Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānā paredzētas 445 miljonu eiro investīcijas  (8)

"Augstsprieguma tīkls" informē, ka laika posmā no 2018.gada līdz 2027.gadam uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 445 miljonus eiro. "Augstsprieguma tīkla" izstrādātais plānošanas dokuments nosaka pārvades sistēmas attīstību un nepieciešamos finanšu ieguldījumus pārvades sistēmas infrastruktūrā turpmākajiem 10 gadiem.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas 10 gadu periodā tiek lēstas 224 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ("Connecting Europe Facility") līdzekļiem, informē "Augstsprieguma tīkls".

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - "Kurzemes loka" 3.kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai (55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas - 128 miljoni eiro), Latvijas-Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (līdzfinansējums - 63 miljoni eiro apmērā, kopējās investīcijas - 102 miljoni eiro), kā arī jaunas 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (10 miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas - 20 miljoni eiro).

Diviem pārējiem plānā minētajiem projektiem, kas paredz divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu Igaunijā un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu, Eiropas finansējums vēl nav piešķirts, ņemot vērā, ka tos plānots uzsākt tikai 2020.gadā, taču tie ir iekļauti 2015.gada novembrī apstiprinātajā otrajā kopējo interešu projektu sarakstā līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Šiem kopējo interešu sarakstā ietvertajiem projektiem nepieciešamās finansējuma piesaistes aktivitātes tiks veiktas vēlāk.

Kā nozīmīgākie attīstības plānā ietvertie pasākumi tiek minēti ieguldījumu projekti, kas nodrošinās Latvijas turpmāku integrāciju vienotajā ES tirgū, veidojot spēcīgu elektroenerģijas tranzīta koridoru caur Baltijas valstīm un palielinot elektroapgādes drošumu reģionā, kā arī veicinot elektroenerģijas tirdzniecību, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija.

SPRK, izvērtējot elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu, ņēma vērā SPRK 2014.gada lēmumus "Par ieguldījumu izmaksu sadali kopīgu interešu projektam "Iekšzemes līnija posmā Ventspils, Tume un Imanta (LV)"", "Par ieguldījumu izmaksu sadali kopīgu interešu projektiem "Starpsavienojums starp Kilingi-Nõmme (EE) un Rīgas TEC2 apakšstaciju (LV)" un "Iekšējā līnija starp Harku un Sindi (EE)"" un SPRK 2016.gada lēmumu "Par ieguldījumu izmaksu sadali kopīgu interešu projektam "Iekšēja līnija starp Rīgas TEC2 - Rīgas HES (LV)""). Pieņemot šos lēmumus, SPRK ir izvērtējusi projektu pamatotību un gatavību, kā arī ieguvumus no projektu īstenošanas, to ietekmi uz pārvades pakalpojumu tarifiem un nepieciešamību piesaistīt ES finansējumu.

Tuvāko trīs gadu laikā "Augstsprieguma tīkls" plāno sākt apakšstaciju "Daugavpils" un "Krustpils" rekonstrukcijas. Plānā ietverti nepieciešamie atjaunošanas darbi 330 kV elektropārvades līnijās "Viskaļi-Salaspils", "Viskaļi-Šauļi", "Aizkraukle-Salaspils" un "Grobiņa-Klaipēda", kurā nepieciešama zibensaizsardzības troses nomaiņa. Lai samazinātu 330 kVsadalnes radītos vides trokšņus, apakšstacijās "Viskaļi" un "Bišuciems" paredzēta autotransformatoru un reaktoru trokšņu slapēšanas sienu izbūve. Plānā atbilstoši vērtējumam ir iekļauta 110/20/6 kV apakšstacijas "Vangaži" 110 kV sadalnes rekonstrukcija.

"Augstsprieguma tīkls" norāda, ka, lai apturētu Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla un apakšstaciju novecošanās tendences, tādejādi nodrošinot pārvades sistēmas stabilu darbību, tai pieslēgto lietotāju nepārtrauktu elektroapgādi ar elektroenerģiju pieprasītā apjomā, paredzēta 330 kV un 110 kV apakšstaciju un sadales punktu, 330 kV un 110 kV elektropārvades līniju rekonstrukciju, kā arī 330 kV autotransformatoru un 110 kV transformatoru nomaiņu un citus projektus, kas vērsti uz pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu.

Kopumā šajos projektos laika posmā no 2018.gada līdz 2027.gadam atbilstoši apstiprinātajam plānam tiks ieguldīti 220 miljoni eiro. Finanšu ieguldījumi tiek plānoti tā, lai ilgtermiņā novērstu pārvades iekārtu novecošanos, tas ir, lai iekārtu, kuras vecākas par kritisko vecumu, skaits nepalielinātos un lai ilgtermiņā neviena iekārta nepārsniegtu savu kritisko vecumu.

SPRK ieskatā plāns atbilst Eiropas Kopienas tīkla attīstības plānam un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildei, tostarp elektroenerģijas sistēmas drošuma nodrošināšanai saskaņā ar Tīkla kodeksā noteiktajām prasībām, nodrošina iespēju tuvākajos 10 gados novērst starpvalstu savienojumu pārslodzes, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus darījumu apjomus reģionā, jaunos starpvalstu savienojumus starp Lietuvu un Zviedriju, kā arī Lietuvu un Poliju, elektroenerģijas biržas darbību, nepieciešamību nodrošināt atbilstošās pārvades jaudas.

Lai izzinātu tirgus dalībnieku viedokļus par elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu, šī gada 7.jūlijā SPRK rīkoja uzklausīšanas sanāksmi. Papildus SPRK pieprasīja "Augstsprieguma tīklam" iesniegt papildu informāciju attīstības plāna izvērtēšanai.

Izvērtējot "Augstsprieguma tīkla" iesniegto informāciju SPRK padome nolēma apstiprināt elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu laika periodam no 2018.gada līdz 2027.gadam.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu SPRK nosaka pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju, plāna iesniegšanas kārtību, apstiprina to un uzrauga tā izpildi. Pārvades sistēmas attīstības plāna izvērtēšanu un apstiprināšanu SPRK veic no 2012.gada, katru gadu izvērtējot "Augstsprieguma tīkla" izstrādāto attīstības plānu nākamajam 10 gadu periodam.