu un somu valodu pratēji ir lielākais deficīts. "Transcom Latvia" nācās vairākus darbiniekus meklēt Zviedrijā un aicināt viņus pārcelties strādāt uz Latviju. Tuvākajā laikā vairāki skandināvu uzņēmumi Latvijā plāno piedāvāt ziemeļvalstu valodas kursus, pēc kuru beigšanas darbs būs garantēts.

Tikmēr ir zvanu centri, kas novērtē kādu citu Latvijas priekšrocību – krievu valodu. Tas ir bijis galvenais iemesls, kāpēc šonedēļ Latvijā darbu sāka globālais zvanu centrs "Webhelp". Viņi meklēja valsti, no kuras apkalpot Krievijas lielo uzņēmumu klientus, ziņo LNT.