Ražas novākšana ir apgrūtināta visā Latvijā, pauž 'Zemnieku saeima'  (24)

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekle un ZS "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga no Salacgrīvas novada saka: "Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg."

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekle un KS "Mūsmāju dārzeņi" priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa atzīmē, ka augusts Kurzemē un Zemgalē bija sauss, un pilnvērtīgai augu veģetācijai vitāli trūka mitruma. Savukārt šobrīd, kad ir jāvāc raža, ir pārāk mitrs un lietains.

"Pretēja situācija ir Latgalē un Vidzemē, kur vēss un mitrs bija visu vasaru un arī šobrīd situācija nav uzlabojusies. Ražas novākšana ir apgrūtināta – ar traktortehniku uz lauka uzbraukt ir neiespējami, tehnika vairāk tiek lauzta, nekā novākta raža. Ja augustā vēl cerējām uz siltu un saulainu septembri, tad šobrīd visas cerības ir izzudušas. Siltummīļu veģetācija ir apstājusies, jo naktīs gaisa temperatūra samazinās līdz +6, +7 grādiem. Uz kabaču un gurķu ražu vairāk varam necerēt. Tāpat ir jāsāk novākt ķirbjus, jo augšana tāpat ir apstājusies un jebkurā brīdī var būt pirmās salnas. Šobrīd vajadzētu sākt vākt kartupeļus, bet, lai ziemai tos kvalitatīvi uzglabātu, trīs dienas pirms novākšanas nedrīkst būt lietus. Burkāni un kāposti vēl var atrasties uz lauka, bet arī ar nosacījumu, ja nesāk no mitruma bojāties. Kopumā šis gads ir skarbs un pēdējo dienu laikapstākļi liecina, ka ne tikai pret lauksaimniekiem Latgalē un Vidzemē, bet arī Kurzemē un Zemgalē," atzīst Strazdiņa.

Biedrības "Zemnieku saeima" biedrs un ZS "Jokas" saimnieks Jānis Uzulēns no Kuldīgas novada uzsver, ka "Kurzemē pēdējās divas nedēļas mazākas vai lielākas lietavas ir katru dienu, pagājušās nedēļas nogalē nokrišņu daudzums bija salīdzinoši ļoti liels. Jau vairāk kā nedēļu kombaini uz laukiem nav bijuši un jebkuri citi lauku darbi ir apgrūtināti. Nav iespējams nedz apstrādāt augsni ziemāju sēšanai, nedz iesēt pašus ziemājus. Šobrīd Kurzemē nav nokulti aptuveni 40% labības lauki, savukārt no kopējām platībām iesēti tikai 15%-20% ziemāju. Arī otro vai trešo pļāvumu lopbarībai nav iespējams sagatavot – lauki ir pārāk mitri, lai traktortehnika uz tiem varētu uzbraukt."

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis un ZS "Lojas" saimnieks Mareks Bērziņš no Mazsalacas novada klāsta, ka "mūsu pusē kulšanas darbos iet kā pa celmiem. Plūdi Latgalē un Vidzemē kārtējo reizi apliecināja, ka mums nav pietiekamas nedz kulšanas, nedz kaltēšanas jaudas. Neskatoties uz laikapstākļiem, lauksaimnieki labību kuļ, graudu mitrums ir augsts, kaltēšanas jaudas krītas. Tiem lauksaimniekiem, kam īpatsvars bija ziemāji, labības lauki ir gandrīz nokulti, bet kopumā nokults ir no 50-70%. Ražas ir labas, lopbarības kvalitāte. Grūti prognozēt, kā būs ar vasarāju un āboliņa sēklas savākšanu, jo, piemēram, vēlās sarkanā āboliņa šķirnes vēl tikai zied."

SIA "Sutru ogu dārzs" agronoms Kristaps Kunrads no Līvānu novada saka, ka saimniecībā audzē dažādu veidu ogas, tai skaitā mellenes. "Pēc milzīgajām lietavām, kas Latgalē un daļā Vidzemes radīja plūdus, ir pagājušas vairāk kā trīs nedēļas, bet situācija būtiski nav uzlabojusies. Ilgu laiku pie gatavajām mellenēm nebija iespējams piekļūt, kā rezultātā pārgatavojās aptuveni divas tonnas melleņu. Ja vidēji tirgus cena ir 6-7 eiro/kg, tad zaudējumus varam aprēķināt 12 000-14 000 eiro robežās," norāda Kunrads.

Viņš atzīst, ka šobrīd ūdens līmenis ir mazinājies, tomēr ogu lasīšana joprojām notiek ar garajiem gumijas zābakiem un ogas negatavojas kā cerēts, jo vitāli trūkst saules un siltuma. Applūdušos tuneļus un laukus centos pieteikt apsekošanai Lauku atbalsta dienestā un saņēmu negaidīti negatīvu atbildi – ogas – ilggadīgie stādījumi nav iekļauti kompensāciju sarakstā. "Sazinoties ar Zemkopības ministriju, saņēmu atbildi, ka kultūraugu saraksts netiks papildināts, bet mēģināt platības pieteikt apsekošanai es varu un ražu no ilggadīgajiem stādījumiem varēšu iegūt nākamajā sezonā. Tomēr jāatceras, ka pašreizējie izdevumi nav atcelti – darbiniekiem algas ir jāmaksā un nākamie ienākumi būs tikai nākamajā gadā," rezumē Kunrads.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana.

Biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido deviņi kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.