Pārsūdzēts lēmums par 1,13 miljonu eiro ieskaitīšanu valsts budžetā 'Dinaz' lietā

Sūdzību paredzēts izskatīt 4. septembrī.

Kā vēstīja "Latvijas Avīze", tā dēvētajā "Dinaz" nodokļu krāpšanas lietā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem 1,3 miljonus eiro, kas tagad pārskaitīti valsts budžetā.

Aptuveni 1,3 miljoni eiro un 286 000 ASV dolāru pirms vairāk nekā divarpus gadiem tā sauktās "Dinaz" lietas ietvaros tika uzieti kratīšanās virknē dzīvokļu, biroju, banku seifu un automašīnu. Tiesa jūnija beigās šo naudu ir atzinusi par noziedzīgi iegūtu un ieskaitāmu valsts budžetā.

2015. gada sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde ziņoja, ka atklājusi vērienīgu organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies degvielas tranzīta un tirdzniecības jomā. Tikušas aizturētas sešas personas un vairāk nekā 40 kratīšanās izņemti 1,5 miljoni eiro skaidrā naudā. Publiski izskanēja, ka shēmas, kuras deva iespēju izvairīties no akcīzes nodokļa nomaksas gan Latvijā, gan citās ES valstīs, ir saistītas ar tā saukto "Dinaz grupu".

Lietas ieilgšanas dēļ Finanšu policija tomēr pieņēmusi lēmumu izdalīt no "Dinaz" lietas kriminālprocesa materiālus saskaņā ar sarakstu par noziedzīgi iegūtu mantu. Policijas ieskatā, pierādījumu kopums dodot pamatu uzskatīt, ka mantai - arestētajiem naudas līdzekļiem - ir noziedzīga un ar noziedzīgu nodarījumu saistīta izcelsme, tāpēc tiesai tika lūgts pieņemt lēmumu par to konfiscēšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā.

Tiesas lēmums rāda, ka summas skaidrā naudā kratīšanās uzietas visdažādākajās vietās: lielākā summa, kas atrasta Igora Tukacinska mājās Jūrmalā, ir bijusi 622 000 eiro un 241 000 dolāru, savukārt triju uzņēmumu birojos Rīgā, Katrīnas dambi 14, uziets 241 000 eiro skaidrā naudā, bet uzņēmēju Pjotra Grigoijeva un Viktora Busela lietošanā esošajā automašīnā atrasti 45 000 eiro.

Šīs kratīšanas ir notikušas 2014. gada beigās sākta kriminālprocesa ietvaros, kura pamatā ir aizdomas, ka "organizēta personu grupa, izmantojot savā rīcībā esošu uzņēmējsabiedrību dokumentus un rekvizītus, izvairījās no nodokļu nomaksas un veica krāpnieciskas darbības, ar to nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, aptuveni 1 371 345,65 eiro (pievienotās vērtības nodoklis), kā arī veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju laika posmā no 2013. gada janvāra līdz 2014. gada novembrim".

Kopumā Finanšu policija uzskaitījusi vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, tostarp "Dinaz" degvielas uzpildes staciju saimnieci SIA "RusLatNafta", kā arī virkni citās valstīs reģistrētu kompāniju, kuras pašas, "to darījumu partneri un ar tiem saistītas personas iesaistīti aizdomīgos finanšu darījumos, kas saistīti ar starpniecību darījumos bez saimnieciska nolūka, ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā starptautiskā organizētā grupā".

Tiesas nolēmumā arī nosauktas personas, kuras tiek uzskatītas par šo noziedzīgo shēmu organizētājām un īstenotājām: "Noskaidrots, ka iepriekšminētie u.c. uzņēmumi iekļauti vienotā darījumu ķēdē - degvielas piegādēs, kur patiesā labuma guvēji, slēptie īpašnieki ir Genadijs Stankevičs, Nikolajs Jermolajevs, Viktors Busels, Sergejs Kuļeševičs, Igors Tukacinskis, Igors Volgins". No tiesas nolēmuma izriet, ka par aizdomās turētajiem šis krimināllietas ietvaros atzīts gan Volgins, Tukacinskis, Kuļeševičs un Busels, gan vēl citas personas - Jekaterina Petrakeviča, Aigars Ameliņš, Mihails Zabalujevs, Pjotrs Grigoijevs, Valērijs Vauļins, Valērijs Jakuškins un Kristīne Grante. 2017.gada martā par aizdomās turētajiem atzīti arī Stankevičs un Jermolajevs.

Finanšu policija uzskata, ka šajā shēmā organizētas personu grupas izveda preces no Latvijas un, mainot preču piederību, izmantojot ES dalībvalstīs reģistrētus uzņēmumus, to rekvizītus, kredītiestāžu kontus un personu datus, vēlāk tās realizējušas Latvijas teritorijā. Preces realizētas, izmantojot iejaukšanos kases sistēmās, veicot šķietamu uzskaiti, taču faktiski realizāciju neatspoguļojot VID iesniedzamajās deklarācijās un grāmatvedības uzskaitē.

Lai naudas līdzekļi nonāktu organizētas personu grupas rīcībā, kā arī veiktu krāpnieciskas darbības, tikušas izmantotas ES dalībvalstu sniegtās priekšrocības - uzņēmumi reģistrēti vienā no dalībvalstīm, to konti atvērti citās dalībvalstīs, kā arī tikušas noslēgtas fiktīvas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu līdzekļu piederību, un slēgti līgumi par preču saņemšanas vietām vēl citās dalībvalstīs.