Šogad solās būt ļoti laba kāpostu kāpostu, kartupeļu, burkānu un biešu raža, taču laika apstākļu dēļ raža ienāksies nedaudz vēlāk nekā parasti, liecina biedrības "Zemnieku saeima" dārzeņkopības ekspertu prognozes.
"Dārzeņi, tieši tāpat kā cilvēki, vasaru diemžēl nesagaidīja. Vissāpīgāk to izjuta tieši siltumu mīlošie dārzeņi, kā piemēram, gurķi, kabači, ķirbji. Ja naktī gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6 grādiem, tad uz augstām ražām siltummīļiem ir grūti cerēt. Tāpēc ražas būs mazākas, savukārt cenas – augstākas. Arī dārzeņu veģetācija kavējās, piemēram, kartupeļi ziedēja apmēram trīs nedēļas vēlāk," norādīja biedrībā, piebilstot, ka tādu kultūru kā kāpostu, kāpostu, kartupeļu, burkānu un biešu raža šogad būšot ļoti laba.
"Zemnieku saeimā" atzīmēja, ka arī ogu un augļu ražu ietekmēja atšķirīgie laikapstākļi reģionos. Bija vietas, kur pavasarī bija salnas un ziedi nosala, savukārt vietām raža ir salīdzinoši laba.
"Zemnieku saeima" uzsvēra, ka biedrība joprojām stingri pastāv uz nepieciešamību samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pašmāju augļiem un dārzeņiem. "Jau marta sākumā nozaru eksperti vienojās aicināt valdību samazināt PVN svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%. Tāpat tika panākta vienošanās, ka PVN jāsamazina tiem svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā," atgādināja biedrībā. Lai gan pie mums ir lētāks darbaspēks, Latvijai ir grūti konkurēt ar valstīm, kur ir siltāks klimats un labvēlīgāka nodokļu politika. Šī iemesla dēļ vietējie dārzeņu audzētāji nevar konkurēt, piemēram, ar Polijas preču tirgotājiem.
Kā ziņots, valdība 22. augustā bija iecerējusi vērtēt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%. Taču Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) todien pēc valdošās koalīcijas pārstāvju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka budžeta veidošanas process ir tikko sākts, tāpēc šādi jautājumi ir izslēgti no darbakārtības.
Valdības sēdei sagatavotajā ZM informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.
Finanšu ministrijas un EM atzinumos par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu teikts, ka ZM priekšlikums nav atbalstāms.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) intervijā Latvijas Radio apliecināja, ka varētu atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%, ja tiktu ievēroti vairāki priekšnosacījumi – tiek atbalstīti vietējie ražotāji, samazinās cenas pircējiem un, ja tas atbilst valdības budžeta prioritātēm.