Bužeks intervijā skaidro, ka daļa dalībvalstu aizvien izvēlas par "Nord Stream 2" runāt tikai kā par komerciālu projektu, kamēr daļa – galvenokārt Austrumeiropas valstis – uzsver drošības politikas apsvērumus.
"Delfi" jau vēstīja, ka "Nord Stream 2" iecerēts kā Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma palīdzētu Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tikmēr eksperti uzskata, ka gāzes vada būvniecība, iespējams, ieplānota kā politisks projekts, lai vēl vairāk pakļautu Eiropu "Gazprom" piegāžu varā, kā arī ļautu Krievijai ērtāk piegādāt gāzi, nedarot to caur Ukrainu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
