'Citadele Index': Visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji  (3)

Uzņēmēju noskaņojums Pierīgā novērtēts ar 52,72 punktiem, Zemgalē – ar 52,69 punktiem, savukārt Kurzemes uzņēmēju optimisma līmenis novērtēts ar 52,19 punktiem. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos novērojams pesimistiskums, to noskaņojumu novērtējot attiecīgi ar 46,25 punktiem un 49,13 punktiem.

Atbilstoši "Citadele Index" rezultātiem, pēdējā ceturkšņa laikā ir uzlabojies Latvijas uzņēmēju pašreizējās situācijas novērtējums, un arī nākotnē viņi raugās pozitīvi. Patlaban visoptimistiskākās nozares ir ražošana (52,79 punkti), būvniecība (51,69 punkti) un pakalpojumi (50,32 punkti). Savukārt tirgošanas nozarē joprojām vērojams piesardzīgāks uzņēmēju noskaņojums, kas novērtēts ar 48,93 punktiem.

Šā gada otrajā ceturksnī kopējais Latvijas uzņēmēju optimisma rādītājs nedaudz audzis, sasniedzot 50,73 punktu atzīmi, kas liecina par mērenu optimismu.

Kaut arī vietējā tirgū strādājošo uzņēmēju noskaņojums nav pārsniedzis optimisma robežu, tomēr tas kopumā ir uzlabojies, un tas ir labākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā. Visoptimistiskāk noskaņoti ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Tomēr vēl aizvien liela plaisa vērojama starp lielajiem uzņēmumiem, kuru noskaņojums ir pārliecinoši optimistisks, un mazajiem, mikro uzņēmumiem, kuru vadītāju un īpašnieku noskaņojums nesasniedz optimisma slieksni jeb 50 punktu atzīmi.

"Citadele Index" dati liecina, ka vismaz 40% Latvijas uzņēmumu saskaras ar grūtībām atrast darbaspēku – gandrīz puse no uzņēmumiem izvēlas algot darbiniekus, kuriem pēcāk ir nepieciešama apmācība. Turklāt, neskatoties uz ražošanas un būvniecības uzņēmumu optimisma kāpumu, tieši šajās nozarēs ir novērojams vislielākais darbinieku trūkums.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka, neraugoties uz optimisma kāpumu un pozitīvajām ekonomiskajām tendencēm, uzņēmēju noskaņojums joprojām ir trausls. "Tas lielā mērā saistīts ar daudzajiem notikumiem politikā - "Brexit", neskaidro ASV ekonomisko politiku un Ziemeļkoreju, kas vēl aizvien rada bažas par tālāko ekonomikas attīstību un neļauj pilnībā noticēt pozitīvākām nākotnes perspektīvām. Citādi uzņēmējiem vajadzētu būt daudz pozitīvāk noskaņotiem, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme pasaulē, Eiropā un līdz ar to Latvijā, ir ļoti strauja," sacīja Āboliņš.

Skaidrojot pētījuma rezultātus, Āboliņš norādīja, ka pētījuma rezultāti kopumā vērtējami labi, jo otro ceturksni pēc kārtas ir novērojams, ka Latvijas uzņēmēju noskaņojumus kopumā ir pozitīvs. "Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tas ir turpinājis uzlaboties – pirmajā ceturksnī tas pārkāpa beidzot to optimisma slieksni, jo pirms tam vairāk nekā divus gadus mums bija tāda diezgan smaga pesimisma zona," sacīja bankas "Citadele" ekonomists.

Viņš norādīja, ka ražošanas un būvniecības nozares uzņēmēji ir visoptimistiskāk noskaņoti, jo pēdējā laikā vērojama laba eksporta attīstība, kā arī būvniecības apjomi sāk pieaugt. Savukārt pesimistiskais noskaņojums, kas valda starp tirgotājiem un mazajos uzņēmumos, kuru maksimālais darbinieku skaits ir desmit, ir vairāk skaidrojams ar iekšējā tirgus situāciju. Patlaban, pēc eksperta teiktā, pozitīvo ietekmi no ārējā tirgus pieauguma visvairāk izjūt tieši ražotāji, un tā vēl nav sasniegusi citas nozares.

Savukārt, runājot par uzņēmēju noskaņojumu reģionos, optimisma līmeni Pierīgā, Zemgalē un Kurzemē Āboliņš skaidroja ar tajos esošo labvēlīgo nozaru struktūru. "Šajos reģionos ir liela ražošana, īpaši mašīnbūve un metālapstrāde, kur ir diezgan liela attīstība," sacīja bankas "Citadele" ekonomists.

Viņš arī uzsvēra, ka pēdējā ceturkšņa laikā diezgan strauji uzlabojies uzņēmēju noskaņojums Kurzemē, ko, pēc eksperta teiktā, ir ļoti grūti izskaidrot.

