Armatūras tirgū briest pārmaiņas – uzņēmums ceļ trauksmi  (89)

Armatūras tirgus

MK noteikumi Nr. 156 regulē būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību. Tajā noteikti trīs būvizstrādājumi, uz kuriem attiecināmi Latvijas valsts standarti. Tērauda stiegrojums, plašāk zināms kā armatūra, ir viens no šiem būvizstrādājumiem. Uz to šobrīd ir attiecināms Latvijas valsts standarts.

Tas nozīmē, ka publisko ēku būvniecībā ir ļauts izmantot stiegrojuma tēraudu, kas atbilst Latvijas standartam. Ir divi veidi, kā ievērot šo standartu, – uzņēmumam ir jāveic pārbaudes process un jāsaņem savas produkcijas atbilstības sertifikāts vai armatūras piegādātājam ir jātestē katra partija, lai noteiktu, vai tā atbilst Latvijā izvirzītajam standartam.

Šie noteikumi stājušies spēkā teju pirms trim gadiem, bet tikai aptuveni pirms gada būvuzņēmēji sākuši sajust noteikumus darbībā, liecina "Inspecta Latvia" pieredze. Būvniecības valsts kontroles birojs sācis pieprasīt būvniekiem dokumentus, kas pierādītu publiskajās ēkās izmantotās armatūras atbilstību Latvijas standartam. Mazāki uzņēmumi vēl joprojām par noteikumiem turpina uzzināt tikai pēc biroja vizītes laukumā.

Kā norāda uzņēmumā, tieši biroja aktīvajai interesei būvlaukumos sekojuši EM grozījumi. Tie paredz jaunus armatūras novērtēšanas un uzraudzības principus. EM piedāvā noteikt, ka būvniecībā turpmāk varēs izmantot armatūru, kas ir ieguvusi atbilstības novērtējumu jebkuram Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu standartam un atbilst noteikumos izvirzītajām minimālajām prasībām.

Latvijā publiskajās ēkās varēs izmantot Vācijas, Rumānijas, Portugāles un citu EEZ dalībvalstu standartam atbilstošu armatūru, ja vien tā atbilst arī MK noteikumos izvirzītajām prasībām. Līdz ar to Latvijas tirgū būs iespējams piedāvāt armatūru, kas atbilst vismaz vienam no 30 citu dalībvalstu nacionālajiem standartiem.

EM cer, ka ar grozījumiem tiks likvidēts "nepamatotais birokrātiskais slogs", savukārt "Inspecta Latvia" grozījumus dēvē par bīstamiem.

Argumentācija nepārliecina

EM anotācijā atsaucas uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2015. gada armatūras testēšanas rezultātiem, kuri pierādīja, ka Latvijā tirgū pieejamā armatūra atbilst valsts standarta prasībām. "Inspecta Latvia" testēšanas laboratorijas vadītājs Oļegs Poluhins uzsver, ka par pamatu tādām izmaiņām ņemt divus gadus vecu pētījumu nav objektīvi, jo šo divu gadu laikā armatūras tirgus spēlētāji ir mainījušies.

Uzņēmumā vērš uzmanību, ka 17,2% no "Inspecta Latvia" pārbaudītajām stiegrojuma partijām nav atbildušas Latvijas standartam.

Tāpat, lai gan anotācijā ir rakstīts, ka vienīgi KVV "Liepājas metalurgs" ir saņēmis savas produkcijas atbilstības sertifikātu pēc Latvijas standarta, uzņēmumā norāda, ka vēl vismaz viens metalurģijas uzņēmums ārpus Latvijas šo sertifikātu ir saņēmis, turklāt pirms grozījumu izstrādāšanas bijusi interese arī no citiem uzņēmumiem šo sertifikātu iegūt.

Arī anotācijā norādītais, ka EM darba grupa, pārbaudot EEZ dalībvalstu regulējumu un novērtējot prasības armatūrai, secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka EEZ produkcija būtu sliktākas kvalitātes, uzņēmumā vieš šaubas.