Tomēr Āboliņu visvairāk pārsteidz uzņēmēju noskaņojums Vidzemē, kas joprojām ir negatīvs. "Mēs zinām, ka Valmierā bezdarbs ir zemāks nekā Rīgā, bet Vidzemē kopumā šis noskaņojums joprojām ir negatīvs. Es domāju, ka tur ir divas lietas – viens ir tas, ka Valmiera tomēr kopumā neraksturo visu reģionu, jo ir arī Gulbene, Alūksne, Madona, kas ir tālāki reģioni, un tur bezdarbs ir augstāks un darba samaksa ir zemāka. Un otrs, ko mēs redzam, ir tas, ka Vidzemē ir problēmas atrast darbiniekus – ka ir ierobežota darbaspēka pieejamība, kas varbūt Valmierā ir diezgan būtiska problēma," sacīja eksperts.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijā ir vērojams salīdzinoši straujš iekšzemes kopprodukta pieaugums. "Kopumā pirmajā pusgadā tas bija par 4% lielāks nekā pirms gada," uzsvēra ministrs.

Viņš skaidroja, ka arī citi ekonomiskās aktivitātes rādītāji šā gada pirmajā pusē ir ar pozitīvu tendenci. "Eksporta, investīciju un darba algas pieaugums ir apliecinājums, ka ekonomikas izaugsme Latvijā ir vienmērīga un stabila," norādīja Ašeradens.

Vienlaikus viņš pauda gandarījumu, ka iepriekš īstenotā valsts politika ir veicinājusi straujāku ekonomisko izaugsmi Latvijā, kas vērojama tieši tehnoloģiski ietilpīgajās nozarēs. Savukārt būvniecības nozares pieaugums, pēc ministra teiktā, apliecina to, ka nozare strauji atgūstas no iepriekšējos divos gados piedzīvotā krituma.

Vērtējot noskaņojumu rūpniecības nozarē, Ašeradens sacīja, ka tajā vērojamais optimisms atspoguļo ieguldīto darbu nozares konkurētspējas paaugstināšanā, tostarp, sistemātiski strādājot pie elektroenerģiju izmaksu samazināšanas, īstenojot vairāku pakāpju obligātās iepirkumu komponentes (OIK) mazināšanas reformu, kas, pēc ministra domām, ilgtermiņā sniegs būtisku atvieglojumu Latvijas ražotājiem, lai tie attīstītu rūpniecību, tās eksportu un nodrošinātu darba vietas.

"Pašlaik Latvijas tautsaimniecība ir iekustināta un ir būtiski, lai ekonomikas izaugsmes process turpinātos. Ir īstais laiks mainīt Latvijas ekonomikas modeli. Ceļā uz modernu ekonomiku ir jāveido tāda biznesa vide, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti, eksportu un inovācijas," sacīja ministrs.

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile atzina, ka arī "Citadeles" uzņēmumu kreditēšanas dati liecina, ka šogad visvairāk finansējums izsniegts tādiem uzņēmējiem, kas pārstāv rūpniecības un pakalpojumu nozari. "Lai rūpniecība turpinātu sekmīgu attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas, jo pēdējos gados to apjoms nav bijis pietiekams un uzņēmumiem brīvu jaudu šobrīd nav daudz. Līdz ar to uzņēmēji šobrīd ir tādā situācijā, kad izvērtē, vai strādāt kā līdz šim, vai tomēr spert soli, investēt attīstībā un izmantot augoša tirgus iespējas," sacīja Purgaile.

Būvmateriālu ražotāja "Cemex" valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš norādīja, ka šā gada uzņēmuma darbības rezultāti arī pašam "Cemex" ļauj būt piesardzīgi optimistiskiem. "Kaut arī cementa patēriņš uz vienu iedzīvotāju pie mums vēl joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā, pieprasījums pēc betona un cementa pamazām pieaug gandrīz visos tirgos, kur ekspoertējam no Latvijas," skaidroja Gruzniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vēl joprojām uzņēmums nav atjaunojis cementa eksportu uz Krieviju, tomēr tam ir aktivizēti citi noieta tirgi, kā arī ieguldīts darbs pie Skandināvijas un Baltijas valstu tirgu apguves.

Gruzniņš arī vērsa uzmanību, ka būvniecības sektorā patlaban vērojams aktivitātes pieaugums, jo ir gaidāma vairāku nozīmīgu objektu un infrastruktūras projektu attīstība, kā arī "Cemex" jau ir īstenojis pirmos valčbetona projektus. "Šie aspekti ļauj uz nākamo gadu raudzīties ar optimismu," uzsvēra "Cemex" valdes loceklis.

"Citadele Index" ir pētījums, ko banka "Citadele" Latvijā veic kopš 2004.gada. Katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji, tādējādi no pirmavota iegūstot uzticamu ieskatu par ekonomisko stāvokli valstī, nozarē, un uzņēmumā, kā arī prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem. Uzņēmēju aptauju un datu apkopojumu nodrošina pētījumu kompānija SKDS.