"Inspecta Latvia" sagraujošās testēšanas nozares tehniskais vadītājs Viktors Bužinskis atzīmē, ka EM pēc vairākkārtējiem lūgumiem nav izsniegusi šo pētījumu, kuram teorētiski būtu jāaptver visu EEZ valstu regulējumi. "Principā šim kopsavilkumam būtu ļoti liela vērtība. Es domāju, vairākas Eiropas Savienības valstis pirktu šo pētījumu par labu naudu," skaidro Bužinskis.

Pirmais precedents brīvprātīgam standartam

Ar grozījumiem Latvijas valsts standartu armatūrai nav plānots atcelt, bet par brīvprātīgu padarīt gan. Tieši šajā solī Bužinskis saskata bīstamību, jo tas var novest arī pie citu standartu atcelšanas vai padarīšanas par brīvprātīgiem.

"Parīt mums būs brīvprātīga tehniskā apskate. Vai tad kāds ies uz tehnisko apskati? Es stipri šaubos," uzsver uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka to pašplūsmā atstāt nevar. "Visi saka, ka mēs uztraucamies par savu biznesu, bet es saku vēlreiz: mēs arī uzskatām, ka nevajag testēt katru partiju, nevajag testēt katru stiegru."

"Ieskatīsimies Ministru kabineta noteikumos 156. Cik mums ir reglamentēto būvmateriālu? Cik liels ir tas saraksts? Trīs pozīcijas! Lietuvā šis saraksts ir vairāk nekā 40," zina stāstīt Bužinskis. "Ja mēs runājam par tiem pašiem kaimiņiem [Lietuvu], viņi salīdzinoši nesen ir noteikuši vēl stingrākas prasības."

Uzņēmumā vērš uzmanību, ka katrā EEZ valstī pastāv savas nacionālās prasības armatūrai. Un gadījumā, ja noteikumi gūs valdības atbalstu, Latvija būs pirmā valsts Eiropas Savienībā, kura atsakās no sava nacionālā regulējuma stiegrojuma tēraudam.

Noteikumu stāšanās spēkā veicinās apšaubāmas kvalitātes armatūras parādīšanos Latvijā, uzsver uzņēmumā. Apstiprinot grozījumus, valsts atsacīsies no faktiskās kontroles pār armatūru. Vienlaikus Bužinskis norāda: "Mūsu viedoklis ir tāds, ka nevajag testēt katru partiju. Vajag sertificēt ražotnes, lai pašas ražotnes iniciē šo sertificēšanu pēc Latvijas standarta. Var dzirdēt argumentus, ka Latvijas tirgus ir tik niecīgs, ka nevienam ražotājam tas nav interesanti. Tā nav taisnība."

Tāpat tiek vērsta uzmanība uz to, ka grozījumos tiek reglamentētas raksturīgās vērtības, kādām jāatbilst stiegrojuma tēraudam, taču ražotāju sertifikātos tiek uzrādītas minimāli garantētās vērtības. No grozījumiem nav skaidrs, kādā veidā šīs vērtības salīdzinās.

Cīņā iesaista valodas sargus

Tā kā grozījumi paredz, ka Latvijas tirgū būs iespējams piedāvāt armatūru, kas atbilst vismaz vienam no 30 citu dalībvalstu nacionālajiem standartiem, Tehnisko ekspertu asociācija vērsusi arī Valsts valodas centra (VVC) uzmanību šiem grozījumiem.

Asociācija aicina pievērst uzmanību, ka katras valsts standarti pieejami vien attiecīgās valsts valodā. Tā kā gan biedrība, gan EM sniegusi pretrunīgu grozījumu interpretāciju, VVC ir sasaucis diskusiju, kurā klātienē tiks vērtēts, vai grozījumi maz atbilst Valsts valodas likumam.

"Inspecta Latvia" ieskatā, lai ievērotu grozījumos teikto, būtu jāpārzina visu 30 valstu, kuru prasībām būvmateriāli varētu atbilst, regulējumi. Tāpat nav skaidrs, kā tiks pierādīts, ka armatūra atbilst noteikumos izvirzītajām prasībām.

Grozījumu autori bažas noraida

EM neredz pamatu bažām, ka piedāvātās izmaiņas normatīvajā regulējumā varētu radīt risku, ka būvdarbos tiks izmantots nekvalitatīvs tērauda stiegrojums.

Ministrija pieļauj, ka uzņēmuma "Inspecta Latvia" bažas ir radušās nepareizas piedāvātā regulējuma interpretācijas dēļ.

EM vairākkārt ir norādījusi, ka būvuzņēmumam nav jāveic piegādātā stiegrojuma atbilstības pārbaude attiecīgās valsts standartam. "Pamatprasība ir tāda, ka katrai tērauda stiegrojuma partijai ir jāpievieno apliecinājums par tās atbilstību attiecīgās valsts standartam, kā arī informācija, kas ļaus novērtēt tā atbilstību Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām. Ir jāpārliecinās, ka katrai partijai ir pievienots atbilstības sertifikāts un tā atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām," skaidro EM.

Vienlaikus ministrija met akmeni tieši "Incpecta Latvia" dārziņā. Kopš KVV "Liepājas metalurgs" darbības apturēšanas tērauda stiegrojuma izplatītāji un būvnieki ir spiesti griezties uzņēmumā "Inspecta Latvia", lai veiktu katras tērauda stiegrojuma partijas atbilstības pārbaudi saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu.

Atbilstoši EM rīcībā esošajai informācijai "Inspecta Latvia" ir vienīgais uzņēmums, kuram ir tiesības veikt atbilstības novērtējumu šajā jomā. Būvuzņēmēji ir informējuši EM, ka katras partijas atbilstības novērtējums sadārdzina šīs partijas cenu par līdz pat 75%, šādi būtiski sadārdzinot arī betonēšanas izmaksas, turklāt būtisks ir arī laiks, kas ir nepieciešams pārbaudēm.

Būvuzņēmēji saredz "Inspecta Latvia" intereses grozījumu neapstiprināšanā

Arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) nepiekrīt apgalvojumam, ka grozījumi veicinās nekvalitatīva tērauda stiegrojuma nonākšanu Latvijas tirgū, tieši pretēji – grozījumu pieņemšana uzlabos būvniecības procesa kvalitāti.

LPB atzīst, ka sākotnēji ierosinājumi par grozījumiem nāca no būvniekiem, kas norādīja uz to, ka Latvijas tirgū nav pieejams stiegrojums, kas marķēts ar Latvijas standartu.

"Spēkā esošais nacionālais regulējums nodrošina atbalstu vietējiem metalurģijas uzņēmumiem, kāds Latvijā bija "Liepājas Metalurgs". Kā zināms, šobrīd Latvijai vairs nav sava iekšējā ražotāja, tomēr vecā kārtība aizvien ir saglabājusies. Līdz ar to būvuzņēmējiem lieki jātērē papildu finanšu un laika resursi, lai veiktu pārbaudes, kas ne vienmēr ir vērstas uz kvalitātes garantēšanu," uzsver LBP pārstāve Anete Ugaine.

"Mēs varam iet divus ceļus – vai nu pārbaudīt katru ķieģeli un katru stiegru, vai arī atzīt, ka tās ražotnes, kas ir sertificētas atbilstoši Lietuvas, Vācijas vai Norvēģijas standartam un atbilst minimālajām Latvijas prasībām, nav bez acīmredzama iemesla vēlreiz obligāti jāpārbauda," norāda Ugaine. "Analoga situācija būtu katras no piena pārstrādes ražotnes iznākušās piena pakas pārbaude, baidoties, ka ar kādu no iepakojumiem kaut kas varētu nebūt kārtībā. Šāda kārtība būtu neracionāla un dārga," saka Ugaine.

Vienlaikus partnerība atzīst, ka vienmēr pastāv iespēja kaut ko uzlabot, taču to ir iespējams nodrošināt bez nepamatotiem maksājumiem vienam konkrētam uzņēmumam Latvijā, vēršot uzmanību, ka "Inspecta Latvia" grozījumu pieņemšanas gadījumā zaudēs daļu no ienākumiem. Uzņēmumā "Inspecta Latvia" gan norāda, ka armatūras sertificēšana veido labi ja vienu sešdesmito daļu uzņēmuma apgrozījuma